Dzejoļi

Visi vēl tev šo un to,
Es to pašu labāko.
Tortes kastē ievelties
Un no sirds tev pieēsties.

(5)

Skan pulkstenis un laika jūdzes mēro,
Ik katra sekunde nes tuvāk pusnaktij,
Sniedz roku, draugs, ļauj laimes vēlēt,
Kad Jaunais gads ar veco mij.

(0)

Vārda svētki - kāda skaista diena,
Allaž visiem sauli atnest spēj,
Uzziedējis saltu vēju vidū,
Vasaru tavs vārds mums sirdī sēj.

(2)

8. marts ir diena,
Kad sieviete ik viena
Ir pelnījusi ziedus,
Un mīļus apskāvienus!

Marts, sieviete, ziedi

(32)

Lai tev vārda dieniņā,
Ķīselis peld pieniņā,
Ķiļķēni no katla sauc,
Apsveicēji apkārt trauc!

(2)

Ziemassvētku vecīti
Kā līdz manām mājām tiksi?
Liela mēža vidū
Augsta kalna galā?

(1)

Reiz mīlēju es meitiņu,
Un metu tai ar puķīti,
Bet tagad mani gaida sods,
Jo puķei līdzi bija pods.

(0)

Kaut kur, starp debesīm un zemi,
Reiz piedzimi Tu,
Tāds maziņš un trausls.
Tev vārdiņu deva,
Lai spētu Tevi vārdā saukt
Un šodien Tevi sumināt!

Dzimšana, vārds, sumināšana

(1)

Ak, māmiņ, cik simtiem solīšu
Tu dienām, pat naktīm skrēji,
Līdz mani, tādu nerātni,
Tik lielu uzaudzināji!

Māte, audzināšana

(9)

Ir katram gadam laimes brīdis savs –
kā katram rītam sava gaišā mala.
Mīļš cilvēks atnāk, pieliecas pie auss
un pačukst tev par savu sapņu salu.
Un katram gadam ir savs rūpju laiks –
čiepst putnu ligzdās bērnu mutes platās.
Pat sētas vītolam tik norūpējies vaigs,
un ievai upmalā nav laika ķemmēt matus…
Vēl katram gadam ir savs svētvakars,
savs slieksnis balts, aiz kura atstāt bēdu:
pie loga putenis tik tīru dvieli kar,
un egles apsnigušās pilnas baltu vēdu.

(6)

Gaidīt gaidu to dieniņu,
Kad atnāca pavasaris,
Skan dziesmiņas, skan koklītes,
Pūš ganiņi stabulītes.

(1)

Tavas gaiši zilās acis
Mani redz, bet nesaprot.
Es tevi mīlu,
Tevis dēļ ciešu,
Bet nedomā, ka es tev pakaļ skriešu!

(1)

Lai tev vienmēr mēle asa,
Kad kāds gadu skaitu prasa.
Lai jau prasa ja nav kauns,
Mums tu vienmēr būsi jauns.

Apsveicu.

(36)

Jaunā gadā medus rausi,
Sivēnu ar lielu ausi,
Veselību, laimi, prieku,
Un vēl kādu latu lieku.

(10)

Tek rūķim siekala gar kāju,
Un Salatētis rokas priekā trin,
Kad Sniegbaltīte gandrīz kaila
Ap egli draiski svētkus svin.

(3)

Ko lai māmiņai es veltu?
Šodien svētku diena klāt.
Uzzīmēšu sauli zelta,
Steigšu viņai dāvināt!

Māte, svētki, dāvana

(6)

Ar vēja spārniem paceļos
Un tālu debessjumā aizlaižos
Taj" brīdi jūtos brīvs
Kā punts debesīs.

Bet nosēsties kad vēlos es
Tavu māju meklēju
Palodzi vai pagalmu
Lai Tevi satikt varētu.

Tad laimes jūrā ienirtu
Un Tevi līdzi paķertu,
Mēs divi vien līdz dzīlēm peldetu,
Un kopīgu ko atrastu.

