Dzejoļi

Ne jau tikai ziemas vidū gadi mainās
Gadi mainās katru mirkli, katru dienu
Tu to redzi bērza stumbrā, dzirdi dainās.
Tu to jūti drauga sirdī.

(4)

Es pateicos tev, mīļā, labā skola,
Par rīta sauli, ko mums liki plaukstās:
Mēs paņemam no tavas klases sola
Sev līdz ar sauli sapņu zvaigznes augstās.

Es pateicos tev skolotāj, mans sirmais,
Par sirdi liesmaino, ko tu mums devi:
Tu lielās dzīves ceļā biji pirmais,
Kas atrast mācēji mums pašiem sevi.

Par tavu balto bērzu maigām šalkām,
Kas mūža pavasariem pāri skries,
Par tālu gaitu nebeidzamām alkām
Tev skola vienmēr nāksim pateikties.
/Jāzeps Osmanis

Skola, skolotājs

(16)

Lai tavā vārdadienā
Tev prieku dāvā viss,
Lai draugi pasniedz ziedus
Un sauli debesīs.

(2)

Sudraba mēnestiņš vārtas pa gaisu,
Sētā nāk bomzīts ar atkritummaisu,
Atnāca priekšnamā, nolika kluci,
Aizgāja tālāk uz gruženes pusi.

(3)

Jāņu diena svēta diena
Aiz visām dieniņām:
Miezīts cēla cepurīti
Līdz pašām debesīm.

(0)

Eglīte, svecītes
Priecīgi mirdz.
Pamazām nodeg
Gan māja, gan pirts.

(2)

Pusnakts stundā gadu mijā,
Lai tev zvaigznes laimi sijā,
Priecīgus Ziemassvētkus,
Un laimīgu Jauno gadu!

(0)

Šodien šī diena ir tava,
Lai tev ir gods un slava,
Lai draugi sveic un labus vārdus teic,
Lai ziedus dāvina un saldas bučas.
Ja tev šai dienā būs patiess prieks,
Tad pārējais būs tīrais nieks .

Jubilārs

(171)

Lai cik grūti, bet ar prieku silti
Lai ik diena tavā mūžā rīt,
Dzīvē ej pa varavīksnes tiltu,
Pulksteņi lai gaišas stundas sit.

(1)

Gaiša, gaiša uguns deg,
Tumšā ziemas laiciņā;
Tur laimiņa mūžu raksta
Mazajai meitiņai.

Uguns, ziema, laima, meita

(13)

Tavs vārds ir kā vasaras gaisma,
Ko, aizejot dienām, tā dod,
Lai vienmēr tas būtu kā saule,
Kas siltumu izstarot prot!

(11)

Vārds ir izturīgs un labs,
Par to jāiedzer ir šņabs,
Nav no skārda taisīts tas.

Vārds, izturība, alhokols

(0)

Mācies kamēr gudra tiec,
Visu labu vērā liec,
Dzīve ļauna viltīga,
Gudrība ir derīga.

(12)

Kaut es būtu tik bagāta,
Kā Jānītis šovakar:
Papardīte Jāņu nakti
Zelta miglu nomigloja.

(0)

Sārto ziedu puķu bariņš
Mazo bērna roku tver,
Milzu pūlī viņš tik maziņš,
Savu soli skolai ver.

(12)

Ziemassvētku vecīti
Kā līdz manām mājām tiksi?
Liela mēža vidū
Augsta kalna galā?

(1)

Pasaulē par visu dārgākā
Ir divu cilvēku mīlestība.
Šo mīlestību jāsargā, jāglabā.
Jātur dvēseles ietvarā.

(0)

Iededziet sveci par mīlestību,
par ticību un cerību,
par Ziemassvētku brīnumu
un par laimīgu Jauno gadu!

(3)

Laime nav zvaniņš, kas zvana,
Laime nav dimants, kas mirdz.
Laime ir nezūdošs sapnis,
Patiesa cilvēka sirds.

(2)

Maz tādu, kas klausīsies tavu stāstu.
Daudz tādu, kas tikai paskries garām.
Maz tādu, kas no sirds centīsies.
Daudz tādu, kas iesākto pametīs.

Maz tādu, kas vēl ticēs un cerēs.
Daudz tādu, kas izsmies un atrunās.
Maz tādu, kas sapņus vēl redzēs.
Daudz tādu, kas tikai pelēku smērēs.

To visu var labot!
Bet tikai tad, ja...
Katrs sāksim sapnim ticēt,
Katrs savu sapni redzēt.

