Dzejoļi

Šodien šī diena ir tava,
Lai tev ir gods un slava,
Lai draugi sveic un labus vārdus teic,
Lai ziedus dāvina un saldas bučas.
Ja tev šai dienā būs patiess prieks,
Tad pārējais būs tīrais nieks .

Jubilārs

(171)

Mana ģimene...

Roku uz sirds liekot
Ar prieku es varu teikt,
Ka pasaulē visdārgākais
Kas vien var pastāvēt,
Ko var viegli pazaudēt,
Bet mīlēt nekad nepārstāt.
Viss ko varu iegūt ir
Kopā ar viņiem laimīga būt.

Priecāties par šo mirkli, par šo dzīvi,
Ko pavadu kopā ar ģimeni - ik brīdi.
Tas nav darbos izdarāms,
Tas nav vārdos aprakstāms
Cik laimīga esmu ar viņiem kopā es
Uz šīs lielās pasaules.

Jautri, jauki, mīļi ir viņi
Tētis, mamma, ko saucu par - ģimeni.
Nevienu tik stipri šai pasaulē
Nemīlu, kā mīlu es viņus.
Neviens un nekad, mūžu mūžos
Nespēs man atņemt viņus.


Kristine Kļaviņa 15... =)

Mīlestiba ko jūtu pret savu ģimeni..

(47)

Zaķis zilus dūmus pūta,
Sveicienus no manis sūta,
Otrs tikai acis bola,
Esot nospertas tam olas!

(1)

Klusi kokli spēlē vēji,
Mostas mežs un atkal dus,
Dieviņ, tu pār zemi sēji
Ziemassvētku brīnumus.

(3)

Brīnumsvecītes (Vitauts Ļūdēns)
Katrā brīnumsvecītē
Mazs brīnumiņš,
Ne čiku, ne grabu
Sēž iekšā viņš.

Kad pāri eglītes pleciem
Sidraba vītnes vijas un jūk,
Tad ziņkārais brīnums
Laukā sprūk!

(1)

Ko gan lai šodien vēlam tev,
Kad ceļš tik garš ir nostaigāts?
Paldies par visu, ko mums devi,
Par to, ka vienmēr biji klāt,
Mūs mīlēji tu, nesaudzējot sevi,
Paldies par visu, visu, māt!

Māte, mūžs

(7)

1. septembris jau klāt,
Skolu nu jau vajag sākt.
Biedēt učeni aiz stūra,
Pasēdēt ilgāk pie direktora!

(6)

Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Sētā nāk bomzis ar pudeļu maisu.
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgaja tālāk uz kaimiņa pusi.
Ne iznāca saimnieks, ne ierejās suns,
Bet te pēkšņi, iedegās guns!

(16)

Balta nāca tautumeita
Kā ar sniegu apsnigusi.
Nav ar sniegu apsnigusi -
Krīzes sekas izjutusi.

(1)

Mirdzumu acīs un mirdzumu dvēselē,
Veselību pašam un veselus mīļos,
Laiku zvaigžņu skaitīšanai,
Mazus brīnumus ikdienā
Un lielus brīnumus sirdī,
Eņģeli uz pleca un mīļus cilvēkus blakus,
Mīlestību pret Dievu, sevi pašu
Un mīlestību pret pasauli aiz loga.

(15)

Salatēvs pa gultu tupus,
meklē Sniegbaltītei pupus.
Paņem binokli un lupu,
jupis rāvis -nu nav to pupu!

(5)

Mērsraga ievērojamākais cilvēks.
Mērsragā nav daudz ļaudis,
Apkārt slaistās Čigān Valdis,
Staigā apkārt meklē naudu,
Dzert viņš alu grib ar baudu.
Nesen pabijis viņš Jelgavā,
Tomēr dzīvo Mērsragā,
Katru dienu dzer un dzer,
Nekad neko neuztver.
Ja kāds kaut ko paprasa,
Tad viņš vienmēr atsaka.
Ja iet runa dzērumā,
Tad šim puņķi degunā.
Tad kad viņš ir pārdzēries,
Tad viņš domā nedzert vairs,
Un kad pienāk jauna diena,
Tad šim atkal blakām sieva,
Un kad šis ir pārijies,
Tad šim patīk mēdīties,
Tizls lo*s un riebīgs ir,
Tad kad šņabis blakām ir!

(2)

Zaķiem šodien darba diena,
Jāstiepj olas simtu viena.
Tās tiks krāsotas un sistas,
Tā ka bālēs ciema vistas.

