Neziņa

Neziņa, kā rāma odze man ap kaklu lokās.
Neziņa, kā važo sirdi man un rokas.
Neziņa, kā melnais sevi tālāk apliecina,
Neziņu, ja tikai neziņu vien zinu.
Kā bez jēgas es pasaulē klīstu,
Kā bez spēka domas ceļas un krīt.
Jo vēl sevi, sevi nepazīstu,
Atkal nesīs mātei neziņa rīt,
Neziņa, kā mani vienmēr pirmā pamodina,
Neziņa, vai to kas tā pa īstam zina,
Neziņa, ved tavas pēdas mani cauri peklei,
Neziņa, caur tevi eju staru meklēt.
Gribu uz skaidrību iet,
Peklē, lai neziņa iet,
Lai viņa peklē, neziņa, neziņa, lai peklē - jā.
Kā bez jēgas es pasaulē klīstu,
Kā bez spēka domas ceļas un krīt, bez spēka krīt,
Jo vēl sevi, sevi nepazīstu,
Atkal plosīs mani neziņa rīt.