Lai modina rīts Tevi ļoti mīļi,
Un noliek uz gultas saules šķīvi,
Kas smaržo pēc sapņa un iedomu vīna,
Un arī pēc mīlas vitamīna!
Jau tik daudz kopīgu mirkļu,
Dāvājam viens otram,
Vēl tik daudz ko gribas pateikt,
Tik daudz ko gribas sniegt,
Sagādāt prieku viens otram,
Būt kopā vienam ar otru,
Un izbaudīt to, kas ir dots,
Tas, kas visskaistakais,
Mīlēt vienam otru.
Man gribētos Tevi vest un vest,
Pa tumšzilām sapņu pļavām,
Man gribētos Tevi satvert un nest,
Uz debesīm tavām un manām.
Aizver actiņas un smaidi,
Sapņi lai mūs projām nes
Turp, kur mīlestības viļņos
Izkustu mums dvēseles.
J.Poruks
Šodien saule, šodien saule,
Šodien saules vajadzēja,
Lai spīdēja, lai sildīja,
Kopā mūžu dzīvojot.
Dievam tika, ļaudīm žēl,
Ka mēs mīļi dzīvojam,
Dzīvosim vēl mīļāk,
Būs ļaudīm vēl žēlāk.
Es nezinu ko sirds man vēlas,
Tik zinu, ka grib tā kaut ko,
Varbūt šo debesi, šo tāli zilo,
Varbūt ar tevi kopā būt.
Velc, Laimiņa, zīda tīklu,
Pāri visu pagalmiņu,
Lai rakstā saskanēja
Mūsu dzīves gājumiņš.
Kas esi tu –
Mīlestība? –
Salds brīnuma lāsts –
Un nāves un dzīvības stāsts.
J.Poruks
Vakara saule jūrā plūda,
Viļņus pie krasta grūda.
Mūs abus apskaloja,
Un mana sirds tevi iekāroja.
Vēji maigās smiltis stūma,
Mana sirds nu palika drūma.
Un tad tu mani mierināji,
Kaut lielu bēdu nezināji.
Es vienmēr būšu pusceļā uz tevi,
Jo mīlestības ceļam gala nav.
V.Belševica
Nesaki nekā – paklusē,
Ir tik labi, ka esi šai pasaulē.
Ar tevi ir viegli solī iet,
Ar tevi var skumt un ar tevi var smiet.
Ar tevi prieki divkārši,
Bet bēda, kaut liela, tik pusbēda.
Nesaki nekā – paklusē,
Ir tik labi, ka esi šai pasaulē.
Vai atceries to dienu,
Kad pirmoreiz uzsmaidīji man?
Tad ārā lija lietus,
Un spīdēja saule.
Vai atceries to dienu,
Kad pirmoreiz tikāmies mēs?
Tad āra plauka ceriņi,
Un modās visa daba.
Vai atceries to rītu,
Kad pamodies man blakus?
Tad ārā putniņi čivināja,
Un gaisā mīla virmoja.
Vai atceries to pavasari,
kas saveda mūs kopā?
Tas saistīja divas sirdis,
Ļāva tām laisties kopīgā dejā.
Elpot bez tevis var,
Var gausi, kā svece plīvot.
Bet nevar degt,
Nevar laimīgam būt.
Ja es būtu tava asara,
Tad es nolaistos līdz tavām lūpām,
Un noskūpstītu tevi.
Bet, ja Tu būtu mana asara,
Tad es nekad neraudātu,
Lai nezaudētu tevi.
Man tev jāsaka tik milzīgs mīļums,
Ka man kauns par viņa milzīgumu.
Es nevaru pierunāt lūpas,
Lai viņas to pasaka.
Es nevaru salīgt ar papīru,
Lai tas viņu paņem.
Un neizsacīts
Tas nevar palikt.
Ar katru sekundi
Vairāk plīst kapilāri,
Kamēr saplīsīs pavisam.
Laikam tas viss
Mēmi krājies pa gadiem,
Apvārtījies ziedputekšņos
Pa priekiem un bēdām
Un tagad prasa
Savu reizi un tiesu.
Un stāv tā reize
Pār mani kā šķīlies
Un tagad vairs nedziestošs zibens.
