Dzejoļi

Klupdams, krizdams zaķis skrien,
Svētku garu katram siien,
Pienes olas katram klāt,
Lai var krāsot, darināt.

(19)

Cik bērnība mīļa un dārga
To tagad vēl nezini tu,
Kad bērnība miglā būs tīta,
Ai cik tad viņas būs žēl.

Bērnība, dārgums, žēlums

(17)

Recepte visam gadam.
Ņem 12 mēnešus, notīra tos pavisam tīrus no rūgtuma, skopuma, pedantisma, bailēm un sadala katru mēnesi 30 vai 31 daļās, tā, lai krājumu pietiek visam gadam.
Tad katru dienu sadala šādi – 1/3 darba un 2/3 prieka un atpūtas, pēc tam pievieno 3 ēdamkarotes ar kaudzi optimismu, 1 tējkaroti tolerances, graudiņu ironijas un ščipsniņu takta, un tad visu masu pārlej ar mīlestību.
Pagatavoto grezno ar maziem uzmanības pušķīšiem un pasniedz ar gaišumu un mīlestību.

(0)

Nāc Jānīti kalniņā,
Kurināšu uguntiņu,
Lai sildās Jāņa bērni,
Jāņa naktī līgodami.

(0)

Paklausies, kā ziedi zvana,
Paklausies, kā runā sirds,
Varbūt kādā mazā ziedā
Tava lielā laime mirdz.

(3)

Lai visus ziedus
Jums saule veltī.
Lai sirdi un dvēsli
Ar laimi zeltī!

(3)

Es skatos Tavās acīs,
un redzu maigumu.
Es klausos Tavos vārdos,
un jūtu siltumu
Es jūtu Tavu tuvumu,
un maigi silto elpu.
Es jūtu Tavu miesu,
kas maigi pieskārusies man
Kad Tevis nav man blakus,
es dzīvot nespēju.
Ik, katru mīļu brīdi,
par Tevi domāju.
Es gribu sajust Tavas lūpas,
kas maigi skūpstīt māk.
Sev tuvumā ik brīdi,
kad sirdī tukšums nāk.
Cik ļoti Tu man patīc,
nav vārdiem izsakāms,
to tiešām var tik sajust,
ja sirdī ieskatās.
Ja vien spētu es...
Ja vien spētu es pārvarēt šīs bailes,
Vai tiešam arī turpmāk,
Viss varēs būt tik skaisti?
Vai tiešam arī turpmāk,
Mēs spēsim radīt kaisli?
Es ceru...
Es ceru un mīlu šo cerību...
Es mīlu visu kā Tevi,
Kā Tavus skūpstus maigos,
Un apskāvienus jaukos.
Es Tevi mīlu!
To saku es
No sirds, kas ir tik šķīsta
Kā mazulīša asaras!
Uz atvadām, Tev sveiciens maigs,
Kas, nāk no manas sirds kā tvaiks.
Uz drīzu tikšanos viņš teic,
Un jauku skūpstu sniedz.

(4)

Svētdienas rītā, kad saule aust,
Pāri kalnam zaķis jau trauc.
Rokā tam groziņš pīts.
Daudzkrāsu olas iekšā tur spīd.

Ieskrējis pagalmā, olas viņš ņem,
Zem eglēm, zem sūnām tās stiepj.
Un zina viņš, ka celsies bērni un pagalmā skries,
Meklēs olas un priecāsies.

(5)

Zvaigžņu meita.
Bij mēnesis cipresēs apgāzies.
Uz mēneša ragiem Tu balstījies,
kā pa apaļu lodziņu izliecies,

Tavos pirkstos bij divi debesu ziedi.
Tu vienu caur zilo nakti man sviedi.
Es dzirdēju, ka Tu aiz cipresēm dziedi:

Kas manu ziedu atradīs,
tam ilgas asinīs nedzisīs
tās viņu nāvē un nelaimē dzīs.

Nāve un nelaime maldi tik būs.
Nāve un nelaime tuvinās mūs
nelaimē dvēsele zvaigžņota kļūs.

Zvaigžnotā zvaigžņoto sagaidīs,
zvaigžņu mirdzumā gredzenus mīs.
Mūžam vairs maldīties nelaidīs.

Man sapnis ira, kā sapņi irst.
Bet tagad dvēsele, kā zieds birstot, irst
ilgās irst... Mirst un nenomirst

F.Bārda

Zvaigžņu meita

(3)

Laime nav zvaniņš, kas zvana,
Laime nav dimants, kas mirdz.
Laime ir nezūdošs sapnis,
Patiesa cilvēka sirds.

(2)

Man nevajag sauli, kas spīdētu,
Bet gan sauli, kas sildītu
Man nevajag menesi, kas lēkātu,
Bet gan mēnesi, kas sargātu
Man nevajag ziedus, kas smaržo,
Bet gan ziedus, kas zied
Man vajag zemi,
Kas griežas ap mani,
Man vajag mākoņus kas rotā.
Man nevajag akmeni,
Bet gan sirdi, kas mīlētu

(5)

Šūpojieti mūsu meitas
Lieldieniņu rītiņā.
Lieldieniņas sagaidot,
Lielajās šūpolēs.

(0)

Lieldienas kad tuvāk nāk,
Laiks uz šūpolēm tad kāpt.
Laiks ir olas ripināt
Un uz ciemiem tipināt.

(27)

Tā sacīja meža māte,
Pa siliņu tecēdama:
Pūt, vējiņ, nelauz koku,
Mans bērniņš šūpulī.

Bērniņš, šūpulis, māte

(52)

Vien tas, ko mīlējis esi,
Pat aiziedams nezudīs.
Tie gaišākie, labākie gadi
Ir rakstīti debesīs.

