Dzejoļi

Zaķīts brīnās, kā tad tā?
Olas atkal kabatā!
Jākrāso tās krāsās maigās,
Lai var mīlēt Zaķus beigās.

(8)

Ar Adventes svecēm vainagā,
Kā Ziemassvētku pasakā,
Ceļā pie mums ir viņš -
Mazais Jēzus bērniņš!
Kā baltais svētku sniedziņš,
Saviļņo tas sirsniņas,
Un zemē nomet svētku sniegpārsliņas.
Eglītes jau svētku rotā mirdz,
Cilvēkiem uz zemes labs prāts un mīļa sirds.

(3)

Aiz kalniņa, lejiņā,
Sidrabota upe tek,
Ik rītiņu saule nāca,
Pie upītes padzerties.

(2)

Mēs gaidām Jauno gadu
Būs pilna māja radu.
Mūs abus piedzirdīja
Še Tev nu svētki bija!

(7)

Kafija par lāstu top,
Miega kāram jefiņam.
Nespēj tas ne aci vērt,
Vēl pie lapas meditē.

Virknē vārdus rindiņās,
Skaistās, sārtās līnijās.
Vai tad tomēr sanākt var
Miega kāram jefiņam?

Atbildi tas radīs rīt,
Lāsta dziru neiedzēris.
Skaidri burti rīmēsies,
Varbūt mazliet kaunēsies.

(2)

Līgojam uz ezera,
Jāņa dienas vakarā
Izlīgojam zelta kroni,
Ar visām papardēm.

(0)

Ziemas un Saulgriežu kalnā
Saule un cilvēki kāpj -
Pārlūkot darbus, kas veikti,
Sagaidīt jaunos, kas nāk...

(2)

Dubļains, slapjš un nesavākts
Atnācis šurp Jaunais gads
Kasās, rukšķ un acis bola
Milzu cūkas laimi sola.
Solījumam noticiet -
Iedzeriet un pārbaudiet.

(10)

Varonīgi izturēt
varonīgi sevī sēt
varēšanu, pašiespēju
varonīgi savu seju
turēt pretī, nenovērsties.
Tas, kas savā gaismā spēs
apņemt tumsu - uzvarēs.
/Imants Ziedonis/

(8)

Reiz no tāliem ciemiem nācis
Salatēvs bij trakot sācis.
Kamēr dziļā miegā krācis,
Viņu izdupsējis lācis.

(1)

Kur nav noslēpumiem gala?
Tur, kur dzīvi skatīt var no malas.
Un kur saulriets satiek jūru?
Tur kur milzu kalni liekas mazi..

(0)

Cik saulītei mirdzošu staru,
Tik sveicienu sūtu es Tev!
Cik avotam tekošu viļņu,
Tik laimītes novēlu Tev!

(5)

Ber, Laimīte, sudrabiņu
Ziemassvētku vakarā,
Lai mirdzēja visas takas
Jaunajā gadiņā.

(5)

Šovakar Latvijas egles
Līdzīgas eņģeļiem liekas,
Ienesot sētā un sirdī
Ziemassvētku balto prieku,
Lai arī Tev un Taviem mīļajiem
Svētkos pa eņģelim tiek !

(4)

Ziedus skaistākos tev vēlos šodien dāvāt,
Vai tad ziedi kādreiz ir par daudz?
Lai tie atgādina tev par visu skaisto,
Kas reiz bijis, ir un varbūt arī būs.

Lai ziedu krāšņums atmirdz tavās acīs,
Un lūpas kāri ziedu veldzi dzer,
Lai ziedu smarža apreibina prātu,
Un sirds tad ziedu kaisli tver,
Lai ziedu valdzinājums pārņem tevi,
Un domas kaut kur projām trauc,
Bet tev ir jāuzzied jo skaistai, kāda esi
Tas liktens tavs ir jaukam ziedam būt.

(1)

Cik rāmi, cik brīvi un lēnām
Pār pasauli pārslas laižas!
Un vietas vairs nepaliek ēnām,
Un takas un domas ir gaišas.

(0)

Vienā ziedā slēpjas tik jaukas smaržas, ko vēlamies sajust.
Vienā vārdā slēpjas tik daudz patiesības un melu.
Vienā asarā slēpjas tik daudz prieka un bēdas.
Vienā skūpstā slēpjas tik daudz kaislības un jūtas.
Bet manā sirdī būsi tikai Tu.

