Dzejoļi

Tavai vārda dienai rudens nepiedien,
Jo kā liesma kūlā lietiem cauri švirksti.
Tava valoda un smiekli
Šķiļ katrā bezcerībā spožu dzirksti.

Tavai vārda dienai rudens nepiedien,
Jo ar dvēseli, kam saules pirksti,
Pelēcīgu dienu sudrabā
Spilgtu rozi iesiesi arvien.

(2)

Salavecim 4 vaigi.
Divi mazi, divi baigi.
Diviem sārtums metas iekšā,
Diviem apakšbikses priekšā!

(1)

Iekar egles zarā spožu nieku,
Atdzīvosies dvēsele un nams.
Uzdāvināsim viens otram prieku,
Kas ar zeltu neatmaksājams.

(0)

Tu dziesma bez vārdu,
Tu atbalss simts skaņu,
Tu nomoda sapnis,
Tu zemes gars svēts.

(0)

Un kad mīlēsim mēs abi,
Trauksimies mākoņiem pāri abi.
Es Tev teikšu nepievil mani,
Vai tad īsti mīli mani?
Ilgas piedzīvosim abi,
Sniegā sirdis zīmēsim abi!

(1)

Draugs, paies skolas gadi
Un tāles aizsauks mūs,
Bet senie skolas zvani
Vēl atmiņās mums būs.

(9)

Es ticu, ka ir brīnumi,
Kas necerēti nāk,
Un daiļu sapņu pasauli
Ap sevi radīt sāk.
Es ticu, ka ir laimība,
Kas svētās liesmās mirdz,
Un, ja tā visa nebūtu,
Vai justu mums tad sirds?

(2)

Es Tev sūtu trīs bučiņas:
1.būs paklausīga - lidos, kur teikšu (uz vaidziņa);
2.protams kaut ko sajauks, bet trāpīs kaut kur blakus;
3.ir baigā palaidne un tā būs jānoķer Tev pašam.

(1)

"Dzīve ir kā rožu dārzs"
Kas gan apslēpts šajos vārdos,
Dzīves jēgas noslēpums,
Dzirdams tikai pērkon dārdos.

Dzīve skaista, bet ar ērkšķiem,
Kāpēc gan tos neapgriezt?
Liekās tad būs skaista dzīve,
Bet cik paties būs šis prieks?

Kā var zināt kas ir laime,
Ja nelaimes nav bijušas?
Kā var zināt kas ir veiksme,
Ja neveiksmes nav dzisušas?

Iņ un jaņ jeb lidzsvars visam,
Jebkurai ēnai gaismu vajag,
Kādēļ gan mēs maldiem ticam,
Ka labs bez ļauna dzīvot var?

Es bez bēdām mūžam esmu,
Mazaj daļai galvā skan,
Bet ja tiešām tā tas ir
Tad vairs priekam jēgas nav.

Dzīve ir kā rožu dārzs

(34)

Kad egles zaros sveces degs
Un teiksmains sapnis zemi segs,
Tad acīs lai Jums laime mirdz
Un visu rūgto aizmirst sirds.

(3)

Dzīvoja reiz sniegbaltīte,
Kurai bija apetīte,
Ziemassvētkos klusi, klusi
Visus naščus apēdusi.

(8)

Rīta laikā grūti celties,
Uh cik grūti uh cik grūti,
Diena gan tik gara būs,
Eh cik gara eh cik gara,
Nu būs jāiet uz skoliņu,
Skatīties cik skaista šī.

Izlasiet katras rindiņas pirmos burtus. :)

(2)

Lai ir dienas, lai ir stundas,
Cerības Jums sirdī aust,
Un, lai Jūsu vārda dienā,
Baltas laimes rozes zied.

(14)

Es vēlēšu tev, ko vāverei vēl:
-Lai neuzkrīt čiekurs uz galvas.
-Lai visam mūžam nepietrūkst
Garšīgās riekstu halvas!
Es vēlēšu tev, ko bitei vēl:
-Lai vasara nozied kā liepa.
-Lai riebēja ļauna riebdamās,
Tavam stropam nesarieba!
Es vēlēšu tev, ko ābelei vēl:
-Lai ziema saudzē un žēlo.
Un ziedu laiks paiet nezinot
Ne agro salnu, ne vēlo!
Es vēlēšu tev, ko Jaungadam vēl:
-Lai pilna ar sudrabu josta.
-Lai visas dienas kā rudzi zied
Un nezied neviena kā skosta!
/O.Skuja/

(2)

Maz tādu, kas klausīsies tavu stāstu.
Daudz tādu, kas tikai paskries garām.
Maz tādu, kas no sirds centīsies.
Daudz tādu, kas iesākto pametīs.

