Dzejoļi

"Dzīve ir kā rožu dārzs"
Kas gan apslēpts šajos vārdos,
Dzīves jēgas noslēpums,
Dzirdams tikai pērkon dārdos.

Dzīve skaista, bet ar ērkšķiem,
Kāpēc gan tos neapgriezt?
Liekās tad būs skaista dzīve,
Bet cik paties būs šis prieks?

Kā var zināt kas ir laime,
Ja nelaimes nav bijušas?
Kā var zināt kas ir veiksme,
Ja neveiksmes nav dzisušas?

Iņ un jaņ jeb lidzsvars visam,
Jebkurai ēnai gaismu vajag,
Kādēļ gan mēs maldiem ticam,
Ka labs bez ļauna dzīvot var?

Es bez bēdām mūžam esmu,
Mazaj daļai galvā skan,
Bet ja tiešām tā tas ir
Tad vairs priekam jēgas nav.

Dzīve ir kā rožu dārzs

(33)

Kad pūpoli izsprāguši un
Kurmji alās sten aiz laimes,
Klāt Lieldienas!
Lai enerģijas pietiek visam gadam!

(1)

Ai, bagāti Ziemassvētki,
Apaviņa plēsejiņi:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Man kājiņas nenoautas.

(0)

Zaķis raibo vistu pļaukā,
Ka tā olu nedēj laukā.
Tupi pats un acis boli,
Nevis visiem olas soli

(0)

Mana mīļa māmuliņa,
Mani mīļi audzināja.
Pienu, desu, medu deva
Pati krumta garoziņu.

(6)

Sky is blue
And I love you
Rose is red
Come to my bed!

(1)

Mēs esam dzintara meklētāji
Jūras zvirgzdiem nosētā krastā,
Un ilgojamies, un tiecamies
Visu mūžu pēc neatrastā.
Dz.Rinkule-Zemzare

(0)

Lai deg sveces,
Lai pil tauki,
Lai iet Jaunā gadā jauki!

(1)

Zvani un cepures,
rūķi un sniegs.
Pīrāgi, raķetes,
alkohols, miegs.
Paģiras, aspirīns,
galva, kas džinkst -
those are few of my favoite things.

(1)

Nāk baltā nakts ar maigumu un rotām,
Un ledus prizmās zvaigžņu stari lūzt,
Pa baznīcām un zālēm izgaismotām
Kā šalcošs ūdens ļaužu straumes plūst.

(4)

Zaļš egles zars un sveču liesma,
Lai Jūsu sirdīs prieku lej!
Lai veiksmes, laimes spēka daudz,
Kad Jaunais gads uz priekšu sauc!

(0)

Skaists ir plūkts lotosa zieds,
Skaistāks šūpojas atvarā;
Skaists ir izrunāts vārds,
Skaistāks viņš manos sapņos.
Tādēļ tik grūti runāt
Un tik saldi klusu ciest.
Sniedz man roku,
Lai runā saule un sirds.

(0)

Lieldienas ir olu svētki,
Kalendārā iezīmēti,
Tad tiek olas kopā bāztas
Varen skaisti raibinātas!

(13)

Vai, vai, Jānīti,
Tavu lielu kūsi!
Trīs veci nabagi
Mēnesi pļāva,
Trīs vecas nabadzes
Mēnesi grāba,
Apjuma mūs muižā
Tītaru stalli,
Tupesis atlika
Laidaru kaisīt.

(0)

Tavs vārds skan kā dziesma!
Tu dedzi kā dvēseles liesma!
Tev dvēsele balta kā sniegs.
Tev vārdā ir prieks.

(2)

Es vēlos, māt, tev paldies pasacīt
Par rūpju sudrabu ap manu mūžu,
Par asaru, kas tev uz vaiga spīd,
Ko varbūt steigā bieži nepamanu.
Par guni pavardā, ko siltu kūri,
Par to, ka mūs ap sevi kopā turi,
Ka bēdu proti klusi salocīt
Un gaišu smaidu dienai apkārt vīt.

Māte, mūžs, smaids

(16)

Kalna galā balts un tīrs,
Lieldienās stāv sniegavīrs.
Acu vietā olas baltas,
Bet uz galvas ausis staltas.
Pautu vietā nav nekā,
Jo tie visi katliņā!

