Šodien tortē sveces spraustas
Jubilāram seja raustas,
Jo ir zināms, ak mans mūžs
Visas tās būs jānopūš.
Būt vienmēr veselai un jaunai,
Un just, ka spēks pār malām iet,
Aiz spēka pārpilnības raudāt,
Aiz spēka pārpilnības smiet.
Zvaigznes izdejot no grīdas,
No griestiem sauli izdziedāt,
Un magonīšu gultu taisīt,
Un rožu paladziņu klāt.
No rītiem pamosties aiz laimes,
Ar basām kājām dārzā skriet,
Būt vienmēr veselai un jaunai,
Kad pašas sirds Tev zied!
Kaut dienas tagad nes salnu,
Kaut daudz, kas negūstams zūd,
Tev tomēr jātiek tai zilajā kalnā,
Kur kādreiz Tu vēlējies būt.
Ai, gadi, gadi, jūs dievi un velni,
Un tomēr piedzimt un dzīvot ir prieks,
Ja mākoņi uzbrūk kā darva un pelni,
Lai lietus mirdz zeltā un sudrabā sniegs.
Lai tev ir draugi sirsnīgi, mīļi,
Kurus varbūt tu pat neapjaut,
Lai sirdī cilvēki tev dziļi, dziļi,
Kas smejas un ar tevi raud.
Sniegpulkstenīte saka:
Mīļi sveicam tevi mēs.
Piesaulītē balta taka,
Katrs zieds Tev laimi nes.
Sniegpulkstenīte zvana,
Tava diena ziedēt sāk.
Prieka, laimes lai Tev gana,
Sniegpulkstenītes apsveikt nāk.
Ja prieku, tad stipru kā pērkona lietu,
Ja bēdas - kā dzērvenes purvā,
Bet enerģiju un spēku ikdienas rūpēm,
Pāri kā varavīksni.
Vistas dārzā acis bola,
Tai ir pazudusi ola.
Zaķis laimīgs, labu omu,
Lec ar lielu, pilnu somu!
Liela diena nu ir klāt,
Varam olas ripināt
Šūposimies augstu dikti,
Galvenais, lai nekļūst slikti.
Lieldiena, māmulīt,
Kur kārsim šūpulīt`?
Kar priedei, kar eglei,
Kar mazai bērziņai.
Kas Lieldienu iešūpoja,
Tam auga liniņi,
Tam kaņepītes.
Lai Lieldienu rītiņš
Tev oliņā pārvēršas,
Un mazi zaķēni,
Ap tevi ālējas.
Liela diena, Liela diena,
Mazas manas villainītes,
Es apsedzu Lielu dienu,
Ar mazām villainēm.
No zemes spraucas ziediņš mazs,
Pret salnām liels tam spīts,
Tver skopos saules starus tas
Grib uzplaukt Lieldienu rītā!
Eit` projām, Lieldieniņas,
Ar baltām oliņām,
Es gaidīšu Jurģa dienu
Ar zaļo rudzzālīti.
Baltas pūkas zemi klāj,
Zaķis mums ar asti māj,
Liela diena nu ir klāt,
Jāiet olas ripināt.
Lieldienas rītiņā,
Agri gāju šūpoties,
Lai redzētu koku galos
Zelta sauli mirgojam.
Aiz muguras jaunības trakums,
Vēl tālu vecuma miers
Bet vidū tie trakākie gadi,
Kā kaklā iesprūdis siers..
Un vidū tie aplamie gadi,
Kad vieglums sāk sirdi spiest,
Kad gribas par kādu rūpēties,
Kad gribas par kādu ciest..
A.Skalbe
Lai tev vienmēr jautra oma,
Priecīgs prāts un gudra doma,
Lai tev vienmēr pietiek spara,
Darīt to, kas jāpadara.
Skaiti savas naktis pēc zvaigznēm, bet ne pēc ēnām.
Skaiti savu dzīvi pēc smaidiem, bet ne pēc asarām.
Un ar prieku katrā dzimšanas dienā,
Skaiti savu vecumu pēc draugiem, bet ne pēc gadiem.
Agri lēca saulīte,
Lieldienu rītiņā,
Pats Dieviņš staigāja,
Pa zaļu zālīti.
Pūpola maigumā izplaucēt dienu,
Aizņemties no saules gaismas staru vienu
Ielikt to sirdī, un izbaudīt visu dienu,
Kurā nav sāpju, kurā nav naida,
Izbaudīt dienu kā pūpolam maigam,
Izbaudīt dienu, lai atplauktu priekā,
Pūpola maigumā, pūpola laimē,
Saulīte balta, kad skatās tev vaigā.
Mīlestība iekaro cilvēka sirdi, tā uzvar neticību un ļaunumu. Mīlestība tuvina pasauli Dievam.
Priecīgas Lieldienas!
Olas, olas, oliņas
Raibas tā kā podziņas.
Beidzot Lieldienas ir klāt
Zaķis olas dēt jau sāk!
Vēju šūpoles augšā un lejā
Līdz pat galotnēm sirdi nes līdz.
Tai caur Lieldienu gaismu no jauna
Atkal dāvāts tiek cerību rīts.
Ja Lieldienu rītā sāp olas, tad iepriekšējā vakarā nebija īstais zaķis.
Lai saulainās krāsās
Labās domas dvēselē zied!
Es ar savu bāleliņu
Lieldienās šūpojos,
Viegli tek šūpolītes,
Lieldieniņu daudzinot.
Lai katram tas, kas nepieciešams:
Sievietēm – olas,
Vīriešiem – zaķi,
Jaukiem zaķiem daudz kāposta!
Lieldienas, kad nāk ar joni
Nepazaudē labo toni.
Negrāb olas abām rokām,
Nebāz tās aiz vaigu krokām!