Dzejoļi

Salatēvs lido pa gaisu,
Lejā tas redz rūķīti mazu,
Ruķītis bēdīgs un skumjš,
Salatēvs palīdzēs tam,
Rūķīts ir laimīgs kā ne kad.

(2)

Esi cilvēks ar raksturu cietu,
Savus sapņus kas pildīt prot!
Lai tu smaidot uz nākotni ietu,
Ceļu skaistāko kāds vien var būt.

(4)

Paņem mani maigi, maigi
Velc sev tuvu klāt,
Apskauj mani bieži
Un lūdzu neatstāj.
Tavi apskāvieni
Kā sapņi man šķiet,
Neļauj man tiem garām iet.

(2)

Nu ko nu vairs - to skaisto vārdu nav tik daudz, bet to, ko sirds jūt - to var vēlēt vēl un vēl - mīlestību tev šajos svētkos!

(7)

Tu esi mana cerība
Mans dzīves gaismas stars
Esmu sirdī tikai maza meitene, kura tavu sirdi zags
Būšu tava princese
Tu paraugs būsi mans
Acumirklī sapratu cik svarīgs būsi man
Kā dziesmā, ko dziedi tu
Maģisks un brīnišķīgs
Priekš manis esi Tu!

Paradīze

(0)

Ar vēja spārniem paceļos
Un tālu debessjumā aizlaižos
Taj" brīdi jūtos brīvs
Kā punts debesīs.

Bet nosēsties kad vēlos es
Tavu māju meklēju
Palodzi vai pagalmu
Lai Tevi satikt varētu.

Tad laimes jūrā ienirtu
Un Tevi līdzi paķertu,
Mēs divi vien līdz dzīlēm peldetu,
Un kopīgu ko atrastu.

Tad vēja spārnos paceļos,
Un skumjām acīm paveros,
Jo atkal projām jālaižas
Kā brīvam putnam debesīs.

(26)

Tavs vārds no pirmās dziesmas,
No bērnības ir ceļam līdzi dots.
No laiku laikiem un uz visu mūžu -
Tas būs Tavs lepnums, cildenums un gods.

(5)

Ar vienu mīlestību mūžu nodzīvot
To tikai retais prot
Ne tas, kurš zems un sīks,
Ne tas, kurš pieticīgs,
Ne tas, kurš šāvis pāri strīpai,
Bet tas, kurš iemīlējies
Līdz mīlestībai.

(1)

Tāds viņš maziņš savā dzīvē,
Tādi mazi visi mēs.
Katram savu lietu bariņš.
Katram savai lietai solis.

(11)

Es bij meita, man bij vara,
Darīt to ko ātri dara,
Vienu roku blusu kāvu,
Otru baltas kājas āvu!

(213)

Paldies par to, šai pasaulei, ka dzīvot varu bez bēdām te.
Paldies par to, šai pasaulei, ka ne vien sāpes tā liek izjust man!
Paldies, ka vispār dzīvoju un cenšos, mācos, slinkoju.
Paldies, ka nav jāpārcieš kari un saniknotu zvēru bari,
Paldies par apslēptām ilgām un skaistām debesīm zilgām...

(4)

Līgodama vien atnāca
Tā līksmā Jāņu diena:
Pār siliem, pār mežiem
Ienāk manā sētiņā.

Jānis, svētki

(8)

Atnāc mīļā šad un tad,
Tu jau zini kur un kad,
Tad mēs abi šo un to,
Tu jau zini kā un ko.

(1)

Pārvārīta ola zila
Laikam tāpēc, ka tā silta
Bet kad olu nevāra
Tad tā ir tik dzeltena.
Tāpēc sāli netaupiet
Olu ar to noberiet.

(1)

Nav tāda, ko nevar,
Ja ir - tad jāvar!
Kaut plaukstām jūra jāizsmeļ,
Kaut zemes smagums jāpaceļ.
Nav tāda, ko nevar.
Ja ir - tad jāvar!
/Andrejs Eglītis/

(11)

Lai Jaunā gada gājiens, kas būs sācies,
Ir saules pilns un neapmācies!

(0)

Svētkos olas katrā stūrī:
Gultā, dārzā, putnubūrī.
Kas mums tās ir atnesis?
Tas jau mūsu garausis!

