Ripoja akmens

Ripoja akmens lejā no kalna,
Domāja - kā nu būs?
Vai zemu kritīs?
Vai tālu ripos?
Vai saule smiltīs žūs?
Vai ceļš vēl ir tāls,
Nav neviens kam pajautāt.
Viņš tic ka nekad,
Nevajadzēs tā.
Piedziedājums:
Bet tikmēr tur aiz kalna viņā pusē,
Dziļa, dziļa upe projām skrien,
Un par to ko zina mēmi klusē,
Vēl arvien. x2,
Ripoja akmens ilgi jo ilgi,
Skatījās debesīs,
Varbūt ka krauja līkumā straujā,
Augšā to uzmetīs.
Vai būs tur vēl kāds,
Nav neviens kam pajautāt,
Viņš tic ka nekad,
Nevajadzēs tā.
Piedziedājums:
X1,
Tai dzelmē,
Kur guļ akmens saulauztā sirs,
Mēs arī reiz bšim līdzās,
Un pērles kas tur,
Cēli vientuļas mirdz,
Mēs rotāsimies,
Piedziedājums:
X2,
Un par to ko zina mēmi klusē,
Vēl arvien. x2.