Dzejoļi

Vienalga, esi liels vai mazs,
Nav it ne viena liekā,
Jo visi saņem dāvanas,
Savā vārda dienā!

(2)

Un reizēm it kā pirms paliem,
Man sevī par šauru kļūst.
Man izlauzties gribas no sevis
Un brāzmojot projām plūst.

(0)

Dus egles zarā ietvēries
Kluss sveces mirdzums maigs,
Jauž sirds: iet tuvu garām Dievs,
Mums pievērsts Viņa vaigs.

Gar tavām durvīm kad Viņš ies,
Tās plaši atvērt steidz,
Lūdz savā namā iegriezties,
To siltā priekā sveic.

Un tumsas smagumu, kas spiež,
Pie Viņa kājām liec,
Lai gaismas ceļos tevi griež,
Lai pats tu gaismā tiec!

(5)

Jau atkal Ziemassvētki klāt
Sāk visas durvis virināt
Nes eglītes, deg svecītes
Un visiem bērniem prieks!

:)

(54)

Uz egļu zariem lēni sasnieg sniegs,
Katrs kaut ko cer un kaut ko gaida.
Nāk Ziemassvētki, klusi atnāk prieks,
Sirds paliek gaišāka, un acis smaida.

(3)

Zaķis vakar piedzērās,
Vairāk neko neatcerās,
Kam tās olas krāsoja,
Paslēpa un dāvāja.

(0)

Lai viss, kas tavās ilgās tīts,
Drīz nāk kā sapnis piepildīts!

Veselību stipru,
Gaitu allaž ņipru
Tūkstoš labu domu
Brīnišķīgu omu!

(3)

Asins kopā smejas un dzied,
Lūpas maizi uz pusēm dala.
Jums līdz sirmumam blakus iet
Tur, kur dzintara jūras mala!

(2)

Balts sniedziņš snieg,
Visiem prieciņš tiek!

(33)

Un tad panigu, dziļu, tīru sniegu
Kā divas slēpes iesim - tu un es.
Tu čukstēsi pie auss man kaut ko liegu,
Lai vējš to citiem neaizness.

(0)

No visas sirds Tev novēlu
Mīlestību vairāk kā vakar,
Sapņus kas piepildās,
Torti kas nesakalst
Un draugus, kuri vienkārši ir!

(4)

Paņem mani maigi, maigi
Velc sev tuvu klāt,
Apskauj mani bieži
Un lūdzu neatstāj.
Tavi apskāvieni
Kā sapņi man šķiet,
Neļauj man tiem garām iet.

(2)

Ripo ola, ripo ola,
Lai tas zaķis acis bola,
Arī vista brīnījās,
Skaista ola gadījās!

(17)

Klusi kokli spēle vēji,
mostas mežs un atkal dus,
Dieviņ, tu pār zemi sēji
Ziemassvētku brīnums.

Spoža, spoža zvaigžņu dzija,
rokas, kuras visu prot,-
pašu Laimu ieraudzīju,
gaismas cimdus uzadot.

Un es znu, ka tā bija
un es atkal saku tā:
-Sidrabiņu lietiņš lija
Ziemassvētku vakarā

(7)

Vien gaišas mīlestības vārdā,
Mazs cilvēciņš no nebūtības kāpj,
No mīlas ņemts un mīlai dots,
Tam mīlestību tālāk nest.

Mīlestība, bērni

(18)

Īsa, īsa Jāņu nakts,
Par visām naksniņām,
Vienā malā saule gāja,
Otrā saule uzlīgoja.

(51)

Daudz ko vēlu,
Maz ko varu,
Bet ko vēlu,
To no sirds!

(6)

Kaut arī baltas pūkas nekrīt vēl no gaisa,
Gaišas domas sirds tik un tā raisa.
Lai laimīgs katrs šodien ir un rīt,
Lai Ziemassvētku brīnums visiem sirdī mīt.

