Dzejoļi

Zaķīts jūdzās kamanās,
Olas krāva vezumā.
Nu, zaķīti, skriešus skrien
Pie bērniem mājiņā.

(0)

Ne dzirdu
Ne redzu
Ne dzīvoju
Pagātnes atmiņu ainās

Tu mani
Ap slāpē
Ap staro
Ap mierini
Tagadnes neciešamībā

Mēs
Ne eksistējam
Ne esam
Ne mīlam
Viens otru

Tu manī
Dzīvo
Elpo
Mūsu nebūtībā
Bez nākotnes
Bez tagadnes
Tik pagātnē vien
Kas izpil ar katru asaru
Kas apaug ar sirdspukstu atvaru
Kas nogrimst Vidusjūras bezdibenī
/Vidusjuta/

Neizdevusies milestiba

(16)

Visa laba Jāņa zāle,
Ko plūc Jāņa vakarā,
Vībotnīte, papardīte,
Sarkanais āboliņš.

(0)

Visskaistākā laikam ir ziema,
Kad uzsnidzis sidrabains sniegs.
Visskaistākā laikam ir diena,
Kad Tevi neatstāj prieks!

(1)

Ja tev kādreiz paliek grūti,
Tad pie velna bēdas sūti.
Un ar draugiem iedzer šņabi,
Gan jau atkal viss būs labi!

Draugi, grūtības, bēdas, palīdzība

(6)

Pūpola maigumā izplaucēt dienu, aizņemt no saulītes gaismiņu vienu,
Ielikt to sirdī un izbaudīt dienu, kurā nav sāpju, kurā nav naida,
Izbaudīt dienu kā pūpolam maigam, izbaudīt dienu, lai atplauksti priekā,
Pūpola maigumā, pūpola laimē, saulīte balta, kad skatās tev vaigā!

Pūpoli, lieldienas

(62)

Un reizēm it kā pirms paliem,
Man sevī par šauru kļūst.
Man izlauzties gribas no sevis
Un brāzmojot projām plūst.

(0)

Met projām šodien rūpes,
Kā vīns, lai dzirkstī
Vārda dienas prieks!
Lai dziesmas plūst
No draugu lūpām,
Un līdz pat rītam
Nenāk miegs!

(4)

Tu liec man domās dejot,
Un sapņos klusi apkārt klejot,
Ar sīkiem soļiem visur iet,
Lai skatītos kā saule riet.

Tu liec man smaidīt bēdās,
Un visu sakraut vecās grēdās,
Tu liec man mīlēt sevi,
Lai ir kas vienmēr mīlē tevi.

Tu liec man sevi saprast,
Un pašai ar sevi aprast..
Tu liec man sevi mācīt,
Par to es tevi mīlu - mīļo lācīt!

(0)

Šeku reku, kā pa gaisu,
Salavecis nāk ar maisu!
Maisā — šampis, zacenīte,
Līdzās — smuka Sniegbaltīte!

(3)

Laimi tev litriem vēlu,
Mīlestību kubiņiem,
Bučiņas no karstām lūpām,
Tās bez mēra tūkstošiem!

(17)

Kā vīgriezes, kā madaras šie vārdi,
Kas smaržo tā, ka acis jāver ciet,
Un atkal dzīve šķiet kā pļava basām kājām,
Kur spēku gūstot, varu cauri iet.

(18)

Tas, ka nezini ko jūtu,
Dara sirdi manu grūtu.
Tādēļ mirkļa iespaidā
Tev šo dzejoli es sūtu.

Tik brīnumainu lietu daudz,
Kas manī tevi saista.
Tas, ka esi tu tik interesanta,
Un ka esi tu tik skaista.

Tava patīkamā balss
U tavi garie mati.
Tavs brīnišķīgais augums
Un tavi acu skati.

Un brīdī, kad tu runāji
Es klausījos un smaidīju,
Jo tieši to brīd` sapratu,
Ka esi meitene ko gaidīju.

(1)

Balts klusums no debesīm snieg un snieg,
Un piesnieg ar klusumu egles,
Pat krūtīs balts vainags tiek.
Bet vidū maza liesmiņa mirdz -
Kā būtu svecīte degoša,
Lēni, lēni sniedziņš snieg,
Lēni Laimes māte brien -
No ciemiņa ciemiņā,
No sirsniņas sirsniņā.

