Kliedziena attālumā no sirds

Kliedziena attālumā no sirds,
Dzīvo cilvēki un ceļ savas pilis,
Debesis ir melnas melnas,
Tikai akmeņi lido zili,
Putni dzied kā pelni savos kokos,
Un koki elpo aiz pieraduma,
Mirušas upes iztek caur mani,
Visa baznīca smaržo pēc ruma,
Tā ir pasaule kurā tev jāmācās dzīvot,
Bet tu vari arī nomirt ja gribi,
Svarīgi notikumi ir tikai avīzēs,
Bet tu esi neaprakstāms,
Un tikai kā zvaigzne zibi,
Šeit visu vajag gribēt tikai sev,
Un iegūt kāroto pirms laika,
Cik tāda aprēķināta dzīve ir slima,
Cik tāda neiemīlēta nāve baiga,
Klusumā rosās izmisums nenobriedis,
Kādā mātē veidojas cilvēks nekam,
Bet pasaule pulcējas maniakāli,
Pēdējam bojā gājienam,
Kliedziena attālumā no sirds,
Notiek dzīvība gaistošā vizmā,
Es neklausos ko melo radio,
Es pats izčukstu vārdu: kataklizma.