(1)

Lēni, lēni sniedziņš snieg,
Balta laime cauri brien,
No sētiņas, sētiņā,
No sirsniņas, sirsniņā.

(0)

Kad svētvakars pār zemi staigā,
Tik tīrs un gaišs top tevī viss -
Kā asara un Dieva vaiga,
Ko viņš par tevi raudājis.

(0)

Es jau sen šo dienu gaidu,
Lai ar vienu platu smaidu,
Teiktu vienā paņēmienā,
Sveicu tevi vārda dienā!

(4)

Tikai vienu vītolzaru,
Kas tik sudrabaini mirdz,
Māmiņ es tev pasniegt varu,
Dāvanai no manas sirds.

(8)

Ik katru gadu, kad pirmo adventes sveci dedzam,
Šķiet īpašs miers un saticība sāk virmot gaisā
Un ieskauj mūs savā brīnišķā elpā -
Liekot ticēt brīnumam un Ziemassvētku garam.

Pirmā advente, ziemassvētku laiks

(15)

Ej pretī jaunībai un saulei,
Sniedz savus sapņus, ilgas tai,
Lai tavās pēdās Laimes māte staigā,
Lai prieks ir tavai ikdienai.

(6)

Mājiņā pa skursteņstabu
Stiepdams garu, garu vadu
Salavecis ierāpās
Tērpies drēbēs sarkanās
Bet viņš bija elektriķis
Kuram bija viens liels stiķis
Ziemassvētkos pārģērbties
Un pa kluso rakāties
Vadu kastēs un vēl ar
Drošinātājos, kas grab
Viņš nu strādāja bez mitas
Kamēr korķi ārā sitas
Tomēr viņa darbā baisā
Māja neuzgāja gaisā
Gribu jums to novēlēt
Lai var svētkos pagulēt
Lai pie jums tas nesper kāju
Svētkos nedemolē māju...

(2)

Tev šajā dienā saldu sapni izsapņot!
Tev šajā stundā senu sapni piepildīt!
Tev šajā brīdī skaistu domu iemantot!

(6)

Ne ar briljantiem, ne ar zeltu,
Nevar tevi atalgot,
Nekā dārgāka par tevi,
Nevar tavā vietā dot.

(17)

No galotnes, no lapotnes
Krīt zirneklītis mazs,
Un maza zēna roka
Tam pretī pastiepjas.
No debesīm caur mākoņiem
Krīt saules stariņš mazs,
Un maza zēna acis
Tam pretī atveras.
No domām vai no lūpām
Krīt vārdiņš - mīļš un mazs,
Un maza zēna dvēsele
Tam klusi atsaucas.

(9)

Visskaistākās dzīves veltes
Dāvā vaļējām acīm ieraudzītie sapņi.
Tie ļauj lidot vēl augstāk –
Pretim jaunām virsotnēm, ko apbrīnot.
Pretim jauniem brīnumiem, ko radīt.
Pretim jauniem draugiem, ko iemīļot.

(70)

Tik daudz, kas nepadarīts man, bet man jau ir jāiet,
Tur, kur cilvēku ir daudz, tur, kur viemēr ir labi
Es lauzīšu tik daudz cerības, tik daudz iegūtā
Tāpat kā pasakā, tā kā spēlē sajauktā.
Sāpēm pilnu sirdi man jāsaka atā,
Mani tu vairs neredzi es eju prom,
Es vairs neatgriezīšos,
Ar dievu mana māja,
Ar dievu mana mamma,
Ar dievu visam,
Es esmu aukšā debesīs!

(4)

Lai tev veselība stipra,
Nesāp kauli, neķer gripa,
Latiņi lai makā krīt,
Laime smaida katru rīt!

(3)

apsveikumi dzimšanas dienā bērnam  apsveikumi bērnam 1.dzimšanas dienā  pantiņi bērniem  dzejoļi par draudzību  dzejoļi par sevi  dzejoļi un pantiņi  dzejolis  dzejoli  pantiņi vārda dienā  novēlējumi vārda dienā  lieldienu dzejoli  lieldienu pantini  īsi dzejoļi