Cik negaisiem bij jānāk,
Cik zibeņiem bij jāšķiļas,
Lai beidzot tie kļūtu nedziestoši.
O.Vācietis
Aizver savas acis,
Ienāc manā pasaulē.
Šeit ir smilšu pilis,
Kuras ūdens apskalo.
Tik never acis vaļā,
Lai sapnis turpinās.
Tas laimi atnesīs,
Un skumjas aiznesīs.
Mūsu strīdus jūrā aizskalos,
Uz laimes salu aizpūtīs.
Brīnumbērns tās izlasīs,
Un visus strīdus apturēs.
Ienāc manā pasaulē,
Tavas acis mirdzēt sāks.
Prieka asaras raudāsi,
Jo raizes projām ies.
Pasaulē ir brīnumbērni,
Bērni, kas laimi nes.
Laimi, bēdas spēj apvienot,
Mīlestību savienot.
Atver acis un pasmaidi,
Ka esi kopā ar mani.
Neej projām vēl,
Durvis kopā jāaizslēdz.
Pasaules durvis aizslēgsim,
Realitāti aptvērsim,
Slēgsim reizē,
Jo tā ir mūsu pasaule.
R.Raspopovs
Mīļā mana māmuliņa
Mīļi mani audzināja,
Tina linu palagos,
Liepā kāra šūpulīti.
Jau pirmajam gadiņam ir beigas,
Bet otrs nāk bez lielas steigas.
Nu jāmācās ir runāt, staigāt,
Un savu reizi arī klaigāt,
Lai mammai, tētim tiek savs prieks,
Ka dēliņš ir mazs negantnieks.
Tev vēlam soļot skaistu taku,
Lai tajā šķēršļu nebūtu nekad,
Mēs vēlam prieku, laimi, ziedus,
Bet skumjas, vilšanos Tev nepazīt nekad.
Laime nav dvēseles trīsas,
Bet mīļajiem dāvātais laiks.
Laime – vien mirklis īss,
Starp brīvajiem, uzplaucis vaigs.
Mēs vēlam veselību, vēlam spēku,
Ik katrai rūpei viegli garām iet.
Ar gaišu dzīvesprieku, lai Tu spētu
Ik tumšam brīdim tiltu pāri likt.
Šī diena lai tev skaistāka par citām,
Šī diena tikai viena gadā aust,
Lai spēka pietiek katram dienas rītam,
Lai katrs rīts kā skaisti ziedi plaukst.
Es jau sen šo dienu gaidu
Lai ar vienu platu smaidu,
Teiktu vienā paņēmienā,
Sveicu tevi dzimšanas dienā.
Kā gadi nāk un aizsteidzas,
Tā paši nākam - ejam,
Kā gada laiki pārgrozās,
Tā smaidām - asras lejam.
Un pavasars un vasara
Brauc ātri it kā ratos.
Vēl dažam viss ir jādara,
Bet sarma mirdz jau matos.
Dziedam, dziedam, laimi vēlam,
Savam mīļam, dārgam dēlam.
Lai Tev dzīvē lielais spēks,
Kabatās, lai nav tev grēks.
Lai dzīve tik skaista un dzirkstoša viz
Kā šampis kristāla glāzē,
Lai piepildās sapņi, kas tālāk sauc
Un laimes, lai bezgala daudz!
Pat odiņš, kas pie loga rūts
Nemitīgi sīc un dūc,
Kā nu prot un kā nu māk,
Ar sveicieniem pie tevis nāk.
Šodien tortē sveces spraustas
Jubilāram seja raustas,
Jo ir zināms, ak mans mūžs
Visas tās būs jānopūš.
Būt vienmēr veselai un jaunai,
Un just, ka spēks pār malām iet,
Aiz spēka pārpilnības raudāt,
Aiz spēka pārpilnības smiet.
Zvaigznes izdejot no grīdas,
No griestiem sauli izdziedāt,
Un magonīšu gultu taisīt,
Un rožu paladziņu klāt.
No rītiem pamosties aiz laimes,
Ar basām kājām dārzā skriet,
Būt vienmēr veselai un jaunai,
Kad pašas sirds Tev zied!