Dzejoļi

Svētki atnāk un aiziet, bet paliek prieks
Par svecēm, egli un dāvanām,
par sirdi, ko cilvēks neaizliedz,
dvēselei mācot būt baltai.
Un tad nav svarīgi:
Ir vai nav sniegs,
Jo ceļš atvērts gaišākām domām.

Svētki, sniegs

(19)

Reiz zaļoja jaunība, cerība plauka
Tad asins bij karsta, tad gaišs bija laiks
Un pasaule visa tik krāšņa, tik jauka
Un nākotne spoža kā saules vaigs.

Laiks aizgāja, cerības zuda kā dūmi
Viss mira, kas agrāk bij daiļš, kas bij svēts,
Reiz dievīgie tēli tik bāli, tik drūmi,
Un dīdzis nekas nav, kas ticībā sēts.

Un tagad es nicinu pasaules lietas,
Jo redzu, ka viss tikai murgi un nieks.
Pret laimi, pret nelaimi krūtis ir cietas,
Man gluži vienalga, vai bēdas vai prieks.

(1)

Nakts iesviež zvaigžņu skaidas logā,
Aiz aizkariem bāls mēness lūr,
Lai Ziemassvētku mīlestība
Mums spēku, izturību burt.

Slien Ziemassvētki zvaigžņu kāpnes
Uz debesīm, kur Dievi mīt,
Jo sirds jau meklē mīlestību,
Lai zvaigzne šonakt katram spīd.

Ar baltu sniegu atnāk ziema,
Ar baltu katrā sirdī snieg,
Bet Ziemassvētku gaišo prieku
Vēl gadu sirdī glabājiet!

To kluso, svēto mīlestību,
Ko savā sirdī glabājiet,
Šai Ziemassvētku saltā naktī
Ar citu sirdi padaliet.

(2)

Svētvakars stāv nama logā
pārslām apadīts.
Sakopts, kur bij steigā kaisīts,
laiks, māt, lampu degt.
Mēness jumta korē stājies,
tumsības nekur.
Diestēs mūsu tēva mājas
elkonī sev tur.

(1)

Ziem’svētku brīnumam ticēt gribam
Baltajam sapnim, kas dzīvē reiz bij’
Brīnums šķiet, netverams, gaistošs kā dūmi..
Svētku eglītes liesmiņās vij.

Mazliet no bērnības vēlreiz es vēlos,
Lelli no lupatām – mīļa, kas man,
Pasaku grāmatu lasītu - pirmo..
Skolas eglītē zvaniņi skan!

Māmiņas šūpuļa dziesmiņu mīļo..
Kas žūžo un aijā.. bez rūpēm bij’ laiks
Tās sensenās dienas, kas dvēselē zvīļo,
Šķiet, sudraba plīvurs klāts atmiņām maigs!

Starp savējiem ilgāk palikt es vēlos,
Un klausīties mazbērnu čalās, kas skan!
Likt noticēt Ziem’ssvētku vecītim mīļam..
Caur vecākiem nodots un atstāts reiz, man!

(2)

Kluss kā vieglas rokas mājiens
Svētvakars pār zemi nāk.
Baltais miers kā zvaigžņu klājiens
Svētā mirdzā starot sāk…
Baltais miers pār dziļām sāpēm
Neredzamu gaismu auž.
Cauri likstām darba rūpēm
Dvēsle to kā glāstu jauž.
Liegā melodijā plūstot
Svētvakara zvani slīd
Un par svētu gaismu kļūstot
Baltais miers tur zvaigznēs spīd.

Ziemassvētku dzejoļi, ziemassvētku pantiņi

(20)

Lauž saule ziemas bardzību,
Gūst gaisma jaunu uzvaru;
Kur gaisma, tur ir Dieva gars,
Jel tici - atnāks pavasars.

(0)

Jānīts brēca, Jānīts kauca
Alus muca iztukšota,
Jānītim lieli kreņķi -
Sausa visa vasariņa!

(0)

Even if you have been told, you failed to listen;
Even if you have listened, you failed to understand;
Even if you have understood, you failed to take action;
Even if you have taken action, you failed to do it right;
Even if you have done it right, you failed to deliver;
Even if you have delivered, you failed to meet the expectation.

(1)

Svētki jāsvin praktiski,
Lai tie būtu latviski,
Vecais sērkociņu meklē,
Riepu dedzināšot eglē.

(0)

Eglītē mirdz spožas sveces.
Priekā līksmi dejo večas.
Bērni sēž un gavilē,
Ai! Kā līksmi skandilē.

(0)

"Dzīve ir kā rožu dārzs"
Kas gan apslēpts šajos vārdos,
Dzīves jēgas noslēpums,
Dzirdams tikai pērkon dārdos.

Dzīve skaista, bet ar ērkšķiem,
Kāpēc gan tos neapgriezt?
Liekās tad būs skaista dzīve,
Bet cik paties būs šis prieks?

Kā var zināt kas ir laime,
Ja nelaimes nav bijušas?
Kā var zināt kas ir veiksme,
Ja neveiksmes nav dzisušas?

Iņ un jaņ jeb lidzsvars visam,
Jebkurai ēnai gaismu vajag,
Kādēļ gan mēs maldiem ticam,
Ka labs bez ļauna dzīvot var?

