Dzejoļi

Tumšo dienu baltais klusums
Laukiem siltu sagšu klāj,
Sveču liesmās atspīd mēness,
Zvaigznes zemei mieru vēl.

(0)

Ir daudz pie debesīm zvaigžņu
Un katra tā savādi mirdz,
Ir daudz uz pasaules draugu
Un katram savāda sirds.

(9)

Atnāc mīļā šad un tad,
Tu jau zini kur un kad,
Tad mēs abi šo un to,
Tu jau zini kā un ko.

(2)

Vārds tiek dots,kad dzīvi sākam,
Katru dienu daudzināts,
Bet ik gadu vienu dienu -
Laimes vārdā sumināts!

(10)

Lai Jaunā gadā Jūsu mājās
Ne tikai baltmaizīte būtu,
Bet arī mīlestība,
Un gaišu domu daudz.

(0)

Zvaigzne krīt...
Tu vēlies, es vēlos...
Mēs katrs kaut ko vēlamies…
Es vēlos Tavus glāstus - Tu manus....
Es tiešām vēlos, lai Tu būtu
Man blakus.
Tieši tagad un tūlīt
Just tavu siltumu, pieskārienus un mīlestību...
Tās ir lietas,
Ko zvaigznei krītot vēlos es..
Es vēlos - Tu vēlies!

(2)

Tu liec man domās dejot,
Un sapņos klusi apkārt klejot,
Ar sīkiem soļiem visur iet,
Lai skatītos kā saule riet.

Tu liec man smaidīt bēdās,
Un visu sakraut vecās grēdās,
Tu liec man mīlēt sevi,
Lai ir kas vienmēr mīlē tevi.

Tu liec man sevi saprast,
Un pašai ar sevi aprast..
Tu liec man sevi mācīt,
Par to es tevi mīlu - mīļo lācīt!

(2)

Klusē pie debesīm zvaigznes,
Āres mirgo kā sudraba sakts.
Un uz rītdienas tāli aiznes
Mūsu sapņus šī Jaungada nakts.

(0)

Lai tev vārda dienā jautri iet,
Vajag kaut ko glāzē liet,
Uzsaukt tostu, dzert to sausu,
Lai tev būtu dzīvot prieks.

(48)

Visa zāle bija laba,
Ko plūc Jāņu vakarā.
ZĀLĪTEI nu cita daba,
Narkotiku sakarā!

(0)

Kāds man šodien milzīgs prieks
Apsveikt to, kas gaviļnieks.
Ziedi, bučas straumēm plūst
Un pats gaviļnieks tik kūst!

(53)

Ne ar briljantiem, ne ar zeltu,
Nevar tevi atalgot,
Nekā dārgāka par tevi,
Nevar tavā vietā dot.

(19)

Paturi ilgāk kādu no mirkļiem,
Atrodi sirdī tam vietu,
Lai ar svētku patieso prieku
Gaišāks tālāk Tu ietu.

(1)

Visskaistākās dzīves veltes
Dāvā vaļējām acīm ieraudzītie sapņi.
Tie ļauj lidot vēl augstāk –
Pretim jaunām virsotnēm, ko apbrīnot.
Pretim jauniem brīnumiem, ko radīt.
Pretim jauniem draugiem, ko iemīļot.

(75)

Mums dzīves ceļos akmeņi un māli,
Ir šaubas, vilšanās un prieks.
Tam visam pāri varavīksnes vāli
Kā cerība, kas laimi sniegs.

(6)

Kā šūpoles ceļ,
Ceļ Lieldienās ik sirdi,
Un, ja vēl neizplaucis
Tajā pumpurs kāds,
Ar augšāmcelšanos,
Ko zvanos dzirdam,
Liek plaukt un zaļot
Dieva viedais prāts.

(48)

Zaķīts aiziet ciku, caku,
Svilpodams pa meža taku!
Tas groziņā nes lielu prieku,
Izdalīdams to kā nieku!

(2)

Es gribu Tevi
Kā sniegpārslu aukstu,
Sasildīt plaukstā,
Lai Tu izkustu laimē.

(0)

Vai atceries to dienu,
Kad pirmoreiz uzsmaidīji man?
Tad ārā lija lietus,
Un spīdēja saule.
Vai atceries to dienu,
Kad pirmoreiz tikāmies mēs?
Tad āra plauka ceriņi,
Un modās visa daba.
Vai atceries to rītu,
Kad pamodies man blakus?
Tad ārā putniņi čivināja,
Un gaisā mīla virmoja.
Vai atceries to pavasari,
kas saveda mūs kopā?
Tas saistīja divas sirdis,
Ļāva tām laisties kopīgā dejā.

(5)

Jāņu diena, Jāņu diena,
Nu pats Jāņu vakariņš;
Pats Jānītis zābakos,
Jāņa sieva kurpītēs.

(1)

Veselību vēlu, laimi tavās gaitās,
Gaišas atmiņas, lai no šīs dienas tiek,
Un, lai dzeguzīte simtos gadus skaita,
Zvana skanējumu tavam mūžam liek.

(9)

Šorīt jāceļas man agri,
Pūpolsvētdiena jau klāt.
Tevi mīļi un sirsnīgi
Jānoper ir, vecomāt.

(1)

Zaķēns mežā kazu slauc -
Laikam ieņēmis par daudz.
Kamēr sals, kamēr sniegs,
Piens jau nav, bet spaidīt prieks.

(4)

Svētdienas rītā, kad saule aust,
Pāri kalnam zaķis jau trauc.
Rokā tam groziņš pīts.
Daudzkrāsu olas iekšā tur spīd.

Ieskrējis pagalmā, olas viņš ņem,
Zem eglēm, zem sūnām tās stiepj.
Un zina viņš, ka celsies bērni un pagalmā skries,
Meklēs olas un priecāsies.

(7)

Nelīst lietus, nelīst lietus,
Šodien lietus nevajaga -
Salīs manas Jāņu zāles,
Salīs paši Jāņa bērni.

(0)

Lai kā laime aiz kupenām iet,
Tie Ziemassvētki mīļi mazliet.
Kā sarkans vīrs ar maisu rokā,
Stiepj dāvanas kaudzi rokā.
Un tās dāvā draugiem bērniem,
Un kad visi saņemas,
Ziemassvētki iet vaļā.

(2)

Tājā dienā, kad tu dzimi,
Ļaunie gari bija slimi,
Labie pūlējās cik spēja,
Lai tev dzīve rit bez vēja.

(56)

Draudzība ir vienreizēja.
Tev neko nevajag teikt, ne rakstīt, draugam cik viņš/a ir dārgs/a tev. Pasaki tikai to, ka esi mans draugs jeb draudzene!

(6)

Cilvēk, mīļais, cieni vistu,
Tā Tev piedēs itin visu -
Kūti, šķūni, mājas stūri
Un vēl baltā truša būri.

(9)

Tu esi sieviete un ziedus pelnījusi esi,
Tā vienkārši bez iemesla, tāpat..
Par to, ka vienkārši Tu esi,
Kādam, vien tepat..

Sieviete, ziedi, marts

(22)

apsveikumi dzimšanas dienā bērnam  apsveikumi bērnam 1.dzimšanas dienā  pantiņi bērniem  dzejoļi par draudzību  dzejoļi par sevi  dzejoļi un pantiņi  dzejolis  dzejoli  pantiņi vārda dienā  novēlējumi vārda dienā  lieldienu dzejoli  lieldienu pantini  īsi dzejoļi