(3)

Stāvēju tumsā, redzēju tevi, savas atmiņas redzēju tavās acīs
Cerēju uz baltu vēja spārnu, kas atgriezīs mūs vasarā
Kaut varētu kāds dāvāt šos spārnus
Tad laiks man atkal nozīmētu mūžību nevis ceļu, kuram redzams gals
Vai atceries? Mūžam kopā...jā...es ticēju, ka pastāv mūžība
Tagad tā ir tik pat neaizsniedzams sapnis kā tu
Kāpēc tu neņem manu roku? Es lūdzu
Es lūdzu par laimi, kuras paliekas centos sagrābt ar aukstajām plaukstām
Nav vairs tavu roku, kuras saņemtu manas plaukstas
Vai vēl pēdējo reizi varu aizsniegties ar saviem pirkstiem?
Nē...tu lēnām atkāpies, es nespēju, es nespēju vairs just, ka mūsu rokas saskartos
Tagad šie daži soļi ir vislielākais šķērslis starp mums, bet tu turpini atkāpties
Ar savām domām tu mani izdzēs, salauz, aizpūt
Aizpūt gluži tā kā vējš pūš vecās, dzeltenās koku lapas, kuras vairs nekad nezaļos
Esmu jau tik tālu no tevis, ka jūtu tikai aukstumu
Es tevi vairs nepazīstu, nekad neesmu redzējusi šādus ledus kristālus ieskaujam mūs abus
Tavas lūpas... tās vairs nedveš maigus vārdus
Tās vispār vairs nedod man dzirdēt tavu patīkamo balsi
Tavas lūpas man ir ledus aukstas
Bet vai es varētu tev dāvāt siltumu?
Nē...tavu sirdi pārņēmis viscietākais ledus, kuram nespēju pretoties
Man nav spēka to pārlauzt
Man nav spēka, es pati esmu salauzta
Tavs noliegums manā ķermenī dzen tik dziļas rētas, kad es jūtu...
Mana sirds tiks saplosīta
Es sažņaudzos, es salūztu, es saļimstu, es krītu
Ievainota es palieku viena, tagad es zinu...
Tu nenāksi mani pasargāt, tu to nekad nedarīsi

Nelaimīga mīlestība

(29)

Lai vienmēr tev bites čakluma pietiek
Un ozola izturības,
Lai dienas kā saulainas vizbules zied
Un pelēkas nav nevienas!

(5)

Tāds viņš maziņš savā dzīvē,
Tādi mazi visi mēs.
Katram savu lietu bariņš.
Katram savai lietai solis.

(11)

Lai stāvēja, kam stāvēja
Jānītim tam stāvēja
Stallī bēri kumeliņi
Alus muca pagrabā!

(0)

Reiz no tāliem ciemiem nācis
Salatēvs bij trakot sācis.
Kamēr dziļā miegā krācis,
Viņu izdupsējis lācis.

(1)

Dar man, tēvis, pastaliņas,
Pērc man staltu cepurīt,
Šuj man svārkus, māmuliņa,
Skolā iet(i) man gribas!

Man jāiet(i) skoliņā(i),
Gudras ziņas iekrāties,
Pieaugt tautas mīlestībā,
Īstā gara brīvībā.

(6)

Lai Jaunais gads atnes prieku sejā, laimi sirdī, veiksmi darbā!

(1)

Jānīts nāca par gadskārtu,
Savus bērnus apraudzīti,
Vai tie ēda, vai tie dzēra,
Vai Jānīti daudzināja.

(0)

Ikvienu klausies,
Retam balsi dāvā,
Ņem katra padomu,
Bet spriedi pati!

(0)

Paņemsim liesmu līdz,
Tumsa pa gabalu liegs.
Gaismu uz veselu gadu
Savos atstaros slēgs.

(0)

Ir katram gadam laimes brīdis savs –
kā katram rītam sava gaišā mala.
Mīļš cilvēks atnāk, pieliecas pie auss
un pačukst tev par savu sapņu salu.
Un katram gadam ir savs rūpju laiks –
čiepst putnu ligzdās bērnu mutes platās.
Pat sētas vītolam tik norūpējies vaigs,
un ievai upmalā nav laika ķemmēt matus…
Vēl katram gadam ir savs svētvakars,
savs slieksnis balts, aiz kura atstāt bēdu:
pie loga putenis tik tīru dvieli kar,
un egles apsnigušās pilnas baltu vēdu.

(6)

Tikai patiesība, tikai tuvu cilvēku siltums
Uzceļ tiltu no zaļās zemes - uz varavīksni.
I.Auziņš

(0)

apsveikumi dzimšanas dienā bērnam  apsveikumi bērnam 1.dzimšanas dienā  pantiņi bērniem  dzejoļi par draudzību  dzejoļi par sevi  dzejoļi un pantiņi  dzejolis  dzejoli  pantiņi vārda dienā  novēlējumi vārda dienā  lieldienu dzejoli  lieldienu pantini  īsi dzejoļi