Dzejoļi

Kalendāram lapas krīt,
Dienas aiziet nemanot,
Nu ir diena klāt,
Kuru svinam mēs arvien.

(2)

Iededz sveci mijkrēslī zilā -
Atkal brīnuma mirklis klāt,
Kad spožāko zvaigžņu gaismu
Visam gadam vajaga krāt.

(3)

Kas bijis, to tuvu sirdij glabāt
Un neļaut rūsas pēdām pāri iet.
Gads nākošais par bijušo lai labāks,
Lai vairāk ziedu dzīves dārzā zied.

(1)

Vēju šūpoles augšā un lejā,
Līdz pat galotnei sirdi nes līdz.
Lai caur Lieldienu gaismu no jauna,
Atkal tiek dāvāts cerību rīts.

(1)

Nāc un līgojies tiem līdz
Tiem kuriem prieks ir paņemts līdz
Nāc un dejo mums līdz
Tu kur ugunskurs kā odiņš dīdz
Tagad zini kas par līgo
Kas pa ugunskura dīdziem
Tie ir taču līgo svētki
Jāgaida tik Jāņa bērni

(1)

Skujiņām smaržojot,
Svecītēm degot,
Jaungada priekam
Ikdienu segt.

(0)

Jānīts savu Līgu sēja
Pie akmeņa sētiņā.
Pats Jānītis tautās ies,
Papardes ziedu lūkoties.

(0)

Ziemassvētkos tādu sparu,
Kas uz priekšu velk ar varu.
Un ja dzīvē ir kas smags,
Lai tas būtu naudas maks!

(3)

Pagaidiet, lielie kungi,
Mazs vēl jūras braucējiņš.
Paies dienas, aizskries gadi,
Droši buru turēs viņš!

Bērns, dzīve, spēks, izturība

(30)

Jānīšami brālīšami,
Caur cepuri mati auga,
Kad atnāca Jāņa diena,
Vainadziņa nevajadzēja.

(0)

Mana ģimene...

Roku uz sirds liekot
Ar prieku es varu teikt,
Ka pasaulē visdārgākais
Kas vien var pastāvēt,
Ko var viegli pazaudēt,
Bet mīlēt nekad nepārstāt.
Viss ko varu iegūt ir
Kopā ar viņiem laimīga būt.

Priecāties par šo mirkli, par šo dzīvi,
Ko pavadu kopā ar ģimeni - ik brīdi.
Tas nav darbos izdarāms,
Tas nav vārdos aprakstāms
Cik laimīga esmu ar viņiem kopā es
Uz šīs lielās pasaules.

Jautri, jauki, mīļi ir viņi
Tētis, mamma, ko saucu par - ģimeni.
Nevienu tik stipri šai pasaulē
Nemīlu, kā mīlu es viņus.
Neviens un nekad, mūžu mūžos
Nespēs man atņemt viņus.


Kristine Kļaviņa 15... =)

Mīlestiba ko jūtu pret savu ģimeni..

(47)

Eglīte, eglīte zaļā
Pēc tevis kad smaržot sāk,
Nu Ziemsvētkiem vārti ir vaļā
Reizē ar tevi tie nāk.

Eglīte, eglīte jaukā
Es būšu tavs zaķītis
Ar tevi kopā ir drošāk
Kad mēnestiņš galotnē viz.

Kad vakars pār zemi laižās,
Aiz mežīem Vecaisgads zūd,
Es solos Tev eglīte jaukā
Ik Jaungadus labāks kļūt!

(2)

Vārdi var vienot,
Vārdi var tuvināt,
Vārdi var tuvākos
Draugus šķirt!

(7)

Es dāvāšu Tev
Salda miega rītu,
Un visu savu
Miesas siltumu,
Tu tikai atbrauc
Dāvaniņai pakaļ,
Un paliec, kamēr tumsīs
Apsolītais vakars...
Man priekš Tevis
Pietaupīts ir kaut kas tāds,
Kas nevienam citam
Nav vēl dāvināts!

(5)

Ziņģei alu, dūšai šņabi,
Grīdā iemin pedāli,
Šmigā gonkot baigi labi,
Kapa krusts par medāli.

(13)

Tik daudz, kas nepadarīts man, bet man jau ir jāiet,
Tur, kur cilvēku ir daudz, tur, kur viemēr ir labi
Es lauzīšu tik daudz cerības, tik daudz iegūtā
Tāpat kā pasakā, tā kā spēlē sajauktā.
Sāpēm pilnu sirdi man jāsaka atā,
Mani tu vairs neredzi es eju prom,
Es vairs neatgriezīšos,
Ar dievu mana māja,
Ar dievu mana mamma,
Ar dievu visam,
Es esmu aukšā debesīs!

