Dzejoļi

Patiesībā vakars
Ir šodienas gals
Un sākuma punkts
Parītdienas atkāpei

Zilās acis
Pret vēju
Pret straumi
Kliedzot - palīgā
Svešzemju tautai

Vakardienas blēži
Šodienas cietoksnī
Pātarus bārsta
Aiz gara laika

Tu priecāties vari
Arī es
Vai tas rīts
Vai vakars
Gumijlēcējiem brīvs
Par prieku pašiem

Un visa tauta
Mierā stājas
Ar paceltu galvu
Rādot godu
Tik vienam
Vienam
Pēdējā rindā

Man žēl, ka tā
Man žēl, ka tā

(2)

Kad pusnakts stunda zvaigznēs pārvērš pārslas
Un namu dzegās smaidošs kļuvis sniegs,
Kāds sirdī iemet klēpi baltu zvaigžņu
Un tas ir Jaunais gads,
Un tas ir svētku prieks!

(0)

Sveicu tevi šajā dienā,
Kuru gaidīji tu sen.
Tā ir tava vārda diena,
Kas vienmēr lielu prieku nes.

(1)

Šo pantinu es rakstu tev
ar lielākajam cerībām,
ka lasot to tu pasmaidisi
kā uz labām derībām.

Tu esi skaista, mīļa, forša
šai dzīvē sapratis to esmu,
pat ja diena nav tik forša
tu vari rast sev prieka dvesmu.

Balstiņa tev jauka, klusa
kā jau eņģelītim klājas,
lai nāk par tevi miera duša
un rīt ir atkal japriecājas.

Engpire

(43)

Viens zelta stars
Lai tieši tavā sirdī krīt,
Jo sirds ir tā vieta
Kur MĪLESTĪBA mīt.

(6)

Vakarā gulēt gāju es.
Dzirdēju! Skaista eņģeļa balsi mani uzrunājam,
Pavēros, un redzēju eņģeli stāvam pie manas gultas gala.
Bet skaistais eņģelis tikai nosauca manu vardu!
Visu nakti domāju, ko tas varētu nozīmēt?
No rīta sapratu, ka tas bija skaists sapnis.
Un sapnī redzētais brīnumskaistais eņģelis bija tu mana mīļotā.
E.Zagorskis

(3)

Tu liec man domās dejot,
Un sapņos klusi apkārt klejot,
Ar sīkiem soļiem visur iet,
Lai skatītos kā saule riet.

Tu liec man smaidīt bēdās,
Un visu sakraut vecās grēdās,
Tu liec man mīlēt sevi,
Lai ir kas vienmēr mīlē tevi.

Tu liec man sevi saprast,
Un pašai ar sevi aprast..
Tu liec man sevi mācīt,
Par to es tevi mīlu - mīļo lācīt!

(1)

Jau sivēns lēnām projām lien,
Aiz viņa paliek dubļi vien,
Bet žurka raitu deju sāk,
Daudz labumus tā solīt māk -
Lūk, algas būs kā "eiropā",
Un savrupmājas - Grieķijā,
Par to, tad draugi ielejiet,
Un smaidot šampi izdzeriet!

(5)

Veselību stipru,
Allaž gaitu ņipru,
Brīnišķīgu omu,
Tūkstoš labu domu.
Garlaicību nepazīt,
Visus darbus padarīt,
Izklaidēties arī prast,
Visur dzīvē prieku rast.

(9)

Vārda dienā lielu prieku,
Dabūt dāvanā kaut nieku,
Lai tik sirdī dzīvesprieks,
Un viss pārējais būs nieks!

(1)

Draudzene man olu sita,
Līdz beidzot viņa zemē krita.
Tad nu galdā olas lika.
No tām man arī kāda tika.

(3)

Svētki atnāk un aiziet, bet paliek prieks
Par svecēm, egli un dāvanām,
par sirdi, ko cilvēks neaizliedz,
dvēselei mācot būt baltai.
Un tad nav svarīgi:
Ir vai nav sniegs,
Jo ceļš atvērts gaišākām domām.

Svētki, sniegs

(19)

Bet paliec pavisam
Uz manām lūpām
Kā salda un mūžīga buča
Klau, paliec pavisam
Uz spilvena mana
Kā viegla, bet mūžīga smarža.

(1)

Vizuļo istabās puzuri kārti,
Sētās, kur puteņi sniegpārslas jauc,
Celiņi slaucīti, atcelti vārti:
Rakstītās kamanās Ziemassvētki brauc.

(0)

Ziemassvētku vecīti,
Iededz gaišo svecīti,
Un par skaisto pantiņu,
Dod man vienu mantiņu!

