Pie niedrītes laivu sēju

Pie niedrītes laivu sēju,
Pie auziņas kumeliņ.
Pats uzkāpu kalniņāi,
Zeltenītes lūkoties.
Gan bij lielas, gan bij mazas,
Nav manami prātiņam.
Viena pati sērdienīte,
Tā manami prātiņam.
Tai es savu roku devu,
Savu zelta gredzentiņ’.
Ne tā manu roku ņēma,
Ne ar zelta gredzentiņ’.
Trūkst laiviņa no niedrītes,
No auziņas kumeliņš.
Ne man laivas, ne kumeļa,
Ne ar ciema zeltenes.
Iet laiviņa līgodama,
Kumeliņis dancodams.