Dzejoļi

Jaunā gadā, Jaunā gadā,
Šodien, rīt un parīt,
Daudz Jums laimes Jaunā gadā,
Un mums pašiem arī!

(6)

"Dzīve ir kā rožu dārzs"
Kas gan apslēpts šajos vārdos,
Dzīves jēgas noslēpums,
Dzirdams tikai pērkon dārdos.

Dzīve skaista, bet ar ērkšķiem,
Kāpēc gan tos neapgriezt?
Liekās tad būs skaista dzīve,
Bet cik paties būs šis prieks?

Kā var zināt kas ir laime,
Ja nelaimes nav bijušas?
Kā var zināt kas ir veiksme,
Ja neveiksmes nav dzisušas?

Iņ un jaņ jeb lidzsvars visam,
Jebkurai ēnai gaismu vajag,
Kādēļ gan mēs maldiem ticam,
Ka labs bez ļauna dzīvot var?

Es bez bēdām mūžam esmu,
Mazaj daļai galvā skan,
Bet ja tiešām tā tas ir
Tad vairs priekam jēgas nav.

Dzīve ir kā rožu dārzs

(35)

Tik daudz, kas nepadarīts man, bet man jau ir jāiet,
Tur, kur cilvēku ir daudz, tur, kur viemēr ir labi
Es lauzīšu tik daudz cerības, tik daudz iegūtā
Tāpat kā pasakā, tā kā spēlē sajauktā.
Sāpēm pilnu sirdi man jāsaka atā,
Mani tu vairs neredzi es eju prom,
Es vairs neatgriezīšos,
Ar dievu mana māja,
Ar dievu mana mamma,
Ar dievu visam,
Es esmu aukšā debesīs!

(4)

Gadiņš atkal uzkrīt plecam
Bet vai tādēļ jākļūst vecam!
Ja tev sirdī dzīvesprieks -
Gadu skaits ir tīrais nieks!

(12)

Uz egļu zariem lēni sasnieg sniegs,
Katrs kaut ko cer un kaut ko gaida.
Nāk Ziemassvētki, klusi atnāk prieks,
Sirds paliek gaišāka, un acis smaida.

(3)

Klusā, rāmā vakarā,
Bučiņa iet pastaigā.
Klusi zogas klāt pie Tevis!
Un vai zini? Tā no manis.

(12)

Vienu zaļu egles zaru,
Vienu siltu saules staru,
Mīļus sveicienus no mums
Jaunais gads lai aiznes jums.

(1)

Ieklausies klusumā,
Ieklausies sirdī,
Ieklausies mīlestībā
Un glabā šo dziesmu sevī.

Un tici..
Jo mīlestība paliek te,
Pie tā, kas tic.

(1)

Kā vīgriezes, kā madaras šie vārdi,
Kas smaržo tā, ka acis jāver ciet,
Un atkal dzīve šķiet kā pļava basām kājām,
Kur spēku gūstot, varu cauri iet.

(19)

Kas mīlestība ir?
Ko spēj tā darīt ar cilvēku?
Tik neskaitāmi daudzi to ir piedzīvojuši,
Bet izskaidrot - to spēj tik retais;

Tā izmaina cilvēku līdz nepazīšanai,
Tās dēļ tas dara neticamo,
Tā izmaina cilvēka domāšanu,
Tās dēļ tas gatavs ir atdot visu;

Tā cilvēkā rada sajūtas,
Tādas kņudošas un neizskaidrojamas,
Tā cilvēkā rada sajūtas,
Reizēm laimīgas, reizēm sāpīgas;

No tās spēj cilvēks paēst,
No tās spēj cilvēks iztikt,
No tās spēj cilvēks izdzīvot,
Tik no viena šī vārda - mīlestība.

(6)

Tu vilinies un saldi smejies,
Tu visa esi prieka vilns, -
Es kā arvienu iemīlējies
Un skumjš, un greisirdības pilns.
Bet sirds man netrīc tumšā baisā,
Pret daudziem skatiens tevim zib,
Jo tu kā puķu smarža gaisā,
Ko paķer vējš un nes, kur grib.

(0)

Alutiņi, bāleliņi,
Ko darīji Jānīšami,
Jānīts nāca pagalmāi,
Sētas mietus turēdams.

(4)

Dziesma par mīlu - sākums un beigas.
Degoša lāpa, kas pusnaktī liek
Sirdīm glabāt sapni par sauli.
Mīla - šīs pasaules pēdējais prieks.