(4)

Visa zāle bija laba,
Ko plūc Jāņu vakarā.
ZĀLĪTEI nu cita daba,
Narkotiku sakarā!

(0)

Ziemassvētkos sāli kaisu,
Lai vecis var atnākt ar lielu maisu,
Un ar savu bārdu balto,
Neapmet tas dubultsalto.

(6)

Ja tev dzīvē gadās bēdas
Apsēdies uz malkas grēdas,
Skaiti pagales pa vienai
Līdz pat savai kāzu dienai!

(2)

Ziema mums ik gadu viena,
Īsāka kļūst katra diena.
Bērni gaida sniega daudz,
Bet ja nesnieg pieres rauc.

(8)

Zaķīts nāca olas krāsot,
Olas bija saplīsušas.
Zaķītim bij ļoti skumji,
Olas nav ko krāsot tam.

(2)

***
Caur visām bēdām,
Caur visiem priekiem,
No bēdām man paliek kas slikts-kā velns,
Caur priekiem man paliek viens mazs spožs trauciņš,
Man sirds ir gluži kā dimants-dimanta trauciņš,
Bet ne vienmēr viņš spēj saglabāt to dimanta spīdumu,
Un ne arī viņš vienmēr ir mīksts
Varu teikt-viņš dažreiz aprūsē,
Mēs neviens neesam ideāls,
Pat izņēmums ne!
Es guļot jūtu kā uz svečtura pil sveču krāsas sveķi,
Tieši tad man liekas ka mans sirds raud.
Caur visām bēdām,
Caur visiem priekiem!

(Manis pašsacerēts dzejolis:Megija Adamovicha)

(15)

Kad debess ir zila
Un mākonis melns
Ja nemīli mani,
Lai rauj tevi velns!

(1)

Sakrāt pilnu sauju prieka monētu,
Noķert laimes pūķi aiz astes,
Uzzināt brīnuma noslēpumu,
Vēlēties un piepildīt vēlēšanās,
Saprast gaišo domu lidojumu,
Dzīvot mīlestībā un noticēt sev.
Lai Tev izdodas viss, ko vēlies!

(0)

Sniegbaltīte iet pie ārsta,
ginekologam bēdu stāsta -
Salavecis vecais āzis,
eglē pakāris un drāzis,
čiekuri un skujas bira,
rūķi vai aiz smiekliem mira.

(2)

Sapnis paceļ mani spārnos..
un es lūkojos.
tur zemāk..
un redzu. vienu melnu..
sāpošu sirsniņu..
es, es dodos zemāk, lai apraudzītu
bet tad, mana sirds, sāk pukstēt ātrāk..
un sažņaudzas, tā dīvaini..
un sejā parādas smaids..
un taureņi vēderā kūleņus met..
tu, tu no lejas lūkojies augšup.
ar izbrīnu..
un redzi, ka es tuvojos..
ar lieliem sapņu spārniem..
tu, ar atvertām rokām.
sagaidi mani..
un lūdz, lai palieku..
jo tev.. ar mani ir patīkami..
es saku jā..
un cenšos apķert tevi tik ļoti
ka sirdis pukst vienādi..
cerība. tā nepamet mani..
un es ceru.. ka tev ir labi.
mīļi un silti..
bet..
notiek nenovēršamais..
mani sapņu spārni, lēnam zūd..
un jaukais brīnums izzūd..
un Tu, paliec viena..
stāvot, pļavas vidū..
mani, ceļ uz augšu..
bet.. man izdodas atbrīvoties..
no sapņu spārniem..
un es.. krītu lejā..
pilnā jonī..
bet.. kritiens nav tik sapīgs, kā
tavs zaudējums..

(0)

Ar karstām asarām raud sveces,
Par aizejošo gadu skumst,
Bet visu varošs Laika vecis
Dod atkal Jaunu gadu mums.

(0)

Ziemassvētku vecīti
Kā līdz manām mājām tiksi?
Liela mēža vidū
Augsta kalna galā?

(1)

Svētki grēki,
Vienmēr svētki,
Ēdiens dzēriens,
Tikai skējiens,
Koka smējiens,
Itkā skrējiens.

(3)

Lieldienas ir skaisti svētki,
Lieldienās var krāsot olas
Krāsainas jo krāsainas,
Dzeltenas un sarkanas.
Augsti, augsti šūpoties,
Tālu, tālu lūkoties!

(0)

apsveikumi dzimšanas dienā bērnam  apsveikumi bērnam 1.dzimšanas dienā  pantiņi bērniem  dzejoļi par draudzību  dzejoļi par sevi  dzejoļi un pantiņi  dzejolis  dzejoli  pantiņi vārda dienā  novēlējumi vārda dienā  lieldienu dzejoli  lieldienu pantini  īsi dzejoļi