Kad pienāk vakars, apklust vēji kokā,
Nāk sētā rūķīši, tie turas roku rokā.
Tiem rozā vaigi, dāvaniņas plecā
Viens tērpts ir jaunā, cits vecā mētelī,
Tos nerej suņi, neredz ļauna acs,
Jo nāk tur kopā – Vecs un Jaunais gads.
Siltu siržu uguntiņu,
It nevienu asariņu,
Skaistus sapņus, vieglas dienas,
Jauno gadu sagaidot.
Tik priekiem, lai pieder šis gads!
Skumt varēsi citu gad.
Smaidot, zini pazūd viss,
Tumšs, kas sirdī palicis!
Dedzi, dedzi svecīte,
Sadegdama kūpi.
Izkūpini šovakar
Vecā gada rūpi.
Katrai dienai Jaunajā gadā,
Kā jaunam sapnim būt,
Un katram sapnim, katrai domai,
Par dzives īstenību kļūt!
Ar karstām asarām raud sveces,
Par aizejošo gadu skumst,
Bet visu varošs Laika vecis
Dod atkal Jaunu gadu mums.
Liec, Laimiņa, ko likdama,
Vecā gada vakarā,
Neliec zeltu, sidrabiņu,
Noliec labu veselību.
Še - paturi sniegpārslu plaukstā,
Paskaties - kā tā mirdz,
Nesaki, ka tā ir auksta,
Varbūt tai ir silta sirds.
Nāk Jaunais gads ar sauli rokās,
Lai auglīgs tas un saticīgs.
Lai labi darbi raiti sokās,
Lai gads šis ražens, pārticīgs!
Laiks kā vienmēr tālāk steidzas,
Jaunā gada gaitās sauc.
Lai nekas nav nepaveicams,
Lai ir prieka, laimes daudz!
Ko Laimīte vēlēt grib
Gadu miju sagaidot?
Mazu rūpi, izturību
Mīļus vārdus - siltumam!
Apklust minūtes,
Skan sekundes,
Sāk Jaunu gadu laika rats,
Un pērnā gada vietā,
Sāk dzīvot Jaunais gads.
No sveču liesmām,
No egļu zaru smaržas
Ņem gaismu rītdienai
Un spēku visam gadam!
Ar leduspuķu aizmargotām rūtīm
Tumst sniegains vecā gada novakars.
Nevienu dienu tukšā neaizvadīt,
Augt, audzināt, celt, dzīvē skaisto rādīt –
Lai bagātīgi visi mūsu gadi.
Z.Purvs
Uz Jauno gadu dāvāsim
Cits citam labus vārdus mēs,
Lai tie pavisam neizzustu
No steigas pilnās pasaules.
Klusi, klusi, nemanot,
Kad ārā vēl zvaigznes spīd,
Kautrīgi pie mums ir nācis,
Jaunā gada rīts.
Piesien salto ziemeļvēju,
Smalkam ledus pavadam
Klēpjiem sniegu izmet tālu,
Mīkstās pārslu kupenās.
/Sabīne/
Ir izbrists atkal cauri vienam gadam,
No ievu kupenām līdz zaļam egles zaram,
No darba dienas pa rūpei līdzi nests
Ar ļaudīm labiem viss uz labu vests.
/Elizabete/
Jaunā gadā, Jaunā gadā,
Siltu staru dzīves saulei,
Skaistu dienu nākotnei,
Un pa virsu tam - smaidu, prieku Pasaulei.
Laiks nemanāmi rit,
Gads nākamais pie durvīm sit,
Lai jaunais vairāk laimi, mīlestību rod
Un veiksmes lādes atslēdziņu dod.
Lai Jaunā gadā visas dienas,
Kā zelta vārpas pilnas līkst,
Lai netrūkst spēka darbus darīt,
Un domu briedums neapsīkst.
Ik gads ir pakāpiens,
Ko mūža kāpnēs liekam,
Lai dzīve garām nepaskrien,
Lai atkal soli tālāk tiekam.
Ir vārdi ko teikt,
Ir saullēkts ko sveikt,
Ar aukstām lūpām saki to,
Ar siltām plaukstām gaidi to,
Lai arī cik skaļa tev balss,
Vienmēr tevi apskaus klusums kluss,
Vienmēr būs uz ko atskatīties,
Un es, kura acīs apmaldīties,
Mīlēt un pēc labāka tiekties,
Novēlu tev ar pagātni nesatikties.
Es labprāt Tevi mīļi glāstītu,
Un par mīlestību stāstītu,
Un kā mazu mīļu lācenīti ieaijātu,
Un pasaciņu tev stāstītu.
No zieda uz ziedu,
No sirds uz sirdi
Lido mīlestība.
Un zieds pēc zieda
Atkal izplaukst,
Un sirds pamostas.
Aiz gaismas mirdz zieds,
Aiz laimes pukst sirds,
Pa pasauli mūžam
Lido mīlestība…
J.Poruks
Nezinu vai mīlēt drīkstu tevi Es?
Nezinu vai mīlētu mani Tu?
Zinu tikai to,
Ka mana sirds vēlas Tevi tuvumā just.
Lai modina rīts Tevi ļoti mīļi,
Un noliek uz gultas saules šķīvi,
Kas smaržo pēc sapņa un iedomu vīna,
Un arī pēc mīlas vitamīna!
Jau tik daudz kopīgu mirkļu,
Dāvājam viens otram,
Vēl tik daudz ko gribas pateikt,
Tik daudz ko gribas sniegt,
Sagādāt prieku viens otram,
Būt kopā vienam ar otru,
Un izbaudīt to, kas ir dots,
Tas, kas visskaistakais,
Mīlēt vienam otru.
Man gribētos Tevi vest un vest,
Pa tumšzilām sapņu pļavām,
Man gribētos Tevi satvert un nest,
Uz debesīm tavām un manām.
Aizver actiņas un smaidi,
Sapņi lai mūs projām nes
Turp, kur mīlestības viļņos
Izkustu mums dvēseles.
J.Poruks