Dzejoļi

Mazu, mazu laimīti,
Lielu nav ko vēlēt,
Liela laime lieliski
Paslēpes prot spēlēt.

(2)

Visapkārt sniegs ir sasnidzis,
Mazs kaķēns klēpī aizmidzis.
Un kādam sirds jau priekā trīs,
Jo Ziemassvētki būs atkal drīz!

(0)

Ja Tu mīli kādu puķi,
Kas atrodas uz zvaigznes,
Tad ir tik jauki naktī raudzīties debesīs.
Visas zvaigznes škiet ziedam!

(1)

Ik rītus,
Kad saule starus mākoņos pakar,
Es tevi mīlu vairāk
Nekā vakar. Vakaros,
Kad riets sāk ūdeni apzeltīt,
Es tevi mīlu mazāk
Nekā rīt.

(0)

Lai Tev vienmēr pretī staro acis,
kuras mīl sauli,
plaukstošu bērza zaru un Tevi…

(3)

Sniedziņš tumšas egles sedz,
Smagi noslīgst zari.
Katrā zarā sveces dedz
Zelta mēness stari.

(0)

Tā skaistā dvēsele,
Reiz manī mīt,
Kaut cerot to, ka sadzirdēsi mani,
Es sēžu tumsā
Un saprotu, ka - nekā,
Nevaru dzīvot,
Neesmu nekas.
Tu mani papildini,
Tu mani mierini,
Uzslavē un pamāci.
Varbūt esi palicis -
Par daļu no manis !!

(2)

Tavs vārds no pirmās dziesmas,
No bērnības ir ceļam līdzi dots.
No laiku laikiem un uz visu mūžu -
Tas būs Tavs lepnums, cildenums un gods.

(6)

Balta, balta šodien diena,
Laikam divas saules spīd,
Jūsu mīlas pilnās sirdīs
Silts un zeltains mirdzums krīt.

Saudzējiet šo gaismu abi,
Draugi patiesi to vēl,
Lai tā arī vētrai dunot,
Sirdī gaiši, gaiši kvēl.

Tad Jūs nenobiedēs vecums,
Tad ik diena prieku dos,
Kāpjot augstā gadu kalnā,
Mīla ceļu apgaismos!

(6)

Zvaigžņu meita.
Bij mēnesis cipresēs apgāzies.
Uz mēneša ragiem Tu balstījies,
kā pa apaļu lodziņu izliecies,

Tavos pirkstos bij divi debesu ziedi.
Tu vienu caur zilo nakti man sviedi.
Es dzirdēju, ka Tu aiz cipresēm dziedi:

Kas manu ziedu atradīs,
tam ilgas asinīs nedzisīs
tās viņu nāvē un nelaimē dzīs.

Nāve un nelaime maldi tik būs.
Nāve un nelaime tuvinās mūs
nelaimē dvēsele zvaigžņota kļūs.

Zvaigžnotā zvaigžņoto sagaidīs,
zvaigžņu mirdzumā gredzenus mīs.
Mūžam vairs maldīties nelaidīs.

Man sapnis ira, kā sapņi irst.
Bet tagad dvēsele, kā zieds birstot, irst
ilgās irst... Mirst un nenomirst

F.Bārda

Zvaigžņu meita

(3)

Nu Jūs ieburti viens otra gredzenā,
Dzīves zelta gredzenā slēgti.
Nu Jums kopīgas dienas un nedienas,
Pusnakts tumsa un saules lēkti.

(6)

Debesīs tūkstošiem zvaigžņu,
Tomēr katram vien savu - zvaigzni,
Kas dod cerību, drosmi un prieku,
Zvaigzni, kas sniedz vēstījumu, likteni
Un īsto ceļu sapņa piepildījumam.
Lai Jums katram ir sava zvaigznīte!

(3)

Tas, ka nezini ko jūtu,
Dara sirdi manu grūtu.
Tādēļ mirkļa iespaidā
Tev šo dzejoli es sūtu.

Tik brīnumainu lietu daudz,
Kas manī tevi saista.
Tas, ka esi tu tik interesanta,
Un ka esi tu tik skaista.

Tava patīkamā balss
U tavi garie mati.
Tavs brīnišķīgais augums
Un tavi acu skati.

Un brīdī, kad tu runāji
Es klausījos un smaidīju,
Jo tieši to brīd` sapratu,
Ka esi meitene ko gaidīju.

(1)

Vārdadiena vienreiz gadā,
Neļauj draugiem nomirt badā -
Liec uz galda alus kasti
Un pa virsu siļķes asti.