Maz, daudz

(42)

Izver sapni caur saules staru
Garu, garu
Un saki pats sev
"Visu varu!"

Met savu sapni ugunī,
Topi tās liesmā par dziesmu
Un saki pats sev
"Tālu iešu!"

Tikai neļauj sapnim sasalt,
Sapnim skanīgam,baltam!
Bez sapņa nav spēka dzīvot,
Un cilvēks bez ceļa var nosalt.

/Gunta Micāne/

Sapnis

(24)

Novembris atvadās to sajūt ik dvēsele,
Adventes vainagā svecīti dedzot,
Tumšāko laiku svētam ar gaismu,
Sirds visu jūt - redz maigu un drošu.

Un prieku tai nes zeltainā mirdzumā,
Lai ar mīļumu spētu šai pasaulē uzziedēt,
Lai esam mēs bagāti un spējam rast prieku,
Lai esam mēs stipri un spējam piedot,
Lai esam mēs gaiši un starojam citiem.

Ir atkal laiks, kad sveces staro mājā –
ar Adventi tā pirmā, otrā, trešā, ceturtā.
Klāt atkal laiks, kad sveces aizsāk runāt
un klusā pazemībā tavās acīs lūkojas.

Ir atkal laiks, kad gaidām Ziemassvētkus –
to svēto brīnumu, ko dziļi izjūt sirds un prāts.
Klāt atkal laiks, kad līdz ar sveču ziediem,
Plaukst mūsu dvēselēs gaišs svētlaimības prieks.

(0)

Vecam gadam gaidot beigu,
Sūtu sveicienus ar steigu.
Jaunais gads, kas atnāks drīz,
Visus sapņus piepildīs.

(4)

Aiztecējis apaļš gadiņš.
Kāpsim jaunu pakāpienu
Mēs pa lielām dzīves kāpnēm
Augstāk - droši kā arvienu

Paliksim te daudz, daudz dienu-
Trīssimtsešdesmit un piecas,
Uzmanīgi vērodami
Visu, kas vien sauļup tiecas.

Vasaru mēs redzam dabā,
Ziemu - grāmatā un skolā,
Klausīdamies skolotājos,
Rātni sēdēdami solā.

Un, kad paies atkal gadiņš,
Savu zināšanu kalnu
Celsim plecos smaidīdami,
Kāpsim pakāpienu jaunu.

(4)

Baltais kumeļš

Skaties uz dzīvi ar savām acīm,
Skaties uz "viņiem" ar savu sirdi,
Skaties uz sevi pats ar savu dvēseli,
Saskati manī sevi un pilnveido mani,

Padarīsim pasauli skaistāku un pilnīgāku,
Padarīsim apkārtējos laimīgākus un draudzīgākus,
Padarīsim sevi paši par patiesiem,
Būsim tādēļ kopā kā balti kumeļi pļavā!

(3)

Mīli katru dienu
Meiču, džeku, siltu pienu,
Katru jaunu dienu
Meiča, džeks dzer siltu pienu
1 dienu jaunu pienu
2 dienu meiču sienu
3 dienu jaunu džeku
Bučot skrienu, meiču sienu.

(0)

Laiks kā vienmēr tālāk steidzas,
Jaunā gada gaitās sauc.
Lai nekas nav nepaveicams,
Lai ir prieka, laimes daudz!

(0)

Sidraba mēnestiņš
Veļas pa gaisu.
Sētā nāk rūķītis
Ar dāvanu maisu.

(1)

Tu liec man domās dejot,
Un sapņos klusi apkārt klejot,
Ar sīkiem soļiem visur iet,
Lai skatītos kā saule riet.

Tu liec man smaidīt bēdās,
Un visu sakraut vecās grēdās,
Tu liec man mīlēt sevi,
Lai ir kas vienmēr mīlē tevi.

Tu liec man sevi saprast,
Un pašai ar sevi aprast..
Tu liec man sevi mācīt,
Par to es tevi mīlu - mīļo lācīt!

(0)

Skujiņām smaržojot,
Svecītēm degot,
Jaungada priekam
Ikdienu segt.

(0)

apsveikumi dzimšanas dienā bērnam  apsveikumi bērnam 1.dzimšanas dienā  pantiņi bērniem  dzejoļi par draudzību  dzejoļi par sevi  dzejoļi un pantiņi  dzejolis  dzejoli  pantiņi vārda dienā  novēlējumi vārda dienā  lieldienu dzejoli  lieldienu pantini  īsi dzejoļi