Dzejoļi

As negalu tave myleti,
Ir negalu tave nemylet,
As negalu tav prosale proeit,
Ir negalu tave sutikti,
As begu no taves salin,
Ir vel tave ieskav.

Es nevaru tevi mīlēt,
Un nespēju nemīlēt,
Es nevaru tev garām paiet un satikt tevi,
Es bēgu no tevis un atkal meklēju.

(0)

Katrs putniņš, kas uz zara,
Lai tev vārda dienā zvana!

(61)

Bērni, lieciet to aiz auss -
Šogad nenāks Santaklauss:
Ziemeļbriedis, nelietis,
Ņēmis šo un uzmetis!

Santaklauss

(11)

Tā esot teicis pats Dievs,
Nav labi tas, ka cilvēks viens,
Diviem vieglāk velnu dzīt,
Dzīves džungļos taku mīt...

(1)

Vienmēr Vidzemi mīlēšu es,
Visvairāk uz visas pasaules.
Te labākās lietas notiek ar mani,
un diez vai to apstrīdēt vari.

Te vienmēr ir ģimene mana,
Un draugi kas padomu dod.
Kā arī gani, kas aitas gana,
Un no tā laimi un prieku rod.

Vidzeme - mana māmuliņa,
Tik pat mīļa cik Gaujmaliņa.
Tā vienmēr mani mīlēs,
kaut būšu zemes dzīlēs.
/Agrita Toma

Pārdomas

(6)

Klusums visapkārt un norimst pat vēji,
Vien zvaniņu skaņas tālumā skan,
Tur kamanas vieglas velk kumeļi bēri,
Un priecīgus Ziemsvētkus atsūta mums.

Zvaniņš

(4)

Ceļu Tu iepazīsi daudz labāk,
Ja iesi pa to,
Nekā tad, ja pētīsi
Vislabāko karti pasaulē.
/Brauna

Ceļš

(6)

Lieldieniņas , Lieldieniņas,
Kā mēs tevi gaidījām.
Oliņas krāsojām,
Šūpolēs šūpojāmies.

(0)

Lieldienās olas ripinām,
Papīrus uz olām lipinām,
Visi šūpojamies mēs,
Ejam olas visi ēst.

(1)

Kar māmiņa šūpulīti,
Tur pie loga saulītē,
Lai es augu daiļa meita,
Daiļa darba darītāja.

(0)

Ik katru gadu, kad pirmo adventes sveci dedzam,
Šķiet īpašs miers un saticība sāk virmot gaisā
Un ieskauj mūs savā brīnišķā elpā -
Liekot ticēt brīnumam un Ziemassvētku garam.

Pirmā advente, ziemassvētku laiks

(15)

Miķelīšu mākonī,
Vārds Tavs tinies,
Un tik skaistu rudeni
Tu pat neatminies.

(4)

Zaķis lec un ielec bārā,
Sauc, lai ola nākot ārā.
Zaķim acis raibas metas,
Kādas olas tup uz letes!
Pepsikola, kokakola...
Nez, kas dējis tādas olas?
Izšķilsies tur, mīļie brāļi,
Pepsi vista, kolas cāļi!

(1)

Glabāsim Lieldienu saulīti sirdīs,
Glabāsim Lieldienu prieku arvien,
Lai pazūd tumsa, kas dvēseles tirdī.
Lieldienu saule lai atspīd arvien.

(1)

Zirneklis ar pliku dirsu;
Staigāja pa zemes virsu.
Milicis to redzēdams-
Skrēja kastēs bezdēdams!

(28)

Kad svētvakars pār zemi staigā,
Tik tīrs un gaišs top tevī viss -
Kā asara un Dieva vaiga,
Ko viņš par tevi raudājis.

(0)

Ja esi puķe - ziedi,
Ja esi putniņš - dziedi,
Ja esi zīlniece, tad zīlē,
Ja esi meitene, tad mīlē.

(2)

Pa miega vadiem
Viens otram sūtām savus sapņus.
Tālums ir sniegs uz kalniem,
Ko kausē mūsu acis.

(1)

Varonīgi izturēt
varonīgi sevī sēt
varēšanu, pašiespēju
varonīgi savu seju
turēt pretī, nenovērsties.
Tas, kas savā gaismā spēs
apņemt tumsu - uzvarēs.
/Imants Ziedonis/

(8)

Lai salatēvs ar savu maisu
Nesabojā visu gaisu,
Tam galdā brendiju tu liec,
Un ātri, ātri projām triec!

(0)

Ilgu mūžu nodzīvot,
Gredzentiņus valkājot
Laimes mātei nepagurt,
Jūsu laimi sargājot

(13)

Pasaule ir tieši tik gaiša un laimīga,
Tik laimīgu mēs to mākam ieraudzīt
Un citiem parādīt.
Lai skaista svētku gaidīšana
Un vēl skaistāka sagaidīšana!

(2)

Vai jūs pilī dienas vadāt
Vai kā nabags būcenī,
Lai ikvienam Cūkas gadā
Būtu sava Cūcene!

(0)

Mūsu hokejistiem vēlam
Uzvilkt slidas latvju tēlam,
Vinnēt katru iemetienu
Un vēl savā vārtu priekšā
Raudzīties, ka nestumj iekšā.

(1)

Kā alkstu un tiecos pēc tā mirkļa,
Kad katru dienu pirms gulētiešanas
Spēšu tevi noskūpstīt,
Aizmiegot viens otra apskāvienos.

(1)

Ja es tevi atgrūžu - ne vienmeer tas nozīme, ka tu man nepatic!
Iespejams tu man patic pārāk stipri un man vienkārši bail tev ļauties.

(1)

Mērsraga ievērojamākais cilvēks.
Mērsragā nav daudz ļaudis,
Apkārt slaistās Čigān Valdis,
Staigā apkārt meklē naudu,
Dzert viņš alu grib ar baudu.
Nesen pabijis viņš Jelgavā,
Tomēr dzīvo Mērsragā,
Katru dienu dzer un dzer,
Nekad neko neuztver.
Ja kāds kaut ko paprasa,
Tad viņš vienmēr atsaka.
Ja iet runa dzērumā,
Tad šim puņķi degunā.
Tad kad viņš ir pārdzēries,
Tad viņš domā nedzert vairs,
Un kad pienāk jauna diena,
Tad šim atkal blakām sieva,
Un kad šis ir pārijies,
Tad šim patīk mēdīties,
Tizls lo*s un riebīgs ir,
Tad kad šņabis blakām ir!

(2)

Balts gaišums mirdz no svecītēm,
Dzied koris seno dziesmu svētu,
Un bērni nāk ar svecītēm,
Lai Ziemassvētkus nosvinētu.

(1)

Ej projām, gavēnīti,
Ar saviem kāpostiem,
Atnāks mana Liela diena
Ar skaistām oliņām!

(9)

Savs vārds ir katram jānes,
Tu skaisti viņu nes -
Kā trauku, pilnu gaismas
Un pilnu - pasaules.
J.Peters

(32)

apsveikumi dzimšanas dienā bērnam  apsveikumi bērnam 1.dzimšanas dienā  pantiņi bērniem  dzejoļi par draudzību  dzejoļi par sevi  dzejoļi un pantiņi  dzejolis  dzejoli  pantiņi vārda dienā  novēlējumi vārda dienā  lieldienu dzejoli  lieldienu pantini  īsi dzejoļi