Dzejoļi

Aizmirsis par regulām,
Salavecis boikotē:
Lai ar ko tam deklamē,
Dāvanas tur padusē.

(0)

Vēl jau septembris smaržīgas rozes
Tavās rokās reibinot liek,
Vēl jau svešas Tev asteru skumjas,
Liesmo dvēselē mežvīna prieks.
Vēl to dienu vesela jūra,
Kas kā pīlādži debesīs zied,
Pie tā zeltainā mākoņa turies,
Kurā vasara nenoriet!

(9)

Kad debess ir zila
Un mākonis melns
Ja nemīli mani,
Lai rauj tevi velns!

(1)

Lai mana egle mežā aug,
Lai kupla aug un zaro,
Lai galotnē tai mēness viz
Un zvaigznes tajā staro.
Lai mana egle paliek tur
Ar balto sniega segu,
Un lai es pati domās vien
Kā svece tajā degu.

(2)

Vārda dienā strādāts gana,
Jāsāk jautra svinēšana.
Iedzer, uzkod, jūties brīvi,
Kritizē vai slavē dzīvi!

(13)

Šodien baltu ziedu klēpi,
Dzīvei mīla pretī sniegs,
Lai jums katrā dzīves stundā,
Būtu liels un paties prieks.

(4)

Tikai patiesība, tikai tuvu cilvēku siltums
Uzceļ tiltu no zaļās zemes - uz varavīksni.
I.Auziņš

(0)

Jaunā gadā laimi vēlu,
Dzīves mērķi dižu, cēlu,
Panākt to, kas nokavēts,
Sasniegt to, kas iecerēts.

(4)

LAI TEV LAIME LAI TEV PRIEKS LAI TEV MAKĀ 10

(68)

Sniegi sniga putināja,
Zaķim olas kutināja,
Viena zila, otra raiba,
Sniegā ilgi paliek svaiga.

(34)

Klāt ziema,
Drīz Ziemassvētki būs,
Un bērni priekā,
Ziemassvētku vecīti sveiks,
Bērni dāvaniņas saņems,
Jo Ziemassvetki būs!

(0)

Šodien liela diena tev,
Daudz daudz prieka gūsti sev,
Draugu sveikts un apčabots -
Lai tev vārdam šodien gods!

(12)

Divus kokus upe šķir
Bet zari kopā ir
Divus draugus tālums šķir
Bet, sirdis kopā ir.

Draudzība, attālums, sirdis

(11)

Savai sirdij nespēju es pavēlēt,
Bet tomēr šo spēli vēlos uzspēlēt.
Mīlēt un būt mīlētam..
Kā zvaigznei - koši krītam
Pa rītam iz dienas, iz katras - pa spītam
Neticot tam uzpūstajam mītam,
Ka ciešam no tiem, kurus mīlam
Bet pa īstam,
Bieži no mīlas uz zemes visi krītam,
No satraukuma, mēs kā traki svīstam!
Bet, lai zinātu, kas ir labi - jāzin, kas slikti
Kaut visi pret to spītējamies dikti
Visi vēlamies būt mīlēti tikti..
Vai tad tas ir slikti?
Nē, tik tas ir jānopelna -
Sirds nedrīkst tava būt melna
Sargā savu sirdi no ļaunā velna,
Kurš padarīs to nu noteikti ne no zelta
Mīlestība - kā sniega pika velta.
No nekā līdz sniegavīram
Galvenais nesāpināt tos, kurus mīlam
Kas to vēlas sabojāt - nīstam.
Sākumā visi pa kailām ielām vieni klīstam
Bet tas ir drēgni - vienam.
Centies, lai mīlestība līdzinātos zeltam,
Kura no cerībām un sapņiem celta
Kā no iedomu pasaules ņemta -
Tici un tā tam būs būt,
Kāds ar tevi kopā vēlas kļūt.
Liecini par to, lai no tevis kūst
Mīlestība, gaišums, lai no tevis plūst
Tici, bet nu jau man (Nevēlos, lai tiktu apdalīts)
Ja mīlestība ir - tā nezudīs un nedzisīs
Ja vēl nav - tici - tevi atradīs...

(1)

Ar egļu čiekuriem brūniem
Un pārslām, kas virpuļos skrien,
Ar patiesu laimi un skanīgu prieku
Pie tevis mans Ziemsvētku vēlējums brien.

(17)

Ak, māmiņ, cik simtiem solīšu
Tu dienām, pat naktīm skrēji,
Līdz mani, tādu nerātni,
Tik lielu uzaudzināji!

