Dzejoļi

Laime nav dvēseles trīsas,
Bet mīļajiem dāvātais laiks.
Laime – vien mirklis īss,
Starp brīvajiem, uzplaucis vaigs.

(0)

Ir vārdu pasaulē tik daudz,
Bet vienu visu mūžu nesam.
Un labi just, kad paguruši esam,
Kāds tevi atceras, kāds vārdā sauc.

(9)

Vizuļo istabās puzuri kārti,
Sētās, kur puteņi sniegpārslas jauc,
Celiņi slaucīti, atcelti vārti:
Rakstītās kamanās Ziemassvētki brauc.

(0)

Īsti mēs redzam tikai ar sirdi. Būtiskais nav acīm saredzams.
(A. de Sent-Ekziperī)

(6)

Liec galvu pie manām krūtīm
Un klausies, ko vasara zvana!
Liec galvu, noliec pie krūtīm
Un esi tik mana, tik mana!

(2)

Līgo, līgo, kas tur grīļo?
Pašā meža maliņā,
Jānis Līgu atradis
Papardīti saminis.

(0)

Kalna galā balts un tīrs,
Lieldienās stāv sniegavīrs.
Acu vietā olas baltas,
Bet uz galvas ausis staltas.
Pautu vietā nav nekā,
Jo tie visi katliņā!

(13)

LAI TEV LAIME LAI TEV PRIEKS LAI TEV MAKĀ 10

(67)

Ziemassvētku vecīti,
Iededz gaišo svecīti,
Un par skaisto pantiņu,
Dod man vienu mantiņu!

(0)

Pa dzīves raibajām notīm
Mēs skanīgi ejam.
Pa dzidro oktāvu kalniem
Augšā un lejā.
Tā melodija, ko dziedam,
Kas to ir devis?
Un tā ir dziesma, kas paliek,
Paliek aiz tevis.
G.Račs

(7)

Ņem spēku no Jāņu gaismas,
Kas pakalnos gaiši spīd,
Tā paliks ar tevi tik ilgi,
Kaut sen būs atausis rīts.

(16)

Novēlu tev veselību stingru,
Saticību, uzvedību vingru,
Makā naudiņu tev lieku,
Lai tā sagādā daudz prieku!

(29)

Maza balta pārsliņa,
Dzīvo manā sirsniņā,
Ziemassvētku vakarā,
Mums būs silti, silti.

(0)

Šorīt jāceļas man agri,
Pūpolsvētdiena jau klāt.
Tevi mīļi un sirsnīgi
Jānoper ir, vecomāt.

(0)

Visas puķes šodien dārzā,
Tevi apsveikt pulkā iet.
Dziesmu skaistāko Tev vienai
Gailis līdz ar vistām dzied!

(3)

Vēlu,vēlu, ko lai vēlu
Tavai mazai sirsniņai? -
Smuku zēnu zilām acīm,
Sārtiem, sārtiem vaidziņiem.

(2)

Pusi mūža salasīji,
Savā dzīves groziņā,
Otru pusi salasīsi,
Kad līdz simtam nodzīvosi.

(20)

Jaunā gadā tādu sparu,
Kas uz priekšu rauj ar varu,
Darba lai ir daudz un spēka,
Mīlestības, mazliet grēka!
Vecā gadā jautram būt,
Jaunā gadā laimi gūt!

(1)

Kad sarāvies čokurā izmisis raudi,
Kad liekas no tevis novēršas draugi,
Noslauki acis, nevelc grimasi sēru,
Virs tevis ir saule, tu pats met ēnu.

Virs tevis ir saule un Dieva gaisma,
Un dzīve ir gaiša, ne drūmi baisa.
Dzīve vienmēr iet kalnā, ne lejā,
Kaut reizēm cauri skumju un asaru lejām.

Nenovērs acis no sava mīlošā Tēva,
Lai sejā mirdz saule aiz muguras ēna.
Noslauki asaras. Pasmaidīt drīksti.
Caur skropstām tad redzēsi varavīksni.

(119)

Visu, ko jūti, visu ko redzi,
Visu, ko nolemts tev zināt,
Paņem un iedzedz,
Iededz par sveci,
Lai citas var aizdedzināt.

(1)

Ko pateikt vairs var vārdi,
Kad visa zeme skan?
Tev veras saules vārti
Un tava dvēsele man.

