Žēlastība

Es izrāvos dzīvot bet debesis ciet,
Pirksti kā ziedlapas sniedzas un zied,
Iznāk kā spārni bet spārni tie nav,
Krītu un mostos debesīs jau,
Kā dievišķā ausī tik nedzirdams viss,
Ne bijis es jūtos kā piedzimis,
No akluma mana kā zvaigznāji mirdz,
No muļķības manas cik gudra top sirds,
Žēlastības jūrā,
Noslīkt noslīkt man,
Nekā te vairs nav vien izrāviens mans,
Mans klupiens pie zemes un pamodies zvans,
Cik saldi šie pīšļi un kā viņi smeldz,
Vien zemāk par zemi mans augstības zelts,
Krīt laiks te kā migla un nosēžas melns,
Rij aizgūtnēm mirkļus jau aizrijies velns,
Tad zibens kā zobens šķir bija un būs,
Un nav man ko nozagt un nav man kas rūs,
Žēlastības jūrā,
Noslīkt noslīkt man,
Nu saullēkti mani un arī ik riets,
Ar putnu pie puķes un vēja siets,
Ar visu es brīvs un no visa es brīvs,
Vēl vakar kā miris nu nāvīgi dzīvs,
Es izrāvos dzīvot no visa kas beigts,
Bet labi ka viss paliks nepateikts,
No pusvārda nākušam vārdā man rimt,
Dēļ visiem jums nomirstot klusītēm dzimt,
Žēlastības jūrā,
Noslīkt noslīkt man.