(1)

Zaķis ciemos nāk pie mums,
Oliņas tas paslēpj jums.
Meklējam mēs visi aši,
Atrodam tās visi braši.

(0)

Lieldieniņas braukšus brauca
Ar raibām oliņām.
Ar raibām oliņām,
Lieliem olu groziņiem.
Zaķīts - olu vedējiņš,
Vistas - olu dējējiņas.
Saimniecītes – krāsotājas,
Raibu olu radītājas.

(1)

Es savai māmiņai
Magonīšu vietu taisu,
Magonīšu vietu taisu,
Rožu klāju paladziņu.

Māte, rozes

(10)

Tu pirmo reizi klases durvis vērsi
Kā gaismas vēstnesis, kas tikko gaitas sāks,
Ja bieži bērnu acīs prieku saredzēsi,
Tad pašam blakus gaišas stundas nāks.

Tad strādā tā ar rītdienīgu mēru,
Lai vari teikt kopš dienas pirmās tās:
- Kā brīnums dzīvs, kad klases durvis vēru,
Jau pati nākotne man pretī piecēlās!

(2)

Zāļu dienas vakarā
Pinu košu vainadziņu.
Tur ieviju rudzu vārpas
Ar zilo rudzupuķi.
Pastarpēm magonīti,
Pļavas balto pīpenīti.
Košs sanāca vainadziņš
Ko likt man galviņā.
Nu varēju ciemos iet
Jautri, jautri palīgot!

Jāni

(41)

Lai tev vārda dieniņā,
Ķīselis peld pieniņā,
Ķiļķēni no katla sauc,
Apsveicēji apkārt trauc!

(2)

Es ticu, ka ir brīnumi, kas necerēti nāk,
Kas daiļu, gaišu pasauli radīt sāk.
Es ticu, ka ir laimība, kas svētās liesmās mirdz,
Jo - ja tā visa nebūtu, vai justu tad mums sirds?
/J.Poruks

(2)

Kaut kur, starp debesīm un zemi,
Reiz piedzimi Tu,
Tāds maziņš un trausls.
Tev vārdiņu deva,
Lai spētu Tevi vārdā saukt
Un šodien Tevi sumināt!

Dzimšana, vārds, sumināšana

(1)

Dārzā, kur puķkāposti zied,
Uzplaucis ir milzīgs zieds,
To vārda dienā sūtu tev,
Lai būtu milzīgs prieks.

(3)

Asi vēji logā klauvē,
Zīlniece man zīlē,zīlē,
Kāds būs jaunais cūkas gads,
Vai es laimīgs būšu pats!

(0)

Ziemassvētki nu ir klāt,
Dāvanas kā gribas man!
Citas lielas, citas mazas
Tomēr visas mīļas, labas.

(14)

Ja, mīli cilvēku,
Mīli viņu mūžam.
Ja, nemīli nevienu,
Sāc meklēt savu mīlestību!

(3)

Slīd mākoņi balti un sārti
Aiz sevis sauli slēpdami
Un zinu ja citu dienu tos redzētu-
Par vaniļas debesīm smaidītu
Ar tevi kopā pa tām skraidītu

Bet ne šodien, tik ne tagad
Par daudz pāri darīji
Pieradināji un aizgāji
Vienu starp mākoņiem atstāji

(4)

Ziemassvētkus gaidīdama,
Staigāju es smaidīdama,
Salatētis ciemos brauks,
Vakars tad būs arī jauks!

(0)

Pūpoliņiem nopērušies,
Oliņas jau sakrāsotas,
Šūpolēs mēs šūposim,
Odiņus mēs gaiņāsim.

(0)

Šis ir tas laiks, kad gaismas loki liecas
Ap sveču mirdzumu un sirdi dedz,
Vien mazliet pretī jāpasniedzas,
Lai labestību mūsu sirdīs redz…

(21)

apsveikumi dzimšanas dienā bērnam  apsveikumi bērnam 1.dzimšanas dienā  pantiņi bērniem  dzejoļi par draudzību  dzejoļi par sevi  dzejoļi un pantiņi  dzejolis  dzejoli  pantiņi vārda dienā  novēlējumi vārda dienā  lieldienu dzejoli  lieldienu pantini  īsi dzejoļi