(0)

Kafija par lāstu top,
Miega kāram jefiņam.
Nespēj tas ne aci vērt,
Vēl pie lapas meditē.

Virknē vārdus rindiņās,
Skaistās, sārtās līnijās.
Vai tad tomēr sanākt var
Miega kāram jefiņam?

Atbildi tas radīs rīt,
Lāsta dziru neiedzēris.
Skaidri burti rīmēsies,
Varbūt mazliet kaunēsies.

(2)

Zaķīts jūdzās kamanās,
Olas krāva vezumā.
Nu, zaķīti, skriešus skrien
Pie bērniem mājiņā.

(0)

Kas tas ir?
Pulkstens sit? Nē, mani sirdspuksti tie.
Vai eņģelis? Nē, tas TU - mīļotais!
Citi saka, ka mēs laimīgie.
Naktī mūs apspīd mēness spožais,
Dienā - cilvēki smaidīgie.
Es jūtu, ka mīli
un kopā būt gribi.
Es zinu, ka mīlu
un kopā būt gribu.
Mīļojamies, laiskojamies un
dzīvojam ar baudu.
Kas tas ir?
Tas ir mirklis..

(3)

Atceries kādreiz takas, kas ietas,
Atceries brīžus visskaistākos.
Atmiņas vainagā kopā, kas sietas
Spēkus dos brīžos visbargākos.

(1)

Ziemassvētkos es Jums vēlu
Atrast skaistu tautu dēlu
Lai tas ņēmējs būtu gruntīgs
Un lai izsakats ar nav štruntīgs.

Saticīb` un lustīg` prāt
Naud lai čupām nāk Jums klāt
Lai Jūs vinnē volg` vai čaik`
Un lai netrūkst šnabs, ne paik.

(0)

Lai visi mazie velniņi,
Kas ellē dzied tik skanīgi,
Tev naktī pēdas kutina,
No manis mīļi sveicina.

(0)

No bērna pirmās dienas,
Kad šūpulis tam kārts,
Tiek cilvēkam ikvienam
Uz mūžu iedots vārds.

Bērns, šūpulis, vārds

(0)

Mūsu dvēselē iemājo mazs nemiers,
Kas pavēl mūsu sirdij domāt.
Par ko nemēdzam runāt.
Tā ir mīla, ko jūtam pret otru.

Šis cilvēks, mūsos ir atdzīvinājis,
To ko gaidīja nemanot atnākam.
Ko bijām cerējuši sagaidīt vēlāk,
Mūsu viskrāšņāko sapni - mīlestību.

Mīlestība ir kā logs, kurš plaši veras,
Un iedveš mums jaunu dzīvību.
Smaržu, kas nāk no sarkanās puķes,
No cilvēka, ko mīlam.

Ja cilvēks kādu mīl,
Tad saprot, cik mīla ir sarežģīta,
Gan samtaini mīksta kā pļava,
Kurā iegulties un sapņot par to.

Mums grūti atzīties ir mīlestībā,
Jo bail pretī saņemt noraidījumu,
Vai nicinājuma pilnu frāzi,
Ko neesam gaidījuši.

Ja cilvēks mīl,
Viņš kļuvis pavisam citāds -
Ir iemīlējies cilvēks,
Sapņotājs un maigāka būtne.

Es ceru, ka mīlestība.
Mūsu sirdīs nezudīs nekad,
Ka otrs cilvēks nepadarīs mīlestību par naidu,
Jo tās ir vismaigākās, un jaukākās jūtas, kas var būt -
Mīlestība.

(3)

Jau tik daudz kopīgu mirkļu,
Dāvājam viens otram,
Vēl tik daudz ko gribas pateikt,
Tik daudz ko gribas sniegt,
Sagādāt prieku viens otram,
Būt kopā vienam ar otru,
Un izbaudīt to, kas ir dots,
Tas, kas visskaistakais,
Mīlēt vienam otru.

(1)

apsveikumi dzimšanas dienā bērnam  apsveikumi bērnam 1.dzimšanas dienā  pantiņi bērniem  dzejoļi par draudzību  dzejoļi par sevi  dzejoļi un pantiņi  dzejolis  dzejoli  pantiņi vārda dienā  novēlējumi vārda dienā  lieldienu dzejoli  lieldienu pantini  īsi dzejoļi