Dzejoļi

Augstu šūpoties,
Tālu lūkoties,
Olu grozā ievelties
Un no sirds tās pieēsties!

(2)

Miķelīšu mākonī,
Vārds Tavs tinies,
Un tik skaistu rudeni
Tu pat neatminies.

(4)

Katrai dienai Jaunajā gadā,
Kā jaunam sapnim būt,
Un katram sapnim, katrai domai,
Par dzives īstenību kļūt!

(0)

Dod, Dieviņi, Jāņa tēvam,
Ilgu mūžu nodzīvoti,
Dod tam zeltu, sudrabiņu,
Dod gudraju padomiņu.

(0)

Miķelīšu mākonī,
Vārds Tavs tinies,
Un tik skaistu rudeni,
Tu pat neatminies.

Uguntiņas sarkanas,
Uguntiņas baltas,
Tavu vārdu sasilda,
Aizdzen vējus saltus!

(1)

Sanākati, Jāņa bērni,
Augsta kalna galiņāi,
Lai dzirdēja Jāņu dziesmas
Pa maliņu maliņāmi.

(0)

Spožu saules kamoliņu,
Sūtam Tev ar sveicieniņu,
Vārda dienā atšķetini viņu,
Pilns tas mīļu sveicieniņu.

(35)

Jubilārs, lai pirmais lūzt,
Ka tik ārā neiet pūst,
Ja ir grūti, vajag spēt,
Piedzerties un nostāvēt..
Daudz laimes!

(52)

Audzē vēderu un taukus,
Neaizmirsti vecus draugus.

(11)

Nāk Jaunais gads ar sauli rokās,
Lai auglīgs tas un saticīgs.
Lai labi darbi raiti sokās,
Lai gads šis ražens, pārticīgs!

(0)

Balts sniedziņš snieg,
Visiem prieciņš tiek!

(33)

Mums gribas degt un starot tā,
Kā svecei egles zariņā,
Ikvienam roku noglāstīt
Un laipnu vārdu pasacīt!

(18)

Zvaigznes spožas dzirkstes met,
Mērķis beigsies kūtiņā.
Gani uz mazo kūtiņu iet,
Gudrie dāvanas tur rociņās.

Jēzus beidzot piedzimis,
Svētos Marijas autiņos tīts.
Nu ienaids uz zemes būs rimis,
Kad būs iestājies rīts.

(6)

Lai nākdama, kas nākdama,
Lieldieniņa tā atnāca,
Ar raibām oliņām,
Ar siltiem pīrāgiem.

(62)

Kā vīgriezes, kā madaras šie vārdi,
Kas smaržo tā, ka acis jāver ciet,
Un atkal dzīve šķiet kā pļava basām kājām,
Kur spēku gūstot, varu cauri iet.

(18)

Balts sniedziņš snieg uz skujiņām
Un maigi dziedot pulkstens skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis
Un sirds tā laimīgi pukst man.

Man ir, it kā kad paceltos
Gars augstumos, kur debess telts
Ir pulcējusi eņģeļus,
Kur āres spīd kā spožais zelts.

Es saprotu, es sajūtu,
Ka šeit uz zemes spodrība
Tas augstākais, ko mums var dot,
Un skaidram būt ir godība.

Ai, māmiņa, tik laba tu,
Tu mani baltu mazgāji,
No acīm skūpstot asaras,
Man svētku drānas uztērpi.

Ai, māmiņa, vai mūžīgi
Es varēšu tāds skaidrs būt,
Jeb vai būs liktens nolēmis
Man citādam virs zemes kļūt?

Balts sniedziņš snieg uz skujiņām
Un maigi dziedot pulkstens skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis
Un sirds pukst aplaimota man.

Autors: Jānis Poruks

(16)

Ciema meitas solījās
Jāņu nakti negulēti.
Es aizgāju, es atradu:
Guļ kā siļķes muciņā.

(4)

Aiz gaismas mirdz zieds,
Aiz laimes pukst sirds
Pa pasauli mūžam
Lido mīlestība.

(1)

Ej tur, kur tevi vada ilgas,
Neej tur, kur tevi vētras sauc.
Dzīvē daudz ir sapņu zilgas
Prieku tur, kur arī bēdas daudz.

(2)

Krīt eņģeļu prieka asaras
Kā mazas, baltas sniega pērlītes
Un visa pasaule Brīnuma gaidās.

(0)

Necenties par agru mīlēt,
Necenties mīļotā kļūt.
Jo tikai iegūsi sāpes
Un nespēsi laimīga būt.

(2)

Kad viens pats es klīstu gar tumšajām sienām,
Saprotu kāda ir sajūta paliekot vienam,
Un negribi šo sajūtu es ilgāk just sevī,
Kopš laimīgā brīža, kad ieskatījos tevī.

Un tu liki man sajust ko nebijušu,
To sajūtu, ko sauc par mīlestību,
Kaut zinu, ka grūtas izvēles priekšā,
Ceru, ka jūti ko līdzīgu sev dziļi iekšā.

(1)

Kas būtu vasara, ja nebūtu saules silto staru?
Kas būtu rudens, ja koku lapas nedzeltētu?
Kas būtu ziema, ja nebūtu sniega?
Kas būtu pavasaris, ja neplauktu sniegpulkstenīši?
Kas būtu es, ja blakus nebūtu tu?
Es būtu viens mazs puteklītis visā plašajā pasaulē!

(5)

Vistīrākās no jūtām, kas mūsu sirdis pārņem
Spēs paveikt visu,
Lai neviens un nekas mūs neizšķirtu,
Jo Tu esi mans
Un es esmu Tava
Un Mīlestība vieno mūs!

(3)

Mīli mani kā es Tevi
Būsim draugi mēs ar Tevi
Ja Tu mani nemīlēsi
Es ar Tevi negulēšu.

Teica spilvens savam saimniekam!

Teica spilvens

(47)

Tu esi viens,
Balts kā piens,
Bez Tevis ir skumji,
Varbūt arī bišķīt dumji.
Es tagad esmu viena,
Kā nekrāsaina siena,
Bez Tevis viss ir drūms
Kā bezziedu krūms.

(1)

Par savu mīļoto nesauc to,
Kas, redzot tavu galvu noliekto,
Ne mirkli neiespēj ar tevi bēdās gūt,
Bet grib no tevis tiekai prieku gūt.

(2)

Kur draudzība sākas, to neteic neviens,
Un kādēļ lai vārdos to saka?
Bij gājēji divi, bet lielceļš bij viens,
Un pēkšņi tie atrodas blakus.

(3)

Nāc nākdama Lieldieniņa,
Visi Tevi gaida jautri,
Paspēlēšos es ar Tevi,
Manas jaukās Lieldieniņas!

(1)

Es zīmēju tavas acis,
Tavas lūpas,
Tavu sirdi.

Bet jo projām,
Kā trūkst ,
Es zinu DVĒSELE.

To nevar nopirkt par naudu,
Vai uzdāvināt ,
Tā ir tikai tavējā!

Sintija mame

(31)

apsveikumi dzimšanas dienā bērnam  apsveikumi bērnam 1.dzimšanas dienā  pantiņi bērniem  dzejoļi par draudzību  dzejoļi par sevi  dzejoļi un pantiņi  dzejolis  dzejoli  pantiņi vārda dienā  novēlējumi vārda dienā  lieldienu dzejoli  lieldienu pantini  īsi dzejoļi