Aizsnieg ceļi, pēdas, aizsnieg meži,
Dziļās kupenās man kājas stieg,
Aizsnieg paši sniegu padebeši,
Tikai mīlestība neaizsnieg.
Pāriet krusa, pāriet lietus,
Vēji nāk un projām iet,
Saule bāl un meklē rietus,
Tikai mīla nepāriet.
Es iededzu pār tevi savu mīlestību
Kā gaviļainu zvaigžņu pilnas debesis.
Ik reizes, kad man pāri dari,
Tu tikai vienu mazu zvaigni dzēs...
Par ko gan skumt?
Kad tumšā naktī un zaļā zālē
Mēness kā kumeļš ganās,
Ieskaties ezeru miklajās acīs,
Jo tās ir manas.
Mīli mani.
Ik rītus,
Kad saule starus mākoņos pakar,
Es tevi mīlu vairāk
Nekā vakar. Vakaros,
Kad riets sāk ūdeni apzeltīt,
Es tevi mīlu mazāk
Nekā rīt.
Dziesma par mīlu - sākums un beigas.
Degoša lāpa, kas pusnaktī liek
Sirdīm glabāt sapni par sauli.
Mīla - šīs pasaules pēdējais prieks.
Es rakstīju smiltīs,
vārdu pēc vārda-
no katra drauga,
un izdzēsu, lai
sveši skati to
neierauga.
Es rakstīju smiltīs,
lai Dievs redz
un pār jums visiem
savu svētību sedz.
Es rakstīju smiltīs
klusā jūrmalā
un domāju, ko
Jēzus reiz tā
rakstīja smiltīs
ļaužu pūlī pilsētā.
Dzimšans diena gadā viena,
Lai tev laimīga šī diena!
Lai Tev vienmēr pretī staro acis,
kuras mīl sauli,
plaukstošu bērza zaru un Tevi…
Ir jābūt ļoti, ļoti lielam,
Lai kaut kur nekļūtu tu mazs.
Bet vajag arī būt tik mazam
Viss skaistais nāk no saules,
Viss mīļais - no cilvēka!
Lai Tev daudz skaista un mīļa!
Naudas pilnu garo zeķi,
Ledusskapī sviestu, speķi.
Galvu pilnu gudru domu,
Veselību, labu omu!
Lai tev dzīvē labi klājas
Un pa trepēm neslīd kājas,
Un ja arī paslīdēs,
Gan jau mīļā noturēs!
Lai vienmēr tev bites čakluma pietiek
Un ozola izturības,
Lai dienas kā saulainas vizbules zied
Un pelēkas nav nevienas!
Vārda diena brauc caur kalniem,
Lai vien tiktu pie saviem radiem!
Atbrauca, sadzīvoja
Pirms aizbrauca, samīļoja!
Vārds tiek dots,
Kad dzīvi sākam.
Katru dienu daudzināts,
Bet ik gadu vienu dienu
Laimes vārdā sumināts!
Nelūdzies liktenim dzīres spožas,
Ieklausies klusi, ko ceļi dzied!
Dzīve visvairāk pretī tad griežas,
Ja gribi tālu un skaisti iet.
Balta diena, lai Tev šī! Ar to noskaņu, kāda ir divas minūtes pirms pusnakts vecgada naktī, ar to skaņu, kāda ir klausoties mūziku, ar to smaržu, kura piepilda istabu, kad kāds smēķē ķiršu tabaku, ar to garšu kāda ir karstai šokolādei... un visam pāri - balta diena, kurā Tu izvēlies visu, kas notiek! Priecīgu dzīves svinēšanu!
Visskaistākie ziedi, lai atveras ...,
Visskaistākās ilgas, lai piepildās Tev!
No visas sirds Tev novēlu
Mīlestību vairāk kā vakar,
Sapņus kas piepildās,
Torti kas nesakalst
Un draugus, kuri vienkārši ir!
Nu Tu vari pirkstā kost,
Gadiņš klāt, nevis nost
Lec uz augšu, lec uz leju,
Grumbiņas Tev bojā seju.
Cik saulītei mirdzošu staru,
Tik sveicienu sūtu es Tev!
Cik avotam tekošu viļņu,
Tik laimītes novēlu Tev!
Nu ko nu vairs - to skaisto vārdu nav tik daudz, bet to, ko sirds jūt - to var vēlēt vēl un vēl - mīlestību tev šajos svētkos!
Mīli, un Tevi mīlēs,
Dalies, un Tevi neapdalīs,
Vēlies, un viss būs tieši tā,
Kā Tu vēlies!
Lai saulīte apmirdz Tavu smaidu, lai ir prieks un draugi, veselība, kas interesants un pārsteidzošs šai dienā!
Veselību stipru,
Allaž gaitu ņipru,
Brīnišķīgu omu,
Tūkstoš labu domu.
Garlaicību nepazīt,
Visus darbus padarīt,
Izklaidēties arī prast,
Visur dzīvē prieku rast.
Visas puķes šodien dārzā,
Tevi apsveikt pulkā iet.
Dziesmu skaistāko Tev vienai
Gailis līdz ar vistām dzied!
Visi vēl tev šo un to,
Es to pašu labāko.
Tortes kastē ievelties
Un no sirds tev pieēsties.
Viens mazs prieks, lai tev būtu katra diena!
Viens skats, viens zieds, viens laimes stūrītis.
Viens saules stariņs un mazliet debesis!
Un labs vārds, kas dzīvi dara skaistu.
Lai ir ko mīlēt un ir kas mīl.
Lai ir ko gaidīt un ir kas gaida.
Lai ir ko darīt un ir kas novērtē.
Lai sniegs nav melns un prieks ir balts...
Atvēli laiku draudzībai,
Jo tā ir ceļš uz laimi.
Atvēli laiku, kad mīlēt un būt mīlētai,
Jo tā patiesi ir debesu dāvana.
Atvēli laiku smiekliem,
Jo smiekli ir dvēseles mūzika.