Dzejoļi

Aiz kalniņa dūmi kūp,
Kas tos dūmus kūpināja,
Zaķis cepa raibo vistu,
Un ar draugiem ļergu dzēra.

(0)

Salavecim sāpes gurnā,
Jānītis tam iedod purnā.
Salavecis guļ un raustās,
Jānītis tik skaļi bļaustās.
Mēģina tas celties kājās,
Tikmēr Jānītis jau mājās.
Atbrauc ātrie, savāc veci,
Un par godu iededz sveci.

(1)

To spēku, kas kuplajos stiebros
Un līganos zaros stīdz,
Tās ilgas un dzīvības prieku
Ik dienā sev paņemt līdz!

(1)

Tūkstoš dzidru saules staru
Lai vēl ilgi dzīvē mirdz.
Prieku, laimi, veselību
Vēlējām no visas sirds!

(5)

Kad tevi satieku -
Pats nezinu, ko daru:
Ne laipni pasmaidīt,
Ne kaut ko runāt varu.
Prom, garām aizsteidzies
Pilns nevaldāmām liesmām
Un ilgi drebu vēl,
Kā izbēdzis no briesmām.

(1)

Es vēlos, māt, tev paldies pasacīt
Par rūpju sudrabu ap manu mūžu,
Par asaru, kas tev uz vaiga spīd,
Ko varbūt steigā bieži nepamanu.
Par guni pavardā, ko siltu kūri,
Par to, ka mūs ap sevi kopā turi,
Ka bēdu proti klusi salocīt
Un gaišu smaidu dienai apkārt vīt.

Māte, mūžs, smaids

(16)

Vārda dienā strādāts gana,
Jāsāk jautra svinēšana.
Iedzer, uzkod, jūties brīvi,
Kritizē vai slavē dzīvi!

(13)

Laimi, prieku, veselību,
Visu draugu mīlestību,
Lai sirdī vienmēr valda prieks
Un naudas makā latiņš lieks.

(2)

Spogulis šodien trilleri rāda,
Feiss tāds kā sabradāts, skata nekāda,
Mati ir salauzti, ausis līdz zodam,
Jādomā - Jaunais gads sagaidīts godam!

(1)

Uz Jauno gadu dāvināsim
Mazliet sev egles zaļās spīts,
Tad darbu kamolā kāds dzīpars
Būs Laimes mātes ieadīts.

(0)

Jaunībai jābūt skaistai
Kā draudzības dziesmas,
Kurā spēj iedegties cilvēka sirds!

(0)

Saules stariņš tavā sejā,
Šajā dienā,
Šajā vietā,
Lai Tev vārdiņš laimi nes.

(2)

Kad uz visas zemeslodes
Tavu vārdenīti svin,
Tad lai slimo tas ar gripu,
Kas šo dienu nepiemin.

(3)

Kā balta puķe bērns ir uzziedējis,
Lai kādreiz dzīvē spētu tālu iet.
No nedienām, no saltā dzīves vēja
Šo mazo dvēselīti sargājiet!

Bērns, puķe, dzīve, dvēsele

(11)

Laikam ejot es aizmirsu,
Aizmirsu par sāpēm,
Par rūpēm un ciešanām.
Sev iestāstīju, ka viņš nav tā vērts!
Es tam noticēju.
Atgriežoties mājās es sapratu,
Sapratu, ka meloju pati sev.
Te es stāvēju viņa apskāvienos,
Daloties maigajos skūpstos un pieskārienos,
Zinot par gaidāmo vilšanos,
Zinot, ka tam pienāks beigas.
Sāpes, Rūpes un Ciešanas!
Vai man reiz pietiks? Nē!
Atkal un atkal es eju tam cauri,
Atkal un atkal es lieku sev ciest
Un visam par spīti
Manas jūtas neizdziest...

(16)

Lai Ziemassvētki sniegoti,
Un prieks no gaisa krīt!
Tad arī svētku brīnumi
Nāks Tevi apraudzīt.

(2)

Vakar,kad saule riet
Velos es pie tevis iet,
Skūpstīt glāstīt un par,
Sevi blēņas stāstīt,
Tad nu laimīgi mēs būsim
Kad par pāri kļūsim!



(3)

Klusi jo klusi kāda zvaigzne tevi vēro,
Kāds sapnis no tās pie tevis ceļu mēro,
Zvaigzne tam ceļu gaišu dara,
Lai tas neaizķeras aiz kāda zara.

(0)

Vienalga, esi liels vai mazs,
Nav it ne viena liekā,
Jo visi saņem dāvanas,
Savā vārda dienā!

(2)

Sniega pārslas klusi lido,
Vecās pārslas pārsedzot,
Gribas man tev laimi vēlēt,
Jauno gadu sagaidot!

(1)

Lai kāzu diena cauri gadu tālēm ,
Kā cerība,kā balta bura peld ,
Un laimes ceļā lai tā neizbālē,
Tāpat kā gredzenos dzirkst zelts.

(1)

Lieldieniņas, Lieldieniņas,
Pašas vārtus vērtu viņas.
Gribētu , lai vista dētu
Oliņu jau krāsotu!

Ja tā ola nebūs man,
Jāprasa tā kumeļam.
Lai to olu dabū viņš,
Kaut vēl maziņš kumeliņš.

Ja viņš olu nedabū,
Zosu ola jādabū.
Ja tā dos man lielu olu,
Tad es pati krāsot solu.
Tad es vārtus vēršu viņām,
Krāsainajām Lieldienām.
Un lai aši iekšā nāk,
Skaistās olas skatīt sāk!

(3)

Matos sudrabs, sirdīs zelts Jums krājies,
Laimīgs, kas šo zeltu saņemt māk.
Es arvien - ar jums kad parunājies,
Projām eju, kļuvis bagātāks.

(7)

Re, arī zvaigznēs ierakstīts
tas pats, kas laukos plašos:
"Jāmeklē sudrabs tas baltais, kas trīc
tepatās - mūsos pašos!"

(2)

Ziemassvētki drīz jau būs,
Visiem sirdis līksmas kļūs,
Eglīti jau tētis nes,
Mācos dzejolīti es.

(1)

Tavam vārdam ziemas dvaša,
Tā kā zvaigžņu nakts mirdz gaiša.
Sniega pārsla nokrīt aša,
Sveicienam no manis paša.

Vārds, zvaigznes, nakts, sveicieni

(2)

Dārzā, kur puķkāposti zied,
Uzplaucis ir milzīgs zieds,
To vārda dienā sūtu tev,
Lai būtu milzīgs prieks.

(3)

Kur nav noslēpumiem gala?
Tur, kur dzīvi skatīt var no malas.
Un kur saulriets satiek jūru?
Tur kur milzu kalni liekas mazi..

(0)

Zvaniņš kārts eglītē
Eglīte tik priecīga
Tad kad zvaniņš skanēt sāk
Eglīte tik zaļot sāk.

(1)

Mēs katrs esam eņģelis,tikai ar vienu spārnu.
Un lidot varam,kad cieši apkampjam un apmīļojam mums līdzīgu būtni...
(Lučiāno de Kreščenco)

(5)

apsveikumi dzimšanas dienā bērnam  apsveikumi bērnam 1.dzimšanas dienā  pantiņi bērniem  dzejoļi par draudzību  dzejoļi par sevi  dzejoļi un pantiņi  dzejolis  dzejoli  pantiņi vārda dienā  novēlējumi vārda dienā  lieldienu dzejoli  lieldienu pantini  īsi dzejoļi