(1)

Uz skolu eju es,
Un somu nesu es,
Un solā apsēžos,
Lai kļūtu gudrāks es!

(16)

Veselību - stipru kā riekstu!
Laimi - saldu kā medu!
Mīlestību - kā tikko plūktu ābolu!
Prieku - krāsainu, daudzveidīgu kā zvaigzni!
Pārticību - tik daudz naudiņas, cik eglītei skujas!
Draudzību - noturīgu kā citrona garša!
Mieru - gaišu kā svecītes!

(2)

Lieldieniņas, lieldieniņas,
Tu man prieku devi.
Es tev došu sudrabiņu,
Tu man glītas oliņas.

(1)

Mācies kamēr gudra tiec,
Visu labu vērā liec,
Dzīve ļauna viltīga,
Gudrība ir derīga.

(12)

Sudraba mēnestiņš vārtas pa gaisu,
Sētā nāk bomzīts ar atkritummaisu,
Atnāca priekšnamā, nolika kluci,
Aizgāja tālāk uz gruženes pusi.

(3)

Ja tu dzersi vienu šņabi,
Tev jau būs pavisam labi.
Ja tu otru virsū rausi,
Runāsi pavisam gausi.
Bet ja trešo tu vēl ņemsi,
Tici man, tu smagi vemsi.

(2)

Sanākati, Jāņa bērni,
Augsta kalna galiņāi,
Lai dzirdēja Jāņu dziesmas
Pa maliņu maliņāmi.

(0)

Tavas acis patiesība,
Tavi glāsti mīlestība,
Tavas asaras kā rožu lapas,
Tavs smaids kā saules austošs rīts.

(0)

Ar to vien, ka tu vispār man biji,
Mūžs ir attaisnots, pilnīgs un piesauļots,
Un tā priekšā es noliecos bijīgi.

(0)

Žēl, ka nevaram tur būt.
Kūkas ēst un šņabi sūkt.
Pastam jāuztic būs teiciens
Vārda dienā kvēls lai sveiciens!

(16)

Klusi kokli spēlē vēji,
Mostas mežs un atkal dus,
Dieviņ, tu pār zemi sēji
Ziemassvētku brīnumus.

(3)

Kaut arī baltas pūkas nekrīt vēl no gaisa,
Gaišas domas sirds tik un tā raisa.
Lai laimīgs katrs šodien ir un rīt,
Lai Ziemassvētku brīnums visiem sirdī mīt.

(3)

Vārds tiek dots,
Kad dzīvi sākam.
Katru dienu daudzināts,
Bet ik gadu vienu dienu
Laimes vārdā sumināts!

(3)

Atkal svecīšu liesmas
Adventa vainagā plīvo,
Un Ziemassvētku dziesmas
Mūsu lūpās dzīvo.
Četras gaišas dvēselītes
Ar mums sarunājas,
Četras baltas dvēselītes
Jautā - kā mums klājas?
Vai patiesā ticībā esam,
Ziemassvētkus gaidot,
Vai mīlu sev sirdīs nesam,
Tuvāko neatraidot,
Vai varam tiešām no sirds
Lūgt Dievam piedot grēkus,
Vai acīs mums mīļums mirdz,
Uzveicot tumšos spēkus?
Četras gaišas dvēselītes
Silda mūs putenī bargā,
Četras baltas dvēselītes
Mūsu cerības sargā.

(7)

Reiz zaļoja jaunība, cerība plauka
Tad asins bij karsta, tad gaišs bija laiks
Un pasaule visa tik krāšņa, tik jauka
Un nākotne spoža kā saules vaigs.

Laiks aizgāja, cerības zuda kā dūmi
Viss mira, kas agrāk bij daiļš, kas bij svēts,
Reiz dievīgie tēli tik bāli, tik drūmi,
Un dīdzis nekas nav, kas ticībā sēts.

Un tagad es nicinu pasaules lietas,
Jo redzu, ka viss tikai murgi un nieks.
Pret laimi, pret nelaimi krūtis ir cietas,
Man gluži vienalga, vai bēdas vai prieks.

(1)

Nu Tu vari pirkstā kost,
Gadiņš klāt, nevis nost
Lec uz augšu, lec uz leju,
Grumbiņas Tev bojā seju.

(3)

apsveikumi dzimšanas dienā bērnam  apsveikumi bērnam 1.dzimšanas dienā  pantiņi bērniem  dzejoļi par draudzību  dzejoļi par sevi  dzejoļi un pantiņi  dzejolis  dzejoli  pantiņi vārda dienā  novēlējumi vārda dienā  lieldienu dzejoli  lieldienu pantini  īsi dzejoļi