Latviešu Русский Deutsch English Français Türkçe




Dzejoļi, pantiņi, apsveikumi, novēlējumi

Tavas rokas vēju glāsta,
Tavas rokas Sauli nes,
Nav par tavām rokām labām,
Mīļākas uz Pasaules.

(56)

Pasniedz savas rokas pretī,
Raupjās saujās Sauli sniedz,
Un ar savu gaišo smaidu,
Vēlreiz bērnam justies liec.

Ļauj man vēlreiz iegrimt miegā,
Galvu Tavā klēpī likt,
Un pie seno dienu sapņiem,
Tā kā bērnībā, reiz tikt.

Ļauj man atcerēties vārdus,
Kurus sirdī spēju rast,
Tikai, diemžēl, tajās dienās,
Pateikt nespēju Tev prast.

Vēlreiz bērnību ļauj meklēt,
Vēlreiz Tavā sirdī smelt,
Lai es smago dzīves nastu,
Spētu viegli plecos celt.

Ja man ļautu vēlreiz dzīvot,
Vēlreiz mīlestību krāt,
Kā visdārgāko no rotām,
Tevi sargātu es, Māt!

(82)

Vai tādēļ jānoskumst, ka dzīve ātri mainās,
Ka mirkļi zūd un solījumi gaist?
Tu vari nolūkoties jaunās ainās,
Un jaunos strautos sapņu kuģus laist.

(25)

Ikreiz kad Tavu dienu svinam,
Mēs lielo gadu skaitu minam,
Un vienmēr kaut kā sanāk tā,
Ka paliekam Tev parādā.

(58)

Bez ciešanām nav dzīve,
Bez ērkšķiem nevar rozes būt,
Bez pacietības dzīves ceļā
Pie īstas laimes nenokļut.

Lai skatiens skaidri redz,
Ja dzīvē gadās līkums,
Un to, kas īsti liels,
Lai neizposta sīkums.

(87)

Dziesmā lai aust tas aukstais rīts,
Sudrabiņa dzīpariem tas tīts,
Un ar zelta maliņu,
Bagātības saliņu.

(42)

Mūsu skaistie, spožie mirkļi,
Veido krāsu melodiju,
Pasniedz roku dzīves priekam,
Kas vēl būs un priecinās.

(110)

Lai tie gadi iet un iet,
Tie mūs nevar nobiedēt,
Puteņos un salnās tie,
Var pat skaisti uzziedēt.

(233)

Lai vai kādu darbu sākt,
Lai ir mīlestība klāt,
Lai ir rokās labi darbi,
Nepateikti vārdi skarbi.

(4)

Aizzied ziedi, virpuļo sniegi,
Plīvo pavardā silta guns,
Paldies tev par to, kas bija,
Un par to, kas vēl tik būs.

(4)

Šajā dienā sveicam Tevi,
Visu labu vēlējam,
Veselību, laimi, prieku,
Mīlestību, naudu lieku.

(15)

Lai laika avotos tu esi
Kā ūdenskritums bezgalīgs,
Kas dziesmai dāvā skaidru noti,
Un veselībai Covid poti.

(4)

Tiem, kas krustceļos vieglumu meklēt ies,
Izbirs pēdējie cerību graši,
Mēs no grūtuma nedrīkstam baidīties,
Jo tas lielāks, jo lieli mēs paši.

L.Vāczemnieks

(1)

Katru mirkli - lielu, mazu,
Ietin dzīves kamolā,
Tie, kad savu ceļu iesi,
Vērsies skaistā paklājā.

(6)

Aizplūdīs dienas kā skanīgi ūdeņi,
Apšalcot gadu vistālāko līci.
Tāda būs ziema, un tādi būs rudeņi,
Cik mēs no vasaras paņemsim līdzi.

L.Vāczemnieks

(3)

Tas nekas, ja zelta liesmu,
Dedz jau kļavas zars,
Sirds pat rudenī zin dziesmu,
Kurā pavasars.

(9)

Daudz vairāk par mantu un zeltu,
Spēj dāvāt cilvēka sirds,
Lūk tāpēc šīs rindas Tev veltu,
Par to Tev šis Paldies mirdz.

