Dziesma par princesīti

Vakarā, kad saule aiziet,
Un kad jūs jau visi guļat,
Iznāk zilās jūras malā,
Brīnum maza princesīte;
Pieiet katram gulētājam,
Mīļi ieskatās tam sejā,
Un ar klusu burvju vārdu,
Salaiž visus vienā dejā.
Sapņu naktī viss ir atkal,
Savās vecās vietās,
Sapņu naktī viss iet,
Tā, kā visam vajag iet:
Karaliene sit ar savām,
Istabenēm kārtis,
Skrandainis un bagātais,
Pie vienām meitām iet.
Priecājieties, šī ir tikai,
Viena maza sapņu dzīve,
Rīt mēs atkal nolādēsim,
Zemi, kurā piedzimām,
Un dienas, mūsu liktens sistās,
Neveiksmju un bēdu pilnās,
Neaizmirstiet, šī ir tikai,
Viena maza sapņu dzīve.
Vakarā, kad saule aiziet,
Un kad jūs jau visi guļat,
Iznāk zilās jūras malā,
Brīnum maza princesīte,
Sen, tik sev vairs neredzēta,
Mīļi pasmaida mums visiem.
Vai jūs zināt, kas tā tāda,
No kurienes atnākdama?