(0)

Balts klusums no debesīm snieg un snieg,
Un piesnieg ar klusumu egles,
Pat krūtīs balts vainags tiek.
Bet vidū maza liesmiņa mirdz -
Kā būtu svecīte degoša,
Lēni, lēni sniedziņš snieg,
Lēni Laimes māte brien -
No ciemiņa ciemiņā,
No sirsniņas sirsniņā.

(1)

es neesmu laime, tu nelaime.
es neesmu skumja, tu asara.
tu esi prieks, es dzirkstele.
tada ir muusu draudziba.

Draudziba

(24)

Salavecis eglē sēž,
Bail tam kāpt ir lejā,
Apkārt eglei bērni stāv,
Grib tam sadot sejā.

(0)

Māmiņ, šodien tava diena!
Ar to siltumu, ko devi,
Es nu atkal sveicu tevi,
Vēlos, lai tev nepietrūktu
Labu, jauku dzīves dienu.
Arī manā sirdī esi,
Māmiņ, mīļā tu arvien!

Māte, sveicieni, dzīve, mīļums

(13)

Sūtu tev erotisku,
Asins stindzinošu,
Lūpu dedzinošu,
Jaukāku kā paradīze,
Karstāku kā elle,
Saldāku kā medus,
Stiprāku kā koks,
Mīļāku kā suns,
Lielu, mīkstu, jauku skūpstu...

(1)

Īsa, īsa Jāņu nakts,
Par visām naksniņām,
Vienā malā saule gāja,
Otrā saule uzlīgoja.

(51)

Kartiņu, kad atvērsi,
Apsveikumu lasīsi,
Zini, ka no visas sirds
Prieku, laimi vēlu tev!

(6)

Vien tas, ko mīlējis esi,
Pat aiziedams nezudīs.
Tie gaišākie, labākie gadi
Ir rakstīti debesīs.

/Marta Bārbale/

Labākie gadi

(11)

Kalendāram lapas krīt,
Dienas aiziet nemanot,
Nu ir diena klāt,
Kuru svinam mēs arvien.

(2)

Kā alkstu un tiecos pēc tā mirkļa,
Kad katru dienu pirms gulētiešanas
Spēšu tevi noskūpstīt,
Aizmiegot viens otra apskāvienos.

(1)

Viens mazs prieks, lai tev būtu katra diena!
Viens skats, viens zieds, viens laimes stūrītis.
Viens saules stariņs un mazliet debesis!
Un labs vārds, kas dzīvi dara skaistu.

(13)

Rudens lapas krāsainas,
Tās spilgtas kokos karājas,
Un zin, ka ziema tuvojas,
Tās zeme krīt un sniega villā segsies.

Kā vilnis upē vēja raisītais,
Un maigi krastā skalotais,
Tas izgaist vēja brāzmā spēcīgā.

Kad sēžu es un vēroju,
Kā jaunais vilnis veidojas,
Kā lapa zemē krīt.
Es domāju, es aizmirstos,
Ka esmu uz šīs pasaules.

Mana sirds,
Kā ezis adatains krūtis dur,
Tik asu sāpi jūt,
Bet es kā vilnis skalotais,
Par to jau atkal aizmirstos.

Pārdomas

(17)

Ir katram gadam laimes brīdis savs –
kā katram rītam sava gaišā mala.
Mīļš cilvēks atnāk, pieliecas pie auss
un pačukst tev par savu sapņu salu.
Un katram gadam ir savs rūpju laiks –
čiepst putnu ligzdās bērnu mutes platās.
Pat sētas vītolam tik norūpējies vaigs,
un ievai upmalā nav laika ķemmēt matus…
Vēl katram gadam ir savs svētvakars,
savs slieksnis balts, aiz kura atstāt bēdu:
pie loga putenis tik tīru dvieli kar,
un egles apsnigušās pilnas baltu vēdu.

(6)

Sveces rāmi liesmo,
Kāds Tev noskūpsta vaigu,
Šonakt pie Tevis nāk viesos,
Visas pasaules maigums.

(2)

Treknu zosi, lauku speķi,
Naudas pilnu garo zeķi.
Līksmu prātu, jautru dzīvi
Ziemassvētkus sagaidot.

(4)

apsveikumi dzimšanas dienā bērnam  apsveikumi bērnam 1.dzimšanas dienā  pantiņi bērniem  dzejoļi par draudzību  dzejoļi par sevi  dzejoļi un pantiņi  dzejolis  dzejoli  pantiņi vārda dienā  novēlējumi vārda dienā  lieldienu dzejoli  lieldienu pantini  īsi dzejoļi