Strupceļš

Cik dīvaini saprast jāatvadās,
Ja kāds izmisumā kliedz nedari to,
Es atstāšu visu ko mīlēju,
Visu kas bija man svēts,
Protams ka sirdī sāp,
Protams ka kāds lūdz padomā vēl,
Es iešu savu ceļu jaunuzcelto,
Šeit ir viens vienīgs strupceļš,
Es pieliku punktu šim stāstam,
Sāku ar jaunu domu jaunu tēzi,
Šim stāstam jābūt savādākam,
Kas zin` varbūt paveiksies.