Dzejoļi

Baltas sniega pārslas
Šonakt lejup slīd.
Ziemassvētku zvaigzne
Jau pie debess spīd.

(2)

Jānīts savu Līgu sēja
Pie akmeņa sētiņā.
Pats Jānītis tautās ies,
Papardes ziedu lūkoties.

(0)

Prieku kā saules glāstu
Ik rītu no jauna rast!
Laimi ikdienas stāstā
Vienmēr nosargāt prast!

Prieks, laime, vārds

(0)

Vārda dienā nepiedzeries,
Labāk manos vārdos veries -
Novēlu tev dzīvot forši,
Garāžā lai pieci porši!

(11)

Jaunā gadā lielus priekus,
Neņemt galvā sīkus niekus,
Sapratni un mīlestību,
Lielu dzīves daudzveidību!

(0)

Kad pazaudēts viss...
Mācies sevi pasargāt...
Savādāk viss kļūs kā pasakā...
Bet cik gan daudz var pazaudēt apstājoties...?
Tāpēc nāc ar mani tālāk...
Turi mani cieši klāt, jo man tik ļoti bail....
Tu gaidi tepat,
Jo tu man esi viss....
Viss ir kā miglā pārvērties.....
Man bez tevis nav nekā...

(3)

Mazs zaķīts sēž zem vannas
Tam bail, ka olas neuzliek uz pannas.
Zem vannas tumsā acis zib,
Jo vēl kāds nokrāsot tās grib!

(12)

Manu mīļo māmulīt,
Tev ir svētki pienākuši.
Sveicienus tev mīļus sūtu,
Lai tu manim vienmēr būtu.

Māte

(13)

Zirneklis ar pliku dirsu;
Staigāja pa zemes virsu.
Milicis to redzēdams-
Skrēja kastēs bezdēdams!

(28)

Lai saule un mēness gadiem spīd,
Kā šodien ceļu apgaismojot,
Un drauga balsi auss lai dzird,
Un sirdis dzīvo savā starpā
Tikai par mīlu runājot!

(6)

Jāņu diena svēta diena
Aiz visām dieniņām:
Miezīts cēla cepurīti
Līdz pašām debesīm.

(0)

Kā saules stariņš zaigo,
Kā ūdens lāse, kas mirdz,
Tā tavu sirsniņu maigo,
Vēlos es apsveikt no sirds.
Lai katra diena tev īsta,
Un dari, jo tā Tu audz,
Lai prieku Tu rodi draugos,
Un vienmēr tie pulka daudz..

(68)

Mūsu dvēselē iemājo mazs nemiers,
Kas pavēl mūsu sirdij domāt.
Par ko nemēdzam runāt.
Tā ir mīla, ko jūtam pret otru.

Šis cilvēks, mūsos ir atdzīvinājis,
To ko gaidīja nemanot atnākam.
Ko bijām cerējuši sagaidīt vēlāk,
Mūsu viskrāšņāko sapni - mīlestību.

Mīlestība ir kā logs, kurš plaši veras,
Un iedveš mums jaunu dzīvību.
Smaržu, kas nāk no sarkanās puķes,
No cilvēka, ko mīlam.

Ja cilvēks kādu mīl,
Tad saprot, cik mīla ir sarežģīta,
Gan samtaini mīksta kā pļava,
Kurā iegulties un sapņot par to.

Mums grūti atzīties ir mīlestībā,
Jo bail pretī saņemt noraidījumu,
Vai nicinājuma pilnu frāzi,
Ko neesam gaidījuši.

Ja cilvēks mīl,
Viņš kļuvis pavisam citāds -
Ir iemīlējies cilvēks,
Sapņotājs un maigāka būtne.

Es ceru, ka mīlestība.
Mūsu sirdīs nezudīs nekad,
Ka otrs cilvēks nepadarīs mīlestību par naidu,
Jo tās ir vismaigākās, un jaukākās jūtas, kas var būt -
Mīlestība.

(2)

Pa miega vadiem
Viens otram sūtām savus sapņus.
Tālums ir sniegs uz kalniem,
Ko kausē mūsu acis.

(1)

Ziņģei alu, dūšai šņabi,
Grīdā iemin pedāli,
Šmigā gonkot baigi labi,
Kapa krusts par medāli.

(13)

Ak puteni, ak puteni
Ko pastrādājis esi,
Pie loga šorīt nobēris
Tu sniega padebesi.

Kā cauri tam tiks Jaunais gads,
Kā radi, bērni, draugi,
Ja vēja slotas vicinot
Klāt jaunus sniegus slauki.