(41)

Ziedi novīst līdz ar laukiem,
Miglā tērpies saules riets,
Tikai atmiņas no draugiem
Mūžam degs kā akmens zieds!

(9)

Es pazinu to sētiņu,
Kur gaidīja Jāņa bērnus:
Tā sētiņa izpušķota
Ar zaļiem ozoliem.

(0)

Ik katru gadu datumiņš
Un mierā neliks viņš.
To varam mēs atcerēties
Un itin jauki pasmieties.

(3)

Vēlu,vēlu, ko lai vēlu
Tavai mazai sirsniņai? -
Smuku zēnu zilām acīm,
Sārtiem, sārtiem vaidziņiem.

(1)

Nāk baltā nakts ar maigumu un rotām,
Un ledus prizmās zvaigžņu stari lūzt,
Pa baznīcām un zālēm izgaismotām
Kā šalcošs ūdens ļaužu straumes plūst.

(4)

Gads jau allaž labi sākas,
Ja to sagaida kā nākas,
Vēlāk vajag jautru omu,
Izturību, labu domu.

(0)

Es zinu, kā roze plaukst:
Klusi, klusi!
Tā nosarkst un iemirdzas
Klusi, klusi!
Es zinu, kā mīl sirds:
Klusi, klusi!
Tā sapņo un ilgojas
Klusi, klusi!

(0)

Gailītim raibas olas,
Kurmītim iepelēkas,
Vai bij baltas, vai bij melnas,
Ka tik lepni karājās!

(13)

Pīrāgus un medus rausi,
Sivēnu ar lielu ausi.
Veselību, laimi, prieku,
Možu garu, rulli lieku.

(1)

Es nevaru vairs valdīt sevi,
Jo sapnī redzu tikai Tevi,
Tie vairs nav nekādi joki,
Kad tu manas jūtas moki.

(1)

Visa zāle bija laba,
Ko plūc Jāņu vakarā.
ZĀLĪTEI nu cita daba,
Narkotiku sakarā!

(0)

Nelūdzies liktenim dzīres spožas,
Ieklausies klusi, ko ceļi dzied!
Dzīve visvairāk pretī tad griežas,
Ja gribi tālu un skaisti iet.

(4)

Vēl vēlētos mazo brēkuli
Uz rokām paucināt,
Bet viņš jau pats grib kājām iet,
Viņš pats grib visu zināt.

Zināšanas, bērni, bērnība

(31)

Pusi mūža salasīji,
Savā dzīves groziņā,
Otru pusi salasīsi,
Kad līdz simtam nodzīvosi.

(20)

Kluss... un ieskanas durvis kā vienmēr,
Tik kluss – ka vēlētos apstāties reiz.
Viss kluss. Un, pieveros acis, vien liekas.
Ka klust viss uz šīs pasaules.

Mulst... un samulst pa īstam un vienam,
Tik mulss – ka var vēlēties.
Viss mulst. Un piedodot saprast pa īstam.
Ka mulst – tas ir noslēpums.

Just... un pamostas zvaigznes iekš debess.
Tik just – ka var saprast vienmēr.
Viss jūt. Un var pārbaudīt laimi no jūtām.
Ka just – tas ir pārpratums.

Zust... un pazūd šī pasaule šobrīd.
Tik zust – ka var parādīties.
Viss zūd. Un var atnāk no jauna vienmēr.
Ka zust – tas ir ieguvums.

(0)

Zāļu dienas vakarā
Pinu košu vainadziņu.
Tur ieviju rudzu vārpas
Ar zilo rudzupuķi.
Pastarpēm magonīti,
Pļavas balto pīpenīti.
Košs sanāca vainadziņš
Ko likt man galviņā.
Nu varēju ciemos iet
Jautri, jautri palīgot!

Jāni

(41)

Lācis apsedzies ar sniegu,
Izguļ lāča lielo miegu,
Skudrām skudru pūlenītī
Paiet vakari un rīti.
Arī ežiem gara snauda,
Piena nevajag ne naudas,
Mazais zaķēns meža malā
Mazliet trīc no ziemas sala.
Bet varbūt no zaķa bailēm
Vilka acis krūmos gailē.

(0)

apsveikumi dzimšanas dienā bērnam  apsveikumi bērnam 1.dzimšanas dienā  pantiņi bērniem  dzejoļi par draudzību  dzejoļi par sevi  dzejoļi un pantiņi  dzejolis  dzejoli  pantiņi vārda dienā  novēlējumi vārda dienā  lieldienu dzejoli  lieldienu pantini  īsi dzejoļi