Dzejoļi

Vai atceries kad kopā gājām un smējāmies par niekiem,
Kad aizmirsām bēdas, tomēr dzīvojām tālāk,
Un visu, visu labo ko tobrīd darījām?
Mana asara pār vaigu tek..
Kad draudzība izgaisusi..
Es lūdzu: neaizej..
Zinu, ka vainīga biju es.
Bet atvaino lūdzu par ļaunajiem sāpošiem vārdiem ko tobrīd sacīju tev,
Un tāpēc lūdzu piedošanu tev..
Un nekad nešaubījos par izvēli savu..

(54)

Lecot iekšā upē straujā,
Jātur olas cieši saujā.
Upē dzīvo skaistas nāras,
Kas uz olām makten kāras!

(1)

Kad egles zaros sveces degs
Un teiksmains sapnis zemi segs,
Tad acīs lai Jums laime mirdz
Un visu rūgto aizmirst sirds.

(3)

Līgo meži, līgo druvas
Līgo saule norietot!
Lai līgoja puiši, meitas
Sauli rītā sagaidot!

Jāņi, līgo

(9)

Zvaigzne krīt...
Tu vēlies, es vēlos...
Mēs katrs kaut ko vēlamies…
Es vēlos Tavus glāstus - Tu manus....
Es tiešām vēlos, lai Tu būtu
Man blakus.
Tieši tagad un tūlīt
Just tavu siltumu, pieskārienus un mīlestību...
Tās ir lietas,
Ko zvaigznei krītot vēlos es..
Es vēlos - Tu vēlies!

(1)

Dar man, tēvis, pastaliņas,
Pērc man staltu cepurīt,
Šuj man svārkus, māmuliņa,
Skolā iet(i) man gribas!

Man jāiet(i) skoliņā(i),
Gudras ziņas iekrāties,
Pieaugt tautas mīlestībā,
Īstā gara brīvībā.

(6)

Līst lietus kā asaras,
Tās ilgas pēc saules un vasaras,
Rit dzīve kā pelēka diena,
Šai dzīvē man krāsa viena,
Tā skumjā, pelēkā
Ieeju es rudenī, kur saules un prieka tik maz.

(0)

Ir vārdu pasaulē tik daudz,
Bet vienu visu mūžu nesam.
Un labi just, kad paguruši esam,
Kāds tevi atceras, kāds vārdā sauc.

(9)

Tālā, tālā senatnē,
Vecā gada nogalē
Atgadījās notikums,
Ko nu stāstīšu es jums.
Tad, kad Ziemassvētki klāt,
Salatēvs, kad ciemos nāk,
Tad, kad lauki sniegā dus -
Visi gaidām brīnumus.
Arī meiča Anniņa
Brīnumiņu gaidīja -
Bij tā puisi satikusi,
Nu pēc kura alka klusi.
Tāpēc nebīdamās jūtu
šī nu Vecim ziņu sūta -
Salatēvs, tev bēdas sūdzu
Uzklausi tu mani lūdzu!
Zinu es, ka tikai tu
Vari radīt brīnumu.

Zinu arī, protams, to
Ka ikkatrs tev lūdz kaut ko...
Nu tev lūdzu arī es -
Nevajag man konfektes,
Nevajag man lāčus, lelles
Un pat nevajag man krelles.
Gribu tikai puisi cēlo,
Ar to acu skatu kvēlo,
Ko es viendien manīju,
Tad, kad cūkas ganīju.
Sirds tad dauzījās kā traka
Pat no viena viņa skata.
Vaigi uztraukumā tvīka
Pat no komplimenta sīka.
Palīdzi man, ja tu vari -
Laimīgāku mani dari!!!

Salatēvs, kad ziņu lasa,
Domīgs savu bārdu kasa.
Visi lūdz tam šo un to -
Spēļmantu vai garšīgo.
Bet te pēkšņi lūgums šāds -
Mīlestības sātināts.
Būs vien jānāk viņai talkā -
Ir tač Ziemassvētki laukā!
Tā ar beidzas stāstiņš šis
Ziemsvētkos kas noticis.
Cerībiņu sirdī laidiet,
Salatēvu ciemos gaidiet!

(0)

Gaiša, gaiša uguns deg,
Tumšā ziemas laiciņā;
Tur laimiņa mūžu raksta
Mazajai meitiņai.

Uguns, ziema, laima, meita

(14)

Paņem mani maigi, maigi
Velc sev tuvu klāt,
Apskauj mani bieži
Un lūdzu neatstāj.
Tavi apskāvieni
Kā sapņi man šķiet,
Neļauj man tiem garām iet.

(2)

Paturi ilgāk kādu no mirkļiem,
Atrodi sirdī tam vietu,
Lai ar svētku patieso prieku
Gaišāks tālāk Tu ietu.

