Dzejoļi

Valentīns ir vienreiz gadā
Nenomirsi Tu nu badā
Tik daudz siržu ceļo apkārt
Mājās visur tās gribās sakārt!

(0)

Ja būs laba Jāņa māte,
Ar ziediemi kaisīsim,
Ja būs slikta, ja būs barga,
Ar dadžiem badīsim.

(4)

Lai uz visas zemes virsas
Tavu vārda dienu svin!
Un, lai nokriit tas uz *irsas
Kas šo dienu neatmin!

(2)

Jaunā gadā tādu sparu,
Kas uz priekšu rauj ar varu.
Un, ja dzīvē ir kas smags,
Lai tas būtu naudas maks!

(4)

Te sapnis tikko sācies.
Tas ceļš, ko vakar nāci,
Ir ziediem, meijām rotāts,
Drīz atestāts būs rokās.

Vieglu melodiju dzirdi?
Vai to sajūti ar sirdi?
Līdzās draudzenes un draugi,
Tu ar viņiem kopā augi.

Nav sapnis - īstenība,
Rīt sāksies īstā dzīve.
Sirds nemierā ir krūtīs...
Tā blakus visi jūtas.

Dāvanas un ziedus dāvā,
Satraukums ir krūtīs tavās.
Kas būs sagaidāms aiz sienam,
Te - tu mājās, te - tik pierasts.
/Aija Celma

Izlaidums, atestāts

(9)

Kur bēgšu no tevis,
Tu visur man klātu,
Tavs skats, tava elpa
Man mulsina prātu.
Kā rīta skaņa
Aiz durvīm tu gaidi,
Aiz visām puķēm
Tu slēpies un smaidi.

(2)

Uz skolu eju es,
Un somu nesu es,
Un solā apsēžos,
Lai kļūtu gudrāks es!

(16)

Sarijušies riepu dūmus,
Līgotāji meklē krūmus,
Rītam austot, Jānis klusi
Streipuļo uz māju pusi.

(0)

Viņa sniedz viņam... vārdus
Domādama, ka tie...
Gribēdama, ka tie...
Viņš tiek apbērts ar vārdiem
Re, kā tie kvēl!
Nevēlies vēl?
Viņa liek kopā rokas
Ticēdama, ka tā...
Sapņodama, ka tā...
Viņa sniedz viņam visu
Ko viņa spēj
Ko gan lai vēl...
Viņa neliedz nekā vairs
Nav jau ko liegt
Ko te līdz kliegt...
Viņu padara traku
Tas, kā vairs nav...
Tas, ka vairs nav...

(1)

Cik saulītei mirdzošu staru,
Tik sveicienu sūtu es Tev!
Cik avotam tekošu viļņu,
Tik laimītes novēlu Tev!

(7)

Atvēli laiku draudzībai,
Jo tā ir ceļš uz laimi.
Atvēli laiku, kad mīlēt un būt mīlētai,
Jo tā patiesi ir debesu dāvana.
Atvēli laiku smiekliem,
Jo smiekli ir dvēseles mūzika.

(3)

Visa laba Jāņa zāle,
Ko plūc Jāņa vakarā,
Vībotnīte, papardīte,
Sarkanais āboliņš.

(0)

Lai tava sirds, kur tik daudz jūtu,
Šo zemi mīlēt nenobeidz
Un vienmēr pasaulē tev būtu
Kā zieds, kas veras pirmoreiz.

(1)

Tās vien bija Jāņu zāles,
Ko plūc jāņu vakarā.
Plūks rīta, saulītē,
Nebūs vairs Jāņu zāles.

(5)

Jauni puiši, jaunas meitas,
Jāņu nakti neguļati,
Kas gulēja Jāņu nakti,
Gulēs visu vasariņu.

(3)

Ir īpaša elpa šai naktij,
Kas prieku un cerības savij.
Un svētību no Ziemassvētku zvaigznes
Uz spārniem mazs eņģelis nes!

(8)

Jau tik daudz kopīgu mirkļu,
Dāvājam viens otram,
Vēl tik daudz ko gribas pateikt,
Tik daudz ko gribas sniegt,
Sagādāt prieku viens otram,
Būt kopā vienam ar otru,
Un izbaudīt to, kas ir dots,
Tas, kas visskaistakais,
Mīlēt vienam otru.

(1)

Ir klāt Ziemassvētku nakts.
Viss tik kluss un tomēr mierīgs.
Ik katra bērna sirdī liels uztraukums.
Bet arī dzirkstelīte acī.

(5)

Ziema mums ik gadu viena,
Īsāka kļūst katra diena.
Bērni gaida sniega daudz,
Bet ja nesnieg pieres rauc.

(8)

Katrs putniņš, kas uz zara,
Lai tev vārda dienā zvana!

(61)

Salatēvs ar krutu bembi,
Notēlo baigo lempi,
Bērniem dala dāvanas,
Baida vecas tantiņas.

(1)

Gada slieksni pārkāpjot,
Jaunus sapņus sirds lai rod!
Degsmes pilns ja būsi pats,
Laimīgs būs tev Jaunais Gads!

(10)

Krāsosim oliņas
Raibas un košas.
Gaidīsim Lieldienas
Ar saulīti spožu.

(0)

Zaķis, zaķis braukšus brauca,
Olas veda vezumā.
Viens zaķis vezumā,
Otrs lielais stūrmanītis.

(0)

Kā lai tevi apsveicu?
Ko lai tevim novēlu?
Dāvināšu rozi vienu,
Novēlēšu jauku dienu!

(4)

Var ļoti nākties nožēlot,
Ne` īstos vārdus pasakot.
Var lielu skādi nodarīt,
Ar vārdu, kas nav pasacīts.
Var paņemt sirdi, sadragāt,
Ne paturēt un saglabāt.
Var mīlestību projām laist,
Bet atmiņās tā neizgaist.

(1)

Miķelīšu mākonī,
Vārds Tavs tinies,
Un tik skaistu rudeni,
Tu pat neatminies.

Uguntiņas sarkanas,
Uguntiņas baltas,
Tavu vārdu sasilda,
Aizdzen vējus saltus!

(1)

Savienotas sirdis, rokas,
Ceļš nu viens un mērķis viens,
Divas takas kopā lokās,
Šķetināts jauns pavediens!
Slēgta ir šī derība
Mīlestībā, cerībā!

(5)

Ir atkal laiks,
kad sveces ienāk mājā -
ar Adventi tā pimā,otrā, trešā, ceturtā
Klāt atkal laiks,
kad sveces aizsāk runāt
un klusā pazemībā
tavās acīs lūkojas.
Ir atkal laiks,
kad gaidām Ziemassvētkus,
to svēto brīnumu,
ko dziļi izjūt sirds
un prāts.
Klāt atkal laiks,
kad līdz ar sveču ziediem
plaukst mūsu dvēselēs
gaišs svētlaimības prieks!

(1)

Ziemassvētki,Ziemassvētki,
Kur jūs visi pazuduši?
Kad noskaitīšu dzejolīti,
Daubūšu konfekšu paciņu.

(5)

apsveikumi dzimšanas dienā bērnam  apsveikumi bērnam 1.dzimšanas dienā  pantiņi bērniem  dzejoļi par draudzību  dzejoļi par sevi  dzejoļi un pantiņi  dzejolis  dzejoli  pantiņi vārda dienā  novēlējumi vārda dienā  lieldienu dzejoli  lieldienu pantini  īsi dzejoļi