Latviešu karavīrs

Man dzimtene pie Daugavas,
Kur liepas šalc un līgo,
Un Jāņu ugunis,
No krasta krastā spīgo.
Tur vasara visjaukāk zied,
Kā rudzu puķe zila,
Sauc saldi zelta vālodze,
No mana tēva sila.
Tur vainagu vij meitene,
Un sniedz man siltu roku.
Es nezinu, cik bij man ciest,
Par dzimteni man moku.
Tur vanags, spārnus sitot, skrien,
No laika gala brīvi.
Mēs paceļamies līdzi tam,
Un traucam, esam dzīvi.
Bet ja reiz pienāks brīdis baigs,
Ar nāvi uzsākt deju,
Es mirdams klusi vērsīšu,
Uz dzimto pusi seju.
Man dzimtene pie Daugavas,
Kur liepas šalc un līgo,
Un maizes druvu mīlīgs vējš,
Pilns rāmu glāstu, žvīgo.