(1)

Es Tev vēlu puķē sēdēt,
Piparus un medu ēst.
Un, kad uznāk skumīgs prāts,
Lai tev palīdz slotas kāts!

(1)

Sveicu tevi vārda dienā
Tikai neslīcinies pienā,
Lai var tevi apsveikt
Un daudz laimes pateikt.

(16)

LAI TEV LAIME LAI TEV PRIEKS LAI TEV MAKĀ 10

(70)

Jau atkal kārtējais rīts,
Kas gluži kā miglā tīts.
Bet atceries tikai vienu,
Ka vakar nedzēri pienu!

(2)

Svētkos olas katrā stūrī:
Gultā, dārzā, putnubūrī.
Kas mums tās ir atnesis?
Tas jau mūsu garausis!

(1)

Skolas gadus vērā liec,
Vējam līdzi nelaid tos.
Lai nav vēlāk jānožēlo -
Atpakaļ tie nenāks vairs!

Skola

(8)

Aiz kalniņa, lejiņā,
Sidrabota upe tek,
Ik rītiņu saule nāca,
Pie upītes padzerties.

(2)

Lai visu tavu istabu
Mēnestiņš pieber
Pilnu ar sudrabu
Pilnu ar zelu:

Lai vizuļi, mirdzuļi
Veļas pa grīdu,
Kaktiņi spīd,
Šķirbiņas mirdz.

Lai mēnestiņš
Sudraba svārciņā
Tuvu pie vaidziņa čukst:
Sveicieniņš dzimšanas dieniņā!

(22)

Kad pirmā svece ar savu liesmiņu jau sildījusi,
Laiks blakus otru sveci iedegt,
Tad gaisma un siltums divtik rodas,
Un visas skumjās domas projām dodas.

(Autors: Piedalies.lv)

Otrā advente, 2. advente, sveces

(12)

Draudzība ir kā tavs skūpsts,
Kā tavas maigās rokas,
Glāsta mani,
Draudzība ir kā zieds.

(3)

Kal savu domu,
Rūdi savu gribu,
Radi savu darbu,
Rodi dzīvei sparu!

(14)

Lai aug mazais puisēniņš
Tā kā stalts ozoliņš;
Paaugsies, tad būs viņš
Meitām siržu lauzējiņš.

Puisis, ozols, meitas

(58)

Un nevajag jau daudz!
Pavisam maz,
Pavisam nieku,
Lai mirdzošs mirklis nestu prieku.

Mirklis

(8)

Esmu enģlis
Tu mani spārni
Esmu saule
Tu man gaisma
Esmu diena
Tu zilās debesis
Esmu dzīve
Tu mana dzīves jēga...
Bez tevis es neesmu nekas ..
Es esmu radiita/s lai pateiktos tev , esmu dziva/s, jo blakus esi Tu..
Ir trīs vārdi neiztekti .. Es mīlu Tevi ! *

(10)

Auksti vēji, sniegi pūta,
Salatētis šņabi sūta.
Kā mēs bērni rīkosimies?
Laikam atkal pierīsimies.

(1)

Auksti vēji norimuši,
Mākonīši izgaisuši.
Veras plaša debestiņa,
Atnāk gaiša Lieldieniņa.

(1)

Ziema, ziema!
Baltā māmuliņa!
Klusi, klusi atbraukusi
Šurp pa nakti viņa.

(1)

Ēnģelis

Varbūt ir tā, ka mēs šeit esam...
Varbūt ir tā, ka mūsu šeit nav...
Bet vienmēr ir kāds brīnums,
Un vienmēr ir kāds, kurš tam tic.

Vienmēr ir kāds, kas gaismu rada,
Vienmēr ir kāds, kas to liedz.
Nekad nav pati pilnība,
Nekad nav eņģelis balts...

Taču reizēm liekas, ka jūtu,
Reizēm liekas, ka nē...
Jūtu šo eņģeli – baltu,
Kurš spārnus izpletis spīd...

Tas apžilbina, bet silda.
Tas ienīst un tomēr mīl.
Tas māca un pats mācās,
Šo pasauli – savādo...

Šai’ skarbā pasaulē ir lietas,
Lietas, kam jānotiek...
Lietas, kuras jāizdzīvo...
Mirkļi, kuri jāizbauda...

Un šeit ir kāds eņģelis...
Pat, ja auksti,
Pat, ja sāp...
Šeit ir eņģelis – baltiem spārniem veltīts...

(9)

apsveikumi dzimšanas dienā bērnam  apsveikumi bērnam 1.dzimšanas dienā  pantiņi bērniem  dzejoļi par draudzību  dzejoļi par sevi  dzejoļi un pantiņi  dzejolis  dzejoli  pantiņi vārda dienā  novēlējumi vārda dienā  lieldienu dzejoli  lieldienu pantini  īsi dzejoļi