Tavs vārdiņš tik mīligs un jauks
Par to nav skaistāks pat rožu lauks
Vai esi redzējis kā ezers atspīdot saulei
Kā milijoniem dimantos spīd?
Ieskaties, šis skaistums Tevī mīt!
Daudz mīļu vardu Tev šodien veltu
Jo vārda diena nebūs vairs rīt!
Šodien Tava vārda diena!
Sveicēja, no daudzām, viena.
Lai rokā glāzīte un sejā smaids
Un nezūdošais draugu skaits.
Tikai vienu vītolzaru,
Kas tik sudrabaini mirdz,
Māmiņ es tev pasniegt varu,
Dāvanai no manas sirds.
Manu mīļo māmulīt,
Tev ir svētki pienākuši.
Sveicienus tev mīļus sūtu,
Lai tu manim vienmēr būtu.
Vienmēr Vidzemi mīlēšu es,
Visvairāk uz visas pasaules.
Te labākās lietas notiek ar mani,
un diez vai to apstrīdēt vari.
Te vienmēr ir ģimene mana,
Un draugi kas padomu dod.
Kā arī gani, kas aitas gana,
Un no tā laimi un prieku rod.
Vidzeme - mana māmuliņa,
Tik pat mīļa cik Gaujmaliņa.
Tā vienmēr mani mīlēs,
kaut būšu zemes dzīlēs.
/Agrita Toma
Māmiņ šodien tava diena,
Nestrādā un atpūties,
Vēlam mēs tev tikai labu,
Sveicam tevi šodien dikti,
Prieku, laimi mātes dienā.
Es savai māmiņai
Magonīšu vietu taisu,
Magonīšu vietu taisu,
Rožu klāju paladziņu.
Māmiņ, Lielā apziņā
Paldies vārdu pelnīji,
Toreiz, jaukā dieniņā -
Dzīvību man dāvāji.
Ak, māmiņ, kaut tavā labā
Tik čakli es mācētu skriet,
Kad tavi solīši kādreiz
Sāks gausāki, gudrāki iet.
Māmiņ, šodien tava diena!
Ar to siltumu, ko devi,
Es nu atkal sveicu tevi,
Vēlos, lai tev nepietrūktu
Labu, jauku dzīves dienu.
Arī manā sirdī esi,
Māmiņ, mīļā tu arvien!
Māmulīt, saņem nu atkal šo dienu,
Lielu un jauku - gadā tik vienu,
Saņem ziediņus, kurus tev nesam,
Nākam ar sveicieniem tādi kā esam.
Par to mīļumiņu,
Kas tev, māmiņ, acīs smejas,
Lai tev šodien visi ziedi,
Kas aug dārzos, pļavās, lejās,
Klāt vēl mana sirsniņa
Un vēl salda bučiņa!
Ak, māmiņ, cik simtiem solīšu
Tu dienām, pat naktīm skrēji,
Līdz mani, tādu nerātni,
Tik lielu uzaudzināji!
Mīļo, mīļo māmuliņ
Paldies tev par visu,
Paldies par buču
Ko no rītiem man sniedz,
Paldies par smaidu
Kas tev sejā mirdz
Un izplaukst kā liliju zieds,
Paldies par mīļajiem vārdiem
Kas nāk no tevis ik dienu kā saulriets,
Paldies, ka neesi ciets kā miets
Bet mīksts kā salds miegs,
Paldies, ka esi man kā plaukstošs zieds
Kas ir pilns cerību kā bišu siets,
Paldies, ka esi man.
Mana mīļa māmuliņa,
Mani mīļi audzināja.
Pienu, desu, medu deva
Pati krumta garoziņu.
Ai māmiņa, cik laba Tu,
Tu mani baltu mazgāji.
No acīm skūpstot asaras
Man svētku drānas uztērpi.
Balta mana māmuliņa
Balti mani audzināja
Pati sevi netaupīja
Balti mani audzinot.
Skaista, skaista māmulīte
Vienmēr viņa labu nes
Kā saulīte debesīs
Kā mirdzoša zvaigznīte!
Ko lai māmiņai es veltu?
Šodien svētku diena klāt.
Uzzīmēšu sauli zelta,
Steigšu viņai dāvināt!
Gluži kā sniedziņš, kas ziemu krīt,
Tu esi tik gaiša un maiga,
Māmiņa, mīļā, tev saku labrīt
Un pieglaužu vaigu pie vaiga.
Ko gan lai šodien vēlam tev,
Kad ceļš tik garš ir nostaigāts?
Paldies par visu, ko mums devi,
Par to, ka vienmēr biji klāt,
Mūs mīlēji tu, nesaudzējot sevi,
Paldies par visu, visu, māt!
Es vēlos, māt, tev paldies pasacīt
Par rūpju sudrabu ap manu mūžu,
Par asaru, kas tev uz vaiga spīd,
Ko varbūt steigā bieži nepamanu.
Par guni pavardā, ko siltu kūri,
Par to, ka mūs ap sevi kopā turi,
Ka bēdu proti klusi salocīt
Un gaišu smaidu dienai apkārt vīt.
Bērziņ, tavu kuplumiņu,
Līdz pašai zemītei!
Māmiņ, tavu labumiņu,
Līdz mūžiņa galiņam!
No pirmā zvana, pirmā sola,
No klases, kas jau gaida mūs,
Vēl pirmie draugi, pirmā skola
Uz visu mūžu prātā būs.
Tālāk jaunība un ceļš pret kalnu būs,
Un ne vienmēr tur būs gluda iela.
Šodien Tu kā strauts, kas šalcot plūst
Izej straumē varenā un lielā
Tālāk - jaunība un ceļš pret kalnu būs!
Vēl mirkli esam kopā visi,
Saulaini un cerību pilni,
Vēl nezinam, ko pasaule mums nesīs,
Vēl nezinam, kas tajā sagaidīs...
Lai tev laime,
Lai tev prieks
Un lai stundās
Nenāk miegs!
Skolas gadus vērā liec,
Vējam līdzi nelaid tos.
Lai nav vēlāk jānožēlo -
Atpakaļ tie nenāks vairs!
Ceļa sākumā mūs pārņem bailes; mēs gribam visu izdarīt pareizi. Bet dzīve mums tikai viena – kurš tad izgudrojis šo "pareizi". Paraugs noder vien salīdzināšanai, lai mēs redzētu, kā citi izprot dzīvi. Mēs bieži apbrīnojam citu cilvēku gājumu un tikpat bieži varam mācīties no citu cilvēku kļūdām. Taču, kā veidot savu dzīvi labāku, - katra paša ziņā.
/Paulu Koelju
Izver sapni caur saules staru
Garu, garu
Un saki pats sev
"Visu varu!"
Met savu sapni ugunī,
Topi tās liesmā par dziesmu
Un saki pats sev
"Tālu iešu!"
Tikai neļauj sapnim sasalt,
Sapnim skanīgam,baltam!
Bez sapņa nav spēka dzīvot,
Un cilvēks bez ceļa var nosalt.
/Gunta Micāne/