Džuljetas dziesma
Nakts par dienu kļūst,
Kad es redzu tevi,
Manis vairāk nav,
Tevī redzu sevi,
Kā no mīlas kvēl,
Asins apreibusi,
Pašas liesmās sirds,
Saldi gurst, sadegusi,
Sauli apskaužu,
Kad tā skūpsta tevi,
Lietus svētīju,
Kad tas glāsta tevi,
Senais stāsts top mums,
Kā jau atkal jauns,
Tas visskaistais grēks,
Tas visskaistais grēks.
Sila kāpurs min,
Sapnis mans ir galā,
Zieda pumpurs maigs,
Sastingst ziemas salā,
Mūsu mīla plaukst,
No šī dzimtu naida,
Kā lai pasargā,
To ko liktens gaida,
Kā lai dzēš ko dedz,
Akla naida liesma,
Ausīs rīts un mūs,
Izšķirs cīruļdziesma,
Zvaigznes blāvo mums,
Piena ceļš tik tāls,
Kā lai dzer? Kā lai mīl?
Kur gan manām ilgām gals?
Nāc nakts, nāc nakts,
Sedz seju,
Kur lai, kur lai,
Es eju?
Ienaids deg, ienaids gail,
Kā inde nāvīgāka,
Māci man, māci nakts.
Lai mēs zaudējot,
Ienaidā, atrast mūsu mīlu,
Ienaidā.
Kā to pasaudzēt,
Ko jau skāris bēris,
Kā lai aizbēg prom,
Liktens durvis vēris,
Kas mūs paslēps blāvs,
Sāpju mirkļu šais,
Kad zūd, izgaist viss,
Pasaulē, skaistākā vairs.