Dzejoļi

Krīt no debess pārslas baltas,
Kļūst no rītiem rokas aukstas,
Varēs slēpot, slidot, pikot,
Nevis kontroldarbus špikot.

(1)

Pavasaris atnācis,
Ziedus krāšņus atvedis.
Krokosiņus, vizbulītes,
Sudrabbaltus pūpolīšus.

Olas, olas, oliņas
Raibas tā kā podziņas.
Beidzot Lieldienas ir klāt,
Zaķis olas dēt jau sāk.

(5)

Visi vēl tev šo un to,
Es to pašu labāko.
Tortes kastē ievelties
Un no sirds tev pieēsties.

(5)

Roze ož,
Bite kož,
Mīlestība pakaļ jož!

(0)

Kā lietus lāses pret zemi,
Es vienmēr atduros pret tevi.
Manas skumjas ir tavas asaras,
Kuras nekad nav raudātas.
Kaut atrastu es tādu vietu,
Kur domas nebūtu nevienas..

(0)

Tik priekiem, lai pieder šis gads!
Skumt varēsi citu gad.
Smaidot, zini pazūd viss,
Tumšs, kas sirdī palicis!

(1)

Ziemassvētki nāca aši,
Piedzērāmies visi braši;
Piparkūkas noēdām,
Un vēl rūķi noskuvām!

(1)

Alu, alu, zivi, zivi,
Jāņu māte nelecies!
Kad mēs beidzot būsim divi,
Tad tu baigi norausies!

(0)

Ir daudzi svētki:
Līgo, Lieldienas, Jaunais gads un Ziemassvētki
Bet mīļākie ir draugu svētki -
Katru dienu kopā ar Tevi.

(2)

Zaķis ausis gaisā slējis,
Olām pilnus krūmus dējis,
Tas lepns lec gar lauka malu,
Un priecājas par darbu savu!

(3)

Māci mani māmulīte
Visādos darbiņos,
Izmācīsi darbiņos
Māci gudru padomiņu.

Mācīt, darbs, gudrība, padoms

(10)

Kad baltu ziemas sarmu,
No kokiem nopurina vējš,
Lai Jaunais gads ar laimi nāk,
Ik sapni īstenībā vērš.

(0)

Vienā rokā zvaigžņu sveces,
Otrā - sarmots egles zars,
Pārnācis no gada trimdas,
Stāv aiz vārtiem svētvakars...

(1)

Kūst Adventes vainagā svecīšu pāris,
Un Brīnuma tuvums ir pasauli skāris:
Drīz Ziemsvētki aizskanēs, balti un klusi,
Caur dvēselēm, laiku - mūžības pusi...

(1)

Par to mīļumiņu,
Kas tev, māmiņ, acīs smejas,
Lai tev šodien visi ziedi,
Kas aug dārzos, pļavās, lejās,
Klāt vēl mana sirsniņa
Un vēl salda bučiņa!

Māte, ziedi

(16)

Sniegbaltīte klusi klusi
visu šņabi izdzērusi
Visus rūķus piesmējusi
Un zem egles atlūzusi.

(2)

Es eksistēju, un manī ir puse no sirds
Bet gribu dzīvot ar veselu sirdi,
Kaut kur esi Tu, ar otru pusi sirds,
Es atradīšu Tevi,
Un savu pusi atdošu Tev!

(4)

Lielā krūzē sulu liesi
Sanāks arī daudzi viesi.
Visi raibas olas prasa
Un tik pakausīti kasa.

(0)

Žēl, ka nevaram tur būt,
Kūkas ēst un šņabi sūkt,
Pastam jāuztic būs teiciens,
Vārda dienā kvēls lai sveiciens!

(1)

Saule spīd pār mākoņiem,
Kas par vārdiņu Tev skaistu.
Lietus lāse nokrīt viena,
Baibai šodien vārda diena.

Mākonis, vārds, lietus

(1)

Es vēlos, māt, tev paldies pasacīt
Par rūpju sudrabu ap manu mūžu,
Par asaru, kas tev uz vaiga spīd,
Ko varbūt steigā bieži nepamanu.
Par guni pavardā, ko siltu kūri,
Par to, ka mūs ap sevi kopā turi,
Ka bēdu proti klusi salocīt
Un gaišu smaidu dienai apkārt vīt.

Māte, mūžs, smaids

(16)

Pirmais zaķis sēž uz poda,
Otrais zaķis acis bola,
Trešais zaķis saka tā,
Viss ko darat ir netā!

Leo fedosejevs

(138)

Kad agri rītā pamodos,
Uz egles pusi lavījos,
Bet pēkšņi steigā aprāvos,
Un pārsteigts klusi raudzījos.

Salatēvs tur atradās,
Lielā maisā lūkojās,
Skaistu saini izvilka,
Un zem egles nolika!

Kaut kas pēkšņi notika,
Salatētis nozuda,
Skaistais sainis palika,
Brīnums rādās notika!

(0)

Mirdz tālās zvaigznes debesīs
Midz sapņi sveču liesmiņās
Mīt Ziemassvētkos cerība
Ko svētā nakts spēj piepildīt!

(14)

Tu esi viens,
Balts kā piens,
Bez Tevis ir skumji,
Varbūt arī bišķīt dumji.
Es tagad esmu viena,
Kā nekrāsaina siena,
Bez Tevis viss ir drūms
Kā bezziedu krūms.

(1)

Dodu olu bāliņami,
Par šūpuļu kārumiņu,
Divas devu tautiešami
Par augsto šūpošanu.

(6)

Ja būs laba Jāņa māte,
Ar ziediemi kaisīsim,
Ja būs slikta, ja būs barga,
Ar dadžiem badīsim.

(4)

Nelīst lietus, nelīst lietus,
Šodien lietus nevajaga -
Salīs manas Jāņu zāles,
Salīs paši Jāņa bērni.

(0)

Savu vārdu izrotāju
Dimantiņa putekļiem,
Kad bij saule, tad vizēja,
Kad bij migla, tad mirdzēja.

(22)

Ir katram gadam laimes brīdis savs –
kā katram rītam sava gaišā mala.
Mīļš cilvēks atnāk, pieliecas pie auss
un pačukst tev par savu sapņu salu.
Un katram gadam ir savs rūpju laiks –
čiepst putnu ligzdās bērnu mutes platās.
Pat sētas vītolam tik norūpējies vaigs,
un ievai upmalā nav laika ķemmēt matus…
Vēl katram gadam ir savs svētvakars,
savs slieksnis balts, aiz kura atstāt bēdu:
pie loga putenis tik tīru dvieli kar,
un egles apsnigušās pilnas baltu vēdu.

(6)

apsveikumi dzimšanas dienā bērnam  apsveikumi bērnam 1.dzimšanas dienā  pantiņi bērniem  dzejoļi par draudzību  dzejoļi par sevi  dzejoļi un pantiņi  dzejolis  dzejoli  pantiņi vārda dienā  novēlējumi vārda dienā  lieldienu dzejoli  lieldienu pantini  īsi dzejoļi