Maz tādu, kas vēl ticēs un cerēs.
Daudz tādu, kas izsmies un atrunās.
Maz tādu, kas sapņus vēl redzēs.
Daudz tādu, kas tikai pelēku smērēs.

To visu var labot!
Bet tikai tad, ja...
Katrs sāksim sapnim ticēt,
Katrs savu sapni redzēt.

Maz, daudz

(42)

Ilgus, ilgus, skaistus gadus
Tev dzīvot, priecāties un smiet!
Vēl daudzas, daudzas vārda dienas
Tev saldu vīnu glāzēs liet!

Gadi, vārds, vīns, prieks

(1)

Varonīgi izturēt
varonīgi sevī sēt
varēšanu, pašiespēju
varonīgi savu seju
turēt pretī, nenovērsties.
Tas, kas savā gaismā spēs
apņemt tumsu - uzvarēs.
/Imants Ziedonis/

(8)

Skaista, skaista māmulīte
Vienmēr viņa labu nes
Kā saulīte debesīs
Kā mirdzoša zvaigznīte!

Māte, saule, debess, zvaigzne

(62)

Iemīlēties - tas ir liels prieks!
Tas ir neticams spēks!
Bet ir viens maziņš nieks,
Iemīloties zūd prāta spēks!

(1)

Kaut es būtu tik bagāta,
Kā Jānītis šovakar:
Papardīte Jāņu nakti
Zelta miglu nomigloja.

(0)

Esi vienmēr saules stariņš,
Reti, reti mākonīts.
Un ja kādreiz skumīgs prāts,
Lai tad palīdz slotas kāts!

Saule, stars, vārds, pozitīvs

(1)

Mūs` Jānītis klēti taisa,
Grib rudeni sievu ņemti,
Ne jumtiņa, tik spārītes,
Jau gultiņa apakšāi.

(0)

Sveicu Tevi dienā šajā,
Kura saukta vārdā Tavā,
Kuru neatkarīgi no Tevis
Tēvs un māte Tev ir devis.

(3)

Klusā, rāmā vakarā,
Bučiņa iet pastaigā.
Klusi zogas klāt pie Tevis!
Un vai zini? Tā no manis.

(12)

Jānīšam zili pauti,
Pēteram puspelēki.
Jānīts savus zilus pautus
Iešauj ziedu cekulā,
Pēters savus puspelēkus
Iesien rudzu kūlītī.

(0)

Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Sētā nāk bomzis ar pudeļu maisu.
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgaja tālāk uz kaimiņa pusi.
Ne iznāca saimnieks, ne ierejās suns,
Bet te pēkšņi, iedegās guns!

(16)

Slīd mākoņi balti un sārti
Aiz sevis sauli slēpdami
Un zinu ja citu dienu tos redzētu-
Par vaniļas debesīm smaidītu
Ar tevi kopā pa tām skraidītu

Bet ne šodien, tik ne tagad
Par daudz pāri darīji
Pieradināji un aizgāji
Vienu starp mākoņiem atstāji

(4)

Ziemassvētku vakars kad satumst aiz loga,
Zaigot sāk zvaigznes kā dimanta pogas,
Spīd zelta mēness, mirdz sudraba sniegs,
Ir bagāts ikviens, ja vien sirdī mīt prieks!

(0)

Lecot iekšā upē straujā,
Jātur olas cieši saujā.
Upē dzīvo skaistas nāras,
Kas uz olām makten kāras!

(1)

Sivēns lēni projām iet, aiz viņa paliek dubļi vien
Lai tikai dzīve saista mūs un siltums, kas kūst,
Lai veiksmes pilns ir Jaunais gads,
Un dubļus vairs nav jāvāc!

(4)

apsveikumi dzimšanas dienā bērnam  apsveikumi bērnam 1.dzimšanas dienā  pantiņi bērniem  dzejoļi par draudzību  dzejoļi par sevi  dzejoļi un pantiņi  dzejolis  dzejoli  pantiņi vārda dienā  novēlējumi vārda dienā  lieldienu dzejoli  lieldienu pantini  īsi dzejoļi