(4)

Vienmēr Vidzemi mīlēšu es,
Visvairāk uz visas pasaules.
Te labākās lietas notiek ar mani,
un diez vai to apstrīdēt vari.

Te vienmēr ir ģimene mana,
Un draugi kas padomu dod.
Kā arī gani, kas aitas gana,
Un no tā laimi un prieku rod.

Vidzeme - mana māmuliņa,
Tik pat mīļa cik Gaujmaliņa.
Tā vienmēr mani mīlēs,
kaut būšu zemes dzīlēs.
/Agrita Toma

Pārdomas

(6)

Ar skanīgu līgo
Lai Jāņunakts zied.
Lai uguns uz sauli
Un vasaru iet.

(0)

Divi naktī

Ir divi naktī
Vientuļi cilvēki
Stāv uz ielas un skumst
Ir divi naktī
Tumsa aiz loga
Tumšas ielas, mazs suņuks kunkst
Ir divi naktī
Vientuļi cilvēki
Skumst, jo viss vēl vairāk tumst
Ir divi naktī
Aizmiguši
Vienu sapni redzējuši
Ir divi naktī
Sapnis skumst
Jo suņuks tumsā, vientuļš kunkst...

(3)

Aukstu laimi prieka,
No sirds vēlējam,
Pilnu klēpi sviesta,
D**** smērējam.

(20)

Cilvēk, mīļais, cieni vistu,
Tā Tev piedēs itin visu -
Kūti, šķūni, mājas stūri
Un vēl baltā truša būri.

(9)

Mēs katrs esam eņģelis,tikai ar vienu spārnu.
Un lidot varam,kad cieši apkampjam un apmīļojam mums līdzīgu būtni...
(Lučiāno de Kreščenco)

(5)

Laimīte ir maziņa
Tā kā kalnu kaziņa.
Neprasu no tevis daudz,
Atceries, kā mani sauc.

(0)

Kā gribas ko skaistu un vērtīgu –
Garāku egli, lielāku dāvanu
Un Ziemsvētku vecīti – vīrieti īstu.

Kā gribas ko gaišu un burvīgu -
Dziļāku sniegu, glaunāku mašīnu
Un ūdeļu kažoku mīkstu.

Bet Ziemsvētku vecītis – glups kā aizvien –
Liek pantiņus skaitīt un dumji smaida.
Viņš nejēdz, ko sieviete gaida.

(0)

Lai zaļās egles sīkstums cerībām
Un sirdīm miers, ko Ziemassvētki dod.
Bet vērtības priekš dienām nākamām
Mums pašiem sūrā darbā jāatrod.

(0)

Cik bērnība mīļa un dārga
To tagad vēl nezini tu,
Kad bērnība miglā būs tīta,
Ai cik tad viņas būs žēl.

Bērnība, dārgums, žēlums

(17)

Lai dzīve saules vienmēr gana,
Lai silti tad, kad vēji pāri iet,
Un lai no pirmās satikšanās
Jums visu mūžu mīla zied.

(5)

Tavs vārds no pirmās dziesmas,
No bērnības ir ceļam līdzi dots.
No laiku laikiem un uz visu mūžu -
Tas būs Tavs lepnums, cildenums un gods.

(6)

Ir dīvaina sajūta gadu mijā,
Kad zvaigžņotā debess sudrabu sijā,
Tad zogas gan prieks, gan neziņa krūtīs,
Ko nākamā gada puteņi sūtīs -
Ir dīvaina sajūtā tādā brīdī,
Kad satiekas gadi uz īsu brīdi:
Tu pats it kā stāvi vēl durvju priekšā,
Bet domas sen jau atrodas iekšā.

(0)

apsveikumi dzimšanas dienā bērnam  apsveikumi bērnam 1.dzimšanas dienā  pantiņi bērniem  dzejoļi par draudzību  dzejoļi par sevi  dzejoļi un pantiņi  dzejolis  dzejoli  pantiņi vārda dienā  novēlējumi vārda dienā  lieldienu dzejoli  lieldienu pantini  īsi dzejoļi