Es no tevis neaiziešu,
Tevi projām nelaidīšu,
Dziļi tevī saknes dzīšu,
Tavai sirdij apkārt vīšu-
Ciešām stiprām saitēm siešu
Neaiziešu…nelaidīšu!
Paliec mans es tava būšu -
Visu mūsu abu mūžu.
Vienā ziedā slēpjas tik jaukas smaržas, ko vēlamies sajust.
Vienā vārdā slēpjas tik daudz patiesības un melu.
Vienā asarā slēpjas tik daudz prieka un bēdas.
Vienā skūpstā slēpjas tik daudz kaislības un jūtas.
Bet manā sirdī būsi tikai Tu.
Viens zelta stars
Lai tieši tavā sirdī krīt,
Jo sirds ir tā vieta
Kur MĪLESTĪBA mīt.
Es mīlu tāpēc,ka starp mums ir aiza;
Kur visi izdzirdamie soļi gaist.
Es mīlu tādēļ,ka starp mums ir vārdi;
Kuri neizteikti dziļi krūtīs kaist.
Es mīlu tādēļ,ka tik vēja šalkās ir mūsu satikšanās prieka zvans un tādēļ,ka tu šodien mani mīli,
Bet rīt varbūt jau nebūsi mans.
Es mīlu tādēļ,ka šai mīlas dziesmai
Ir gaviļu un reizē moku takts
Un,ka starp manu un tavu dienu lauž visus tiltus bezgalīga nakts!
Nāc, pasēdesim abi,
Kaut laiks ir projām iet,
Uz citu pusi katram
Liek dzīves ceļš mums skriet.
Nāc, paklusēsim brīdi,
Ir daudz, kas piedzīvots.
Uz mirkli bija brīnums
Mums abiem toreiz dots.
Nāc, pabūsim vēl kopā
Zem zvaigznēm šovakar,
Lai dvesmu jaunai dzivei
Rit sevi atrast var!
Nu ir pienākusi diena,
Kad bez ziediem nepaliek neviena.
Gadā tā ir tikai viena,
Izbaudi to, jo tā nav ikdiena.
Es lūdzu Dieviņam ūdeni,
Viņš dāvāja okeānu.
Es lūdzu Viņam ziedu
Un Viņš dāvāja rožu dārzu.
Es lūdzu Viņam laimi
Un Viņš man dāvāja Tevi!
Enģelītis pa gaisu trauc,
Visus šodien mīlēt sauc!
Mīlestības bultas saldas,
Lai Tev garām neaiztraucas!
Vārdi ir tie kas nozīmē tik dauz,
Šajos svētkos gribu Tev teikt -
Mīla ir visskaistākais,
Vislabākais kas vien var būt,
Tapēc nezaudē to, šajā Valentīna dienā.
Ņemam vienu sniega pārslu,
Pievienojam burvju lāstu,
Bišķiņ skūpstu, bišķiņ glāstu,
Bišķiņ mīlestības stāstu
Nu to visu kopā maisam,
Izredzētā sirdī kaisam.
Amoram nu tīrais prieks šajās dienās atpūsties!
Šovakar pie loga sēžu,
Redzu zvaigzni krītam es,
Vēlēšanos ievēlos,
Lai kopā būtu vienmēr mēs.
Bez mīlestības suņi gaudo,
Bez mīlestības rozes vīst,
Bez mīlestības žēli ņaudot
Pa jumtiem naktī runči klīst.
Ja mīlestībā vīlies,
Tad nesēro par to,
Bet pagriezies un nospļaujies,
Un meklē nākošo.
Necenties par agru mīlēt,
Necenties mīļotā kļūt.
Jo tikai iegūsi sāpes
Un nespēsi laimīga būt.
Lieldienas rītā, kad saulīte aust,
Zaķītis gar mežmalu priecīgi trauc.
Ķepās tam groziņš tīri glīts,
Groziņā olas un kokteilīts!
Kamēr zaķis olas cilpo,
Ola ripo tik un svilpo.
Ola visām priekšā,
Ripo tieši dziesmā iekšā.
Dziesma krāsaina kā ola
Līksmus svētkus viesiem sola.
Viss ir labs, kas beidzas labi,
Nu mēs knallēsimies abi!
Olalas, olalas, priecīgas Jums Lieldienas!
Paveries debesīs, ieklausies vējā,
Jūti kā mostas puķe un strauts.
Lieldienu rīta dzīvības dziesmu,
Mūža garumā sadzirdēt ļauts.
Šajā rītā gulēt grēks,
Mežā jāmeklē ir spēks.
Pūpoliņos spēku rodi,
Noper tos, ko neatrodi.
Tad pēc nedēļas kā sauktas,
Olas krāsainas - būs jauktas!
Šūpojies Lieldienās,
Priecājies Lieldienās -
Par baltiem pūpoliem,
Par raibām oliņām.
Vēju šūpoles augšā un lejā,
Līdz pat galotnei sirdi nes līdz.
Lai caur Lieldienu gaismu no jauna,
Atkal tiek dāvāts cerību rīts.
Bļaudams zaķis mežā lēca
Un no sāpēm skaļi brēca,
Vilks tam olas nokrāsoja
Un pie sētas pienagloja!
No vizbulītēm, pūpoliem un zālēm,
No bērzu pumpuriem šis laiks ir austs,
Ko Lieldienas ir atnesušas plaukstās,
Mūs aicinot gan priecēties, gan mīlēt,
Un pašiem mīlestību paust.
Es dāvinu Tev pirmās vizbulītes,
Lai pavasari spētu sirdī jaust,
Lai visi rīti, arī miglā tītie,
Ar gaismu dvēselē un sirdī aust,
Lai palo prieks kā bērziem sulas,
Kas zaļošanas prieku dod.
Un arī Tev šais zilos ziedos,
Savs ziedēšanas spēks ir jāatrod,
No vizbulītēm, pūpoliem un zālēm,
No bērzu pumpuriem šis laiks,
Ko Lieldienas mums atnes plaukstās,
Mūs aicinot gan priecāties, gan mīlēt,
Liek pašiem mīlestību paust.
Lieldieniņas sanākušas,
Daudzas olas sadējušas;
Ķeriet Jūs to zaķi ciet,
Lai Jums arī olas tiek!
Lieldienas kad tuvāk nāk,
Laiks uz šūpolēm tad kāpt.
Laiks ir olas ripināt
Un uz ciemiem tipināt.
Gailītim raibas olas,
Kurmītim iepelēkas,
Vai bij baltas, vai bij melnas,
Ka tik lepni karājās!
Mežmalītē, piesaulītē
Vāverīte olas krāso.
Zaķu tēvs pa taku cilpo,
Dziesmiņu par seksu svilpo.
Lieldienās ik pavasari,
Apkārt rikšo zaķu bari.
Visās mājās čakli strādā,
Un par raibām olām gādā.
Gailis lielās acis bola,
Dot pa purnu trusim sola,
Vista, grēciniece, pukst:
Olās truša bērni klukst!
Lai nākdama, kas nākdama,
Lieldieniņa tā atnāca,
Ar raibām oliņām,
Ar siltiem pīrāgiem.