(13)

Īsti mēs redzam tikai ar sirdi. Būtiskais nav acīm saredzams.
(A. de Sent-Ekziperī)

(6)

No vizbulītēm, pūpoliem un zālēm,
No bērzu pumpuriem šis laiks ir austs,
Ko Lieldienas ir atnesušas plaukstās,
Mūs aicinot gan priecēties, gan mīlēt,
Un pašiem mīlestību paust.

(3)

Es gribu, lai tu mani laizi un sūkā,
Es vēlos sajust tavas lūpas uz sevis,
Es vēlos, lai tava mēlīte samitrina mani
Tā, lai es kūstu - tavs Čupa-čups!

(53)

Kas tie tādi Jāņu bērni,
Klusu nāca sētiņā,
Klusu dzēra alutiņu,
Vai dziesmiņu nezināja.

(1)

Ziemassvētkos sāli kaisu,
Lai vecis var atnākt ar lielu maisu,
Un ar savu bārdu balto,
Neapmet tas dubultsalto.

(6)

Lieldieniņas, lieldieniņas,
Jaukas olas lieldieniņās,
Stipras jaukas olu lieldieniņas.

(2)

Tavs vārds ar pirmās dziesmas žūžu,
No bērnības ir ceļam līdzi dots,
No laiku laikiem un uz visu mūžu,
Tas būs tavs lepnums, cildenums un gods.

(2)

Ik rītus,
Kad saule starus mākoņos pakar,
Es tevi mīlu vairāk
Nekā vakar. Vakaros,
Kad riets sāk ūdeni apzeltīt,
Es tevi mīlu mazāk
Nekā rīt.

(0)

Lai Jaunā gadā Jums vienmēr ir
Kāds sapnis nomodā,
Kāda vēlme, ko piepildīt,
Kādas alkas, ko remdināt,
Kāda laba, atsaucīga sirds,
Kāda draudzībā paspiesta roka.

(3)

Caur Tavu vārdu šalko jūras vilnis,
Caur Tavu vārdu spēlē gliemežvāks.
Tu esi divu melodiju pilna,
Viss Tavā pasaulē ir savādāks!

(3)

Manī domas kā mākoņi lido,
Uzvelk vienu slidu un mēģina slidot,
Sanāk kā sportistam amatierim,
Sniegums kā pavājam aktierim.
Kaut kur lasīju slikti ir domāt,
Gluži tāpat kā pa akaci lodāt,
Tie, kas daudz domaa, dara-neko,
Bet es tagad gribētu darīt jebko.
Apnicis domāt un neredzēt galu,
Gribas beidzot ticēt sev-es to varu,
Varu aiziet un aizcirst durvis,
Varu būt kā viduslaiku burvis.
Kas var pieburt labu un ļaunu,
Var sev dāvināt dzīvi jaunu.
Grūti ir apsēsties, noticēt sev,
Grūti ir pateikt tos vārdus tev.
Negribu būt ar tevi es kopā,
Negribu staigāt vairs roku rokā,
Varbūt tu netici-gribu būt viena,
Gribu būt īpaša, neatklāta viela.
Tavā klātbūtnē visu man liedz,
Tikai sāpes un ciešanas sniedz,
Paņemu, salasu visas tās traukā,
Izkratu sirdi, lai birst laukā.
Trauku noskaloju tualetes podā
Nedomā - esmu es nomodā.
Darbiņš pabeigts, nolaižu poda vāku,
Šodien es jaunu dzīvi dzīvot sāku!

(6)

Laime nav zvaniņš, kas zvana,
Laime nav dimants, kas mirdz.
Laime ir nezūdošs sapnis,
Patiesa cilvēka sirds.

(2)

Nez no kurienes uzradies tas -
Klēpī ievēlies kamolīts mazs.
Saulē sārti vaidziņi tvīkst,
Vai lielāku laimi maz vēlēties drīkst?

Bērns, prieks, laime

(20)

apsveikumi dzimšanas dienā bērnam  apsveikumi bērnam 1.dzimšanas dienā  pantiņi bērniem  dzejoļi par draudzību  dzejoļi par sevi  dzejoļi un pantiņi  dzejolis  dzejoli  pantiņi vārda dienā  novēlējumi vārda dienā  lieldienu dzejoli  lieldienu pantini  īsi dzejoļi