Cedelghēma

Kad pēc gadiem, draudziņ,
Tevim labi ies,
Mēnešus aiz drātīm,
Smaidot atceries:
Ar bokseriem tur nebij gals,
Un stilbus drebināja sals,
Tur Cedelghēmā, draugs,
Tur Cedelghēmā, draugs.
Cerot flēģi baigu,
Turpu brauci Tu,
Cigaretes, paiku,
Lepnu dienestu.
Bet Briģē smīnē dzelzceļnieks,
Tiem bumbierus un desas sniegs,
Tai Cedelghēmā, draugs,
Tai Cedelghēmā, draugs.
Un kad vilciens piestāj,
Ak, kāds pārsteigums:
Hotelim gar vārtiem,
Postens staigā drūms.
Domā letiņš, nav vairs joks,
Visapkārt dzeloņdrāšu žogs,
Tai Cedelghēmai, draugs,
Tai Cedelghēmai, draugs.
Bet pēc ilgiem, gariem,
Tumšiem mēnešiem,
Smaida ģīmiji balie,
Atkal kanakiem.
Un smaidot tie cits citam sauc,
Uz kuru zonu gan lai brauc,
No Cedelghēmas, draugs,
No Cedelghēmas, draugs.