/Marta Bārbale/

Labākie gadi

(11)

Sapnis paceļ mani spārnos..
un es lūkojos.
tur zemāk..
un redzu. vienu melnu..
sāpošu sirsniņu..
es, es dodos zemāk, lai apraudzītu
bet tad, mana sirds, sāk pukstēt ātrāk..
un sažņaudzas, tā dīvaini..
un sejā parādas smaids..
un taureņi vēderā kūleņus met..
tu, tu no lejas lūkojies augšup.
ar izbrīnu..
un redzi, ka es tuvojos..
ar lieliem sapņu spārniem..
tu, ar atvertām rokām.
sagaidi mani..
un lūdz, lai palieku..
jo tev.. ar mani ir patīkami..
es saku jā..
un cenšos apķert tevi tik ļoti
ka sirdis pukst vienādi..
cerība. tā nepamet mani..
un es ceru.. ka tev ir labi.
mīļi un silti..
bet..
notiek nenovēršamais..
mani sapņu spārni, lēnam zūd..
un jaukais brīnums izzūd..
un Tu, paliec viena..
stāvot, pļavas vidū..
mani, ceļ uz augšu..
bet.. man izdodas atbrīvoties..
no sapņu spārniem..
un es.. krītu lejā..
pilnā jonī..
bet.. kritiens nav tik sapīgs, kā
tavs zaudējums..

(0)

Vienmēr Vidzemi mīlēšu es,
Visvairāk uz visas pasaules.
Te labākās lietas notiek ar mani,
un diez vai to apstrīdēt vari.

Te vienmēr ir ģimene mana,
Un draugi kas padomu dod.
Kā arī gani, kas aitas gana,
Un no tā laimi un prieku rod.

Vidzeme - mana māmuliņa,
Tik pat mīļa cik Gaujmaliņa.
Tā vienmēr mani mīlēs,
kaut būšu zemes dzīlēs.
/Agrita Toma

Pārdomas

(6)

Lai tev vārda dienā jautri iet,
Vajag kaut ko glāzē liet,
Uzsaukt tostu, dzert to sausu,
Lai tev būtu dzīvot prieks.

(48)

Lai līst vissiltākais lietus,
Visdzidrāko rasu dod rīts,
Un kaut ko no saulgriežu brīnuma,
Lai katrs paņem sev līdz.

Brīnums, saulgrieži

(13)

Novembris atvadās to sajūt ik dvēsele,
Adventes vainagā svecīti dedzot,
Tumšāko laiku svētam ar gaismu,
Sirds visu jūt - redz maigu un drošu.

Un prieku tai nes zeltainā mirdzumā,
Lai ar mīļumu spētu šai pasaulē uzziedēt,
Lai esam mēs bagāti un spējam rast prieku,
Lai esam mēs stipri un spējam piedot,
Lai esam mēs gaiši un starojam citiem.

Ir atkal laiks, kad sveces staro mājā –
ar Adventi tā pirmā, otrā, trešā, ceturtā.
Klāt atkal laiks, kad sveces aizsāk runāt
un klusā pazemībā tavās acīs lūkojas.

Ir atkal laiks, kad gaidām Ziemassvētkus –
to svēto brīnumu, ko dziļi izjūt sirds un prāts.
Klāt atkal laiks, kad līdz ar sveču ziediem,
Plaukst mūsu dvēselēs gaišs svētlaimības prieks.

(0)

Līgodama vien atnāca
Tā līksmā Jāņu diena:
Pār siliem, pār mežiem
Ienāk manā sētiņā.

Jānis, svētki

(8)

Vārda dienā saki tā:
"Tā ir tikai manējā!"
Lai šai dienā jautri iet -
Vajag glāzē šampi liet!

(4)

Ir tikai viens veids,
Kā izbaudīt dzīvi:
Dari visu, lai justos labi,
Pat to, ko negribi darīt ir vērts pamēģināt..

(4)

Dzimšans diena gadā viena,
Lai tev laimīga šī diena!

(2)

Lai Jaunais gads ir
Skaists kā Vidzeme,
Līdzens kā Zemgale,
Dziesmots kā Latgale
Un bagāts kā Kurzeme.

(1)

Smejies vai raudi,
Mēs vienmēr būsim draugi.
Tu vari bļaut, kratīties un kasīties,
Bet no mums tev neatkratīties.

(25)

Kas tie tādi Jāņu bērni,
Klusu nāca sētiņā,
Klusu dzēra alutiņu,
Vai dziesmiņu nezināja.

(1)

Spīdi spoži, mēnestiņ,
Vecā gada vakarā.
Lai atnāca Jaunais gads
Sudrabiņu kaisīdams.

(0)

Vārda dienu labi svinēt,
Otrā dienā var tik minēt,
Kādēļ guli zālē zaļā,
Galva sāp un bikses vaļā!

(1)

Ziemassvētkos es Jums vēlu
Atrast skaistu tautu dēlu
Lai tas ņēmējs būtu gruntīgs
Un lai izsakats ar nav štruntīgs.

Saticīb` un lustīg` prāt
Naud lai čupām nāk Jums klāt
Lai Jūs vinnē volg` vai čaik`
Un lai netrūkst šnabs, ne paik.

(0)

apsveikumi dzimšanas dienā bērnam  apsveikumi bērnam 1.dzimšanas dienā  pantiņi bērniem  dzejoļi par draudzību  dzejoļi par sevi  dzejoļi un pantiņi  dzejolis  dzejoli  pantiņi vārda dienā  novēlējumi vārda dienā  lieldienu dzejoli  lieldienu pantini  īsi dzejoļi