Ak, vecā buršu greznība

Ak, vecā buršu greznība,
Kur aizsteidzies tik drīzi?
Jau aizgājusi jaunība,
Tik ātri un tik īsi.
Par velti apkārt lūkojos,
Un pagājušo atceros.
O, jerum, jerum, jerum,
O, quae mutatio rerum.
Tik putekļi klāj deķeli,
Un vakaros viss klusu,
Jau rūsa apklāj rapieri -
Drīz jāiet būs uz dusu.
Un komeršdziesmas jautrajās,
Uz visiem laikiem zudušas.
O, jerum, jerum jerum,
O, quae mutatio rerum.
Bet vienu sirds vēl cieņā tur,
Līdz kamēr beigs tā pukstēt.
Tas goda prāts lai ir visur,
Kas mūsu garu valda.
Tik čaumala vien zudusi,
Vēl palicis mums kodols cēls.
Lai cieši kopā turam,
Lai cieši kopā turam.