Es bez bēdām mūžam esmu,
Mazaj daļai galvā skan,
Bet ja tiešām tā tas ir
Tad vairs priekam jēgas nav.

Dzīve ir kā rožu dārzs

(35)

Cik rāmi, cik brīvi un lēnām
Pār pasauli pārslas laižas!
Un vietas vairs nepaliek ēnām,
Un takas un domas ir gaišas.

(0)

Vai tu dzirdi, vai tu mani?
Skan jau Ziemassvētku zvani.
Laižas tie pa zvaigžņu āri
Vienās gavilēs tev pāri.

(1)

Šūpojieti mūsu meitas
Lieldieniņu rītiņā.
Lieldieniņas sagaidot,
Lielajās šūpolēs.

(0)

Ne miglā tīts,
Bet priekā vīts,
Lai ataust -
Tavs vārda dienas rīts.

(52)

Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Sētā nāk bomzis ar pudeļu maisu.
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgaja tālāk uz kaimiņa pusi.
Ne iznāca saimnieks, ne ierejās suns,
Bet te pēkšņi, iedegās guns!

(16)

Kur draudzība sākas, to neteic neviens,
Un kādēļ lai vārdos to saka?
Bij gājēji divi, bet lielceļš bij viens,
Un pēkšņi tie atrodas blakus.

(3)

Kad viņi tiekas-
Viens pēc otra tiecas!
Tie iedegas kaislē, ka
Acis kvēlo un lūpas kļaujas..
Viņi skūpstam ļaujas
Un tuvāk viens pie otra raujas!!!

Kaisle

(2)

Vārdadienā sirsnīgs sveiciens
Un tam līdzi vecais teiciens:
"Vieglu tavu dzīves gaitu,
Prieka dienām nejust skaitu!"

(1)

Ar gadiem mainās viss uz zemes,
Tas savādāks un skaistāks kļūst.
Vērš visu apkārt laika lemess,
Tik mīlestība ir un būs.

(1)

Pinat, meitas, vainadziņus,
Jāņu dienas vakarāi,
Kam būs greznis vainadziņis,
Tā Jānīša līgaviņa.

(1)

Meklēsim zvaigzni,
Kuras gaismā visilgāk
Mūsu saskaņa mīt.
Jaungada naktī,
Iesim sevī un citos
Cīruļus saklausīt.

(0)

Ziemassvētkos viss ir skaists,
Viss ir krāsains, viss ir raibs
Visur smaida cilvēki,
Līksmi tie kā enģeļi.

(8)

Ceļā uz Ziemassēetkiem.
-Sniedziņ, sniedziņ, uz kurini tu?
-Uz Ziemassvētkiem es lidošu.
-Tas tik ir jauki: Pa ceļam mums divatā drošāks būs lidojums.
-Dziesmiņ, dziesmiņ, uz kurini tu?
-Uz Ziemassvētkiem es skanēšu.
-Tas ir tik jauki: Pa ceļam mums trijatā skaistāks būs skanējums.
-Gaimiņ, gaismiņ, uz kurieni tu?
-Uz Ziemassvētkiem es spīdēšu.
-Tas ir tik jauki: Pa ceļam mums četratā gaišāks būs spīdējums!

(2)

Šodien jau divas liesmiņas –
Spoži vainagā mirdz.
Drīz būs trīs, tad jau četras,
Un tad Ziemassvētki klāt.

(Autors: Piedalies.lv)

Otrā advente, 2. advente, liesmiņas

(9)

Alu, alu, zivi, zivi,
Jāņu māte nelecies!
Kad mēs beidzot būsim divi,
Tad tu baigi norausies!

(0)

Piecdesmit gadi - tas ir tāds slieksnis,
Pie kura tiek izvērtēts cilvēka mūžs,
Ar citām acīm skatot, kas bijis,
Ar prātu uzlūkot to, kas vēl būs.
Un laimīgs ir tas, kas vienmēr pa dzīvi
Ar mīlu sirdī pratis ir iet,
Kas radis teikt gaišos un mīļos vārdus,
Kam prieku dāvājis citu prieks.
Izvērtēts tiek viss-gan prieks, gan bēdas,
Un darba solis, reizēm tik smags,
Un arī raudātās asaru pēdas,
No citiem ko slēpusi tumšākā nakts.
Piecdesmit gados tik daudz jau ir paveikts
Un reizēm ,šķiet, spēka kauss izsmelts jau sauss,
Bet visu to atsver vislielākais guvums,
Tev dārgu un mīļu cilvēku tuvums.
/Lauma Daugiša/

Piecdesmit gadi

(94)

Jau pirmajam gadiņam ir beigas,
Bet otrs nāk bez lielas steigas.
Nu jāmācās ir runāt, staigāt,
Un savu reizi arī klaigāt,
Lai mammai, tētim tiek savs prieks,
Ka dēliņš ir mazs negantnieks.

(0)

Nu pielej vīna kausu
Un dzer to visu sausu,
Lai dzīvē netrukst baudu
Un nezaudē tā jaudu!

(29)

apsveikumi dzimšanas dienā bērnam  apsveikumi bērnam 1.dzimšanas dienā  pantiņi bērniem  dzejoļi par draudzību  dzejoļi par sevi  dzejoļi un pantiņi  dzejolis  dzejoli  pantiņi vārda dienā  novēlējumi vārda dienā  lieldienu dzejoli  lieldienu pantini  īsi dzejoļi