Iekāršanas dziesma

Un kad tas vecais bargais Pīkols,
Ar tevi rēķins noslēdza,
Un kad tas savās svētās dusmās,
Tev pilnu kausu iekāra.
Šo ņemu es kā ceļa kāju, kā ceļa kāj`
Nu sevim līdz uz mūža māju,
Uz mūža māj`,
Uz mūža māj`.
Viens zēniņš bij ar lielu, lielu lērum`,
Par to mums ir ko pasmieties,
Ar lielu, lielu lērum`,
Velc zēniņ, ve - elc, velc, zēniņ, velc.
Par Latviju brauc Trimpus tēvs,
Ar sešiem bēriem kumeļiem,
Kad Mētrainē tas aizbrauca,
Tad kumeļi tam apstājās.
Viņš uzsauc saviem zēniņiem:
Triec!Triec!Triec!
Nu vari atkal tālāk braukt.
Kas kust tur tālumā, kas kust tur tālumā,
Kā kust tur, seskiņ, tālumā, zī, zā,
Tālumā, kas kust tur tālumā?
Tas iraid pastnieks, tas iraid pastnieks,
Tas iraid, seskiņ, pastnieks, zī - zā,
Pastnieks, tas iraid, pastnieks.
Ko nes tur pastnieks? etc.
Ko fuksi nes sev līdz, etc.
Nu sak tak, kur tu bij, etc.
Pie papus mājās bij. etc.
Nu ko tad papus dar etc.
Viņš balderjāni dzer, etc.
Nu ko tad mamma teic, etc.
Pēc auss man tūliņ tver, etc.
Nu kas tad tur ar slikts, etc.
Man pēriens būs kā likts, etc.
Apdziedāšana:
Manam mīļam sirmam brālim - rati apgāzāsi,
Cel, sirmais, brāli, cel.
Piezīme - Vārda sirmam vietā pēc vajadzības - jaunam, vecam, apsūnojušam.