(0)

Liec, Laimiņa, ko likdama,
Vecā gada vakarā,
Neliec zeltu, sidrabiņu,
Noliec labu veselību.

(0)

Ziemassvētki nāk ar joni,
Tauta iepērk dāvanas;
Simtiem salaveču kloni
Visās malās rēgojas.

Salavecis

(6)

Debesu liedagi sniegos,
Pārslas uz zemi krīt,
Ziemassvētki ir ceļā
Pasauli sasildīt.

(3)

Ir dīvaina sajūta gadu mijā,
Kad zvaigžņotā debess sudrabu sijā,
Tad zogas gan prieks, gan neziņa krūtīs,
Ko nākamā gada puteņi sūtīs -
Ir dīvaina sajūtā tādā brīdī,
Kad satiekas gadi uz īsu brīdi:
Tu pats it kā stāvi vēl durvju priekšā,
Bet domas sen jau atrodas iekšā.

(0)

Gribas lai baltā pasaulē balti sniegi snieg
Un pa baltiem ceļiem balti cilvēki iet,
Un, lai baltos cilvēkos baltas domas dzimst,
Un, lai baltas darbdienas balti svētki ir.

(6)

Īsti mēs redzam tikai ar sirdi. Būtiskais nav acīm saredzams.
(A. de Sent-Ekziperī)

(6)

Lai līst vissiltākais lietus,
Visdzidrāko rasu dod rīts,
Un kaut ko no saulgriežu brīnuma,
Lai katrs paņem sev līdz.

Brīnums, saulgrieži

(13)

Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Sētā nāk bomzis ar pudeļu maisu.
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgaja tālāk uz kaimiņa pusi.
Ne iznāca saimnieks, ne ierejās suns,
Bet te pēkšņi, iedegās guns!

(16)

Gribu to, gribu to
Ai negribu neko!
Gribu tevi un vairs neko!
Gribu ķert tos sapņus labākos
Kur kopā ar Tevi lasu magones.
Tajā pļavā, tajā sapnī.
Esmu ar Tevi, sapņoju par Tevi.
Dzejoļi ir tā kā taureņi,
Kas pārlido no zieda uz ziedu!
Tajos aizmirsušajos sapņos
Lido košie taureņi ap mums.
Tas ir tik skaisti!
Bet, man vajag tikai Tevi un neko vairāk.
Negribu ne mašīnu, ne māju...
Bet, gan tevi.
Pat atteikšos no tiem sapņiem,
Ko devis man DIEVS.

Smaidinshh :)

(19)

Dzīvo tā, lai Jaunā gadā
Nepaliec Tu smieklu badā!
Tā kā atzīst medicīna –
Smieklos daudz C vitamīna.

(0)

Mēs gaidām Jauno gadu
Būs pilna māja radu.
Mūs abus piedzirdīja
Še Tev nu svētki bija!

(8)

Saulītē viss atdzīvojas,
Strautiņš čalo,
Tauriņš dejo,
Strazdiņš svilpo.

(0)

Piedzēries mēnestiņš veļas pa gaisu,
Sētās nāk Binladens ar granātu maisu;
Atnāca, uzlika taimeri klusi,
Aizgāja spridzināt uz tavu pusi!

(2)

Ziemassvētku vakars jau tuvojas
Bērni vēl kupenās pikojas,
Rūķi tikai noskatās
Kā bērniem actiņas iemirdzas.

Bērni, prieks, ziemassvētku brīnums

(36)

Dzīve ir sapnis -
Burvīgi skaists.
Dzīve ir ilgas,
Kas kvēlo un gaist!

(5)

Olas krāsojam mēs labi,
Galdā liksim lielu krabi,
Šūpoles jau pakārām,
Lielās sienas apkārām.

(0)

Pāri kalnam dikti gauss
Dāvanas ved Santaklauss...
Ar" tak cilvēks, saprotiet,
-Labāk nemaz negaidiet!

Santaklauss

(8)

apsveikumi dzimšanas dienā bērnam  apsveikumi bērnam 1.dzimšanas dienā  pantiņi bērniem  dzejoļi par draudzību  dzejoļi par sevi  dzejoļi un pantiņi  dzejolis  dzejoli  pantiņi vārda dienā  novēlējumi vārda dienā  lieldienu dzejoli  lieldienu pantini  īsi dzejoļi