Tad vēja spārnos paceļos,
Un skumjām acīm paveros,
Jo atkal projām jālaižas
Kā brīvam putnam debesīs.

(27)

Nāc Jānīti kalniņā,
Kurināšu uguntiņu,
Lai sildās Jāņa bērni,
Jāņa naktī līgodami.

(0)

Ir tikai viens veids,
Kā izbaudīt dzīvi:
Dari visu, lai justos labi,
Pat to, ko negribi darīt ir vērts pamēģināt..

(4)

Svētki jāsvin praktiski,
Lai tie būtu latviski,
Vecais sērkociņu meklē,
Riepu dedzināšot eglē.

(0)

Lai Jaunais gads Jums laimi nes
Līdz augšai pilnu maisu,
Un aizdzen visas nelaimes
Kā putekļus pa gaisu!

(0)

Lai kādā svečturi
Tu ielikts tiksi,
Ja būsi gaišs -
Tu sevi mīlēt liksi.

(0)

Gadiem ir ejumi,
Gadiem ir nākumi
Un, kā smej,-
Beigas un sākumi,
Vārdu sakot,
Viss ir kā nākas.
/O.Vācietis/

(0)

Tavs vārds ir tikai ziedlapiņa,
Kas laika vējos plīvo,
Bet lai ar uguns dvēseli
Tas savu mūžu dzīvo.

(32)

Ir jābūt ļoti, ļoti lielam,
Lai kaut kur nekļūtu tu mazs.
Bet vajag arī būt tik mazam
Viss skaistais nāk no saules,
Viss mīļais - no cilvēka!
Lai Tev daudz skaista un mīļa!

(1)

Lai mēness palīdz smaidīt,
Un zvaigznes ciemos lūgt,
Un Jauno gadu gaidot,
Tev laimes nedrīkst trūkt!

Kad eglīte smaržo un svecītes mirdz,
Daudz laimes Tev vēlu no visas sirds!

(0)

Ceļš uz pilnu laimi nav tāls,
Atliek tam noticēt,
Pastiept roku pretī zvaigznēm,
Caur mākoņiem ieraudzīt īsto,
Īsto zvaigzni ko noķert,
Un turēt to cieši.
Bet ja noturēt ir gūti,
Tad palaid to prom,
Palaid vaļā cerot ka neapdedzinājies,
Un tici ka noķersi īsto zvaigzni,
Īsto ceļu uz laimi.
Notici!

(4)

Kad uz visas zemeslodes
Tavu vārdenīti svin,
Tad lai slimo tas ar gripu,
Kas šo dienu nepiemin.

(3)

Kal savu domu,
Rūdi savu gribu,
Radi savu darbu,
Rodi dzīvei sparu!

(13)

Man tev jāsaka tik milzīgs mīļums,
Ka man kauns par viņa milzīgumu.
Es nevaru pierunāt lūpas,
Lai viņas to pasaka.
Es nevaru salīgt ar papīru,
Lai tas viņu paņem.
Un neizsacīts
Tas nevar palikt.
Ar katru sekundi
Vairāk plīst kapilāri,
Kamēr saplīsīs pavisam.
Laikam tas viss
Mēmi krājies pa gadiem,
Apvārtījies ziedputekšņos
Pa priekiem un bēdām
Un tagad prasa
Savu reizi un tiesu.
Un stāv tā reize
Pār mani kā šķīlies
Un tagad vairs nedziestošs zibens.
Cik negaisiem bij jānāk,
Cik zibeņiem bij jāšķiļas,
Lai beidzot tie kļūtu nedziestoši.
O.Vācietis

(1)

apsveikumi dzimšanas dienā bērnam  apsveikumi bērnam 1.dzimšanas dienā  pantiņi bērniem  dzejoļi par draudzību  dzejoļi par sevi  dzejoļi un pantiņi  dzejolis  dzejoli  pantiņi vārda dienā  novēlējumi vārda dienā  lieldienu dzejoli  lieldienu pantini  īsi dzejoļi