(74)

Es zinu nāks diena,
Kad laime tev savas rokas pretī sniegs,
Kad tava seja smaidīs,
Jo tavā sirdī būs mīlestība -
Tā paceļ debesīs!

(12)

Dienas zied, jo tu tām ziedēt liec,
Naktis mirdz, jo tu tām gaismu dedz,
Un par mazu gaismu pati tu tiec tiem,
Kas tavās acīs prieku redz.

(10)

Izej rītausmā agri,
Ja tev daudz vēl ko pasaulei sniegt.
Parādi - ieva un ķezbere zied.
Parādi - debesis rītausmā sārtā,
Palīdzi zīlīti sadzirdēt zaros,
Māci sasmaržot ziedus krāšņos,
Izej rītausmā agri,
Rīta rasa gaismiņu atspoguļo.

(30)

Veroties horizontā, mēs meklējam atbildi uz jautājumu: Kas ir laime? Tāpat kā nav pasaulei malas, nav atbildes uz šo jautājumu. Mēs katrs pats esam savas dzīves ceļotājs un mūsu laime ir mūsu atklātā zeme. Lai katra diena pilna atklājumu!

(19)

Tavos svētkos vēlu tev
To, ko vēlējos es sev,
Prieku, naudu, puķu vāzi,
Pudeli un lielu glāzi.

Laimi kā zilu pasaku,
Smieklus kā pavasara lietutiņu,
Spītību kā ūdens burbuli,
Savaldību kā akmens krūzi,
Burvību kā pasakās,
Bet pāri visam - Mīlestību kā varavīksni.

(7)

Labais, kas mīt cilvēkā,
Ir tā kā ūdens dziļā akā,
Jo vairāk smeļam un panesam,
Jo stipri un laimīgi kļūstam.

(4)

Tu esi atnācis šeit,
Lai pasauli pārveidotu,
Lai zvaigznes celtu,
Un varavīkšņu tiltus būvētu,
Tu esi atnācis šeit,
Lai būtu kopā ar mums,
Lai svinētu un priecātos.

(6)

Lai dzīves ugunis un domas neapdziest,
Lai sadedzināt visas ēnas vari,
Pret sauli dzīvi griez un vienmēr noturies,
Uz viņas zaļā Laimes zara.

(6)

Lai saule smaida Tev ik dienu,
Naktis lai ar zvaigžņu gaismu grezno,
Lai sirdī mīlestība plaukst ik rītu,
Un nenovīst nekad, nekad.

(7)

Atvēr dvēseli priekam,
Bet zini, ka laime sūrst,
Sevī nepaliec lieka,
Un pasauli neatgrūd.

Skaistumam atver sirdi,
Un atļauj asarām līt,
Čukstam liec modināt sirdi,
Bet skatienam sasildīt.

(6)

Šodien visi vēl Tev laimi,
Ziedus klēpjiem dāvāt steidz,
Arī es Tev gribu vēlēt,
Dzīvi mīlēt neizbeidz.

Droshi ej pa savu ceļu,
Pretī sapņiem steidz,
Un lai nepietrūkst Tev spēka,
Dzīvē sapņus īstenot.

(19)

Pie viršu druvas apstājos,
Un skatos ziedos mēļos,
Es dzīves kalnā pakāpjos,
Ka bagāts - pateikt vēlos.
Kā augšup, lejup šūpolēs,
Man dzīves ceļš ir gājis,
Bet skatos baltos pūpolos,
Un aizmirstu, kurš rājis.
Kas grumbuļi, kas sprunguļi?
Pret to, ko dzīvē guvis,
Pēc lietus dienām bumbuļi,
Ver zaļiem asniem durvis.
Ko palīdz bēdas, ka ir prieks,
Kas visur apkārt valda,
Viss cits ir dzīvē tīrais nieks,
Ja sirds tev ir bez malda.
Es tādēļ dzīves rudeni,
Kā lielus svētkus teicu,
Un zilu viršu puteni,
Ar pateicību sveicu.

(6)

Laime lai atnāk un paliek,
Lai vēlīgs ir likteņa prāts,
Mīlestības siltums lai pietiek,
Ko saņemt un citiem dot.

(10)