Māte, audzināšana

(9)

Pa aizmirstu taciņu,
Pār salauztu tiltiņu
Šodien nāks tava laimīte!

(0)

Jauni puiši, jaunas meitas,
Jāņu nakti neguļati,
Kas gulēja Jāņu nakti,
Gulēs visu vasariņu.

(3)

Vārda diena vienreiz gadā,
Neļauj draugiem nomirt badā,
Uzliec galdā torti, šņabi,
Lai var palustēties labi!

(47)

Zvaniņš skan, zvaniņš skan,
Kas tur tik vēl zvana man?
Tur Ziemassvētku vecītis
Ap pulksten trijiem atnācis.

(0)

Daudz siltu staru dzīves saulei
Un gaišu dienu nākotnei.
Daudz īstas laimes stundā tumšā,
Daudz patiesības dzīvojot!

(1)

Paklausies, kā ziedi zvana,
Paklausies, kā runā sirds,
Varbūt kādā mazā ziedā
Tava lielā laime mirdz.

(5)

Es uz mirkli
Atrāvos no Tevis
Un tajā vietā
Pazaudēju sevi

Vai atkal es redzēju tikai
Pērles rasu
Un zvaigznes
Vai sevi pašu

Nemākslots smaids
Pār visu ģīmi
Smieklīgs skats
Tajā vietā

Vai atkal es redzēju
To sapni
Vai arī to sapni

Uz mirkli jāaizmieg
Nesaprotot
Nesaprotot

Vai tiešām tās
Debesis
Pērles
Un rasa...

Vai es...

(3)

Lai līst vissiltākais lietus,
Visdzidrāko rasu dod rīts,
Un kaut ko no saulgriežu brīnuma,
Lai katrs paņem sev līdz.

Brīnums, saulgrieži

(13)

Manas cerības ir veltas
Sāpēt vai nožēlot
Viss jau aizgāja
Tu pazudi taj` saulē
Es paliku viena
Tu atstāji mani izmisumā
Tu solijies neaiziet
Tu man teici
Viemēr ar tevi un viss

Kapēc tu tā dari?
Liec man ciest
Vai es tev kaut ko izdarīju.
Nu protams, ka nē
Bet kā tā?
Tu mani atstāji.

(1)

Piesien salto ziemeļvēju,
Smalkam ledus pavadam
Klēpjiem sniegu izmet tālu,
Mīkstās pārslu kupenās.
/Sabīne/

(1)

Būt vienmēr veselai un jaunai,
Un just, ka spēks pār malām iet,
Aiz spēka pārpilnības raudāt,
Aiz spēka pārpilnības smiet.

Zvaigznes izdejot no grīdas,
No griestiem sauli izdziedāt,
Un magonīšu gultu taisīt,
Un rožu paladziņu klāt.

No rītiem pamosties aiz laimes,
Ar basām kājām dārzā skriet,
Būt vienmēr veselai un jaunai,
Kad pašas sirds Tev zied!

(3)

Kas tur nāk pār laukiem, grāvjiem,
Kam tāds kažoks - balts un plats?
Tas ir Jāņu tēvs zem gradiem,
Nospriedis, ka Jaunais gads.

(4)

Rūķi kļūst par matainajiem,
Salavecis iet ar tiem,
Tā nu visi kādā koncī
Matus krata vienā taktī.

(0)

Kas mīlestība ir?
Ko spēj tā darīt ar cilvēku?
Tik neskaitāmi daudzi to ir piedzīvojuši,
Bet izskaidrot - to spēj tik retais;

Tā izmaina cilvēku līdz nepazīšanai,
Tās dēļ tas dara neticamo,
Tā izmaina cilvēka domāšanu,
Tās dēļ tas gatavs ir atdot visu;

Tā cilvēkā rada sajūtas,
Tādas kņudošas un neizskaidrojamas,
Tā cilvēkā rada sajūtas,
Reizēm laimīgas, reizēm sāpīgas;

No tās spēj cilvēks paēst,
No tās spēj cilvēks iztikt,
No tās spēj cilvēks izdzīvot,
Tik no viena šī vārda - mīlestība.

(6)

apsveikumi dzimšanas dienā bērnam  apsveikumi bērnam 1.dzimšanas dienā  pantiņi bērniem  dzejoļi par draudzību  dzejoļi par sevi  dzejoļi un pantiņi  dzejolis  dzejoli  pantiņi vārda dienā  novēlējumi vārda dienā  lieldienu dzejoli  lieldienu pantini  īsi dzejoļi