Ak, puteni, ak puteni,
Jel rimsti, ko gan ārdies,
Pār, pārēm mūsu zemīte,
Zem tavas baltās bārdas.

Lūdz augšā lielo malēju,
Lai aptur sniega dzirnas,
Lai jauno gadu nosvinēt,
Var zaķi, vilki, stirnas.

Lai Jaunais gads nāk katrā sētā,
Lai Latviju un cilvēkus
Gan Dievs, gan Laima svēta!

(3)

Lieldieniņas zāli veda,
Olas veda vezumā.
Vistiņa tik olas dēja,
Zaķīts olu krāsotājs.

(0)

Gadu startam rītdien cits jau laukums,
Citas cerības un ceļus laiks nāks dot,
Dzīvesprieks un mīlestības jaukums,
Lai arvien spēj sirdī pārziemot.

(49)

Jānīšam zili pauti,
Pēteram puspelēki.
Jānīts savus zilus pautus
Iešauj ziedu cekulā,
Pēters savus puspelēkus
Iesien rudzu kūlītī.

(0)

Veselību stipru,
Allaž gaitu ņipru,
Brīnišķīgu omu,
Tūkstoš labu domu.
Garlaicību nepazīt,
Visus darbus padarīt,
Izklaidēties arī prast,
Visur dzīvē prieku rast.

(9)

Mazs pumpurs šodien dzīves dārzā plaukst
Un uzplaukst maigi sārtā ziedā.
Mums visiem gribas zināt kā viņš augs,
Būs vēja zieds vai briedīs augļu briedā.

Bērns, dzīve, nākotne

(8)

Lai līst vissiltākais lietus,
Visdzidrāko rasu dod rīts,
Un kaut ko no saulgriežu brīnuma,
Lai katrs paņem sev līdz.

Brīnums, saulgrieži

(13)

Eglīte, eglīte jaukā
Es būšu tavs zaķītis
Ar tevi kopā ir drošāk
Kad mēnestiņš galotnē viz.

Kad vakars pār zemi laižās,
Aiz mežiem Vecaisgads zūd,
Es solos Tev eglīte jaukā
Ik Jaungadus labāks kļūt!

(0)

Ledus laikā sāli kaisi,
Lai nāk vecītis ar maisu
Un ar savu bārdu balto
Neapmet pusotru salto!

Lai Salatēvs ar savu maisu
Nesabojā visu gaisu,
Tam galdā Coca Colu liec
Un ātri, ātri projām triec!

(1)

Tu tikai paskaties,
kā debesīs
ar sniega pārslām
vēji spēlējas-
tās virpuļo
un gaisā planē,
līdz iesāk svētku skaņas
sirdī skanēt.
Tu tikai paskaties.
Tu tikai ieklausies.
Tu tikai ziemas spēkam
paļaujies-
caur sniegu pārsloto
no debesīm
ar tevi sarunājas Dievs.

(1)

Draudzene man olu sita,
Līdz beidzot viņa zemē krita.
Tad nu galdā olas lika.
No tām man arī kāda tika.

(3)

Tavs vārdiņš tik mīligs un jauks
Par to nav skaistāks pat rožu lauks
Vai esi redzējis kā ezers atspīdot saulei
Kā milijoniem dimantos spīd?
Ieskaties, šis skaistums Tevī mīt!
Daudz mīļu vardu Tev šodien veltu
Jo vārda diena nebūs vairs rīt!

Vārds, rozes, skaisti, dimanti

(31)

Ar karstām asarām raud sveces,
Par aizejošo gadu skumst,
Bet visu varošs Laika vecis
Dod atkal Jaunu gadu mums.

(0)

Kad pienāk vakars, apklust vēji kokā,
Nāk sētā rūķīši, tie turas roku rokā.
Tiem rozā vaigi, dāvaniņas plecā
Viens tērpts ir jaunā, cits vecā mētelī,
Tos nerej suņi, neredz ļauna acs,
Jo nāk tur kopā – Vecs un Jaunais gads.

(0)

Krāsosim, krāsosim
Lieldienās olas mēs.
Pēc tam augstu šūposimies
Un skaļi līksmosim.

(1)

apsveikumi dzimšanas dienā bērnam  apsveikumi bērnam 1.dzimšanas dienā  pantiņi bērniem  dzejoļi par draudzību  dzejoļi par sevi  dzejoļi un pantiņi  dzejolis  dzejoli  pantiņi vārda dienā  novēlējumi vārda dienā  lieldienu dzejoli  lieldienu pantini  īsi dzejoļi