Dzejoļi

Izdzer alu, izdzer sausu,
Sasit nesēju un kausu!

(0)

Sveci dedzu es,
Lai tā gaismu nes.
Svece tumsu skar,
Svece tumsu bar.

(1)

Lieldienās olas ripinām,
Papīrus uz olām lipinām,
Visi šūpojamies mēs,
Ejam olas visi ēst.

(1)

Dzīve gluži kā milzīga jūra,
Lejup un augšup pa viļņiem mūs sviež.
Esi kā laiva, kam ir sava bura,
Kura zin straumi, pret mērķi, kas griež.
Esi kā laiva, kas nebaidās vētras,
Tālumā prieku sevī, kas jūt,
Nevar bez bangu un negaisu ceļiem,
Braucējs neviens, laimes dzintaru gūt!

(0)

Es zinu, kā roze plaukst:
Klusi, klusi!
Tā nosarkst un iemirdzas
Klusi, klusi!
Es zinu, kā mīl sirds:
Klusi, klusi!
Tā sapņo un ilgojas
Klusi, klusi!

(0)

Māmiņ šodien tava diena,
Nestrādā un atpūties,
Vēlam mēs tev tikai labu,
Sveicam tevi šodien dikti,
Prieku, laimi mātes dienā.

Māte, laime, apsveikums

(47)

Kādu rītu, pamostos
Iztaipos un žāvājos.
Pēkšņi dzirdu nočab kas
Bailes manīm piezogas.
Vēro mani svešas acis,
Kas gan ir pie manis nācis?
Redzu es mazu vīru,
Sārtu mici,muti tīru
Mazais vīriņš nočukst klusi-
Ziemassvētki atnākuši.

(9)

No sniega segas laužas ārā sniegpulkstenis stalts,
Un siltie saules stari maigi glāsta zieda vaigu.
Tev pavasara rīts ir atkal nesis jaunu dienu,
Kur dzīves gadi rindojas kā pūpolbērni balti.
Vikija

(1)

Meža vidū rūķu bars
Spēlē riču-raču;
Salatēvs sēž viens kā cars -
Nav viņš rūķis taču!

Salatēvs rūķi

(6)

Reiz mīlēju es meitiņu,
Un metu tai ar puķīti,
Bet tagad mani gaida sods,
Jo puķei līdzi bija pods.

(0)

Tikai vienu vītolzaru,
Kas tik sudrabaini mirdz,
Māmiņ es tev pasniegt varu,
Dāvanai no manas sirds.

(8)

Ne miglā tīts,
Bet priekā vīts,
Lai ataust -
Tavs vārda dienas rīts.

(52)

Trīs sveču liesmām vainags svētīts,
Gads Adventē tiek svērts un vētīts...
Drīz Ziemas svētku sudrabzvanos,
Jau četras sveces skujās tvanos.

Advente

(3)

Es gribu pacelt acis
Un klusu pateikties,
Par jauno, skaisto dienu,
Ko dāvājis man Dievs.

Un solījumu siltu
Es viņam gribu dot,
Ar tīru, skaistu sirdi
Šo dienu nodzivot.

(5)

Es iegrimis par tevi svētā bijā,
Un sirdī degts ir mīlestības kvēls.
Māt, Tevi gribu vīt krāšņā puķu vijā,
Lai mūžam dzīvs un nemirstīgs tavs tēls.

(2)

Baltas pūkas zemi klāj,
Zaķis mums ar asti māj,
Liela diena nu ir klāt,
Jāiet olas ripināt.

(0)

Ziem’svētku brīnumam ticēt gribam
Baltajam sapnim, kas dzīvē reiz bij’
Brīnums šķiet, netverams, gaistošs kā dūmi..
Svētku eglītes liesmiņās vij.

Mazliet no bērnības vēlreiz es vēlos,
Lelli no lupatām – mīļa, kas man,
Pasaku grāmatu lasītu - pirmo..
Skolas eglītē zvaniņi skan!

Māmiņas šūpuļa dziesmiņu mīļo..
Kas žūžo un aijā.. bez rūpēm bij’ laiks
Tās sensenās dienas, kas dvēselē zvīļo,
Šķiet, sudraba plīvurs klāts atmiņām maigs!

Starp savējiem ilgāk palikt es vēlos,
Un klausīties mazbērnu čalās, kas skan!
Likt noticēt Ziem’ssvētku vecītim mīļam..
Caur vecākiem nodots un atstāts reiz, man!

(2)

Ja vārda dieniņas nebūtu Tev,
Tad kā gan Tu vārdiņu zinātu sev?
Bet tā kā tas ir un laimi tev nes,
Daudz prieka un saules Tev novēlu es.

(3)

Nāk ziema saltajā gadskārtā
Sniegbalti mirdzošā uzvalkā
Man ziema patīk, man viņa laba
Vai tiešām tik barga ir viņas daba?

Gan sniegi snieg un putina,
Gan sals aiz ausīm plucina,
Bet skatat, cik skaista nāk ziema pa āri
Vai paļājot nedarat tai pāri?

Lai skan, kā sprakt - tas man tik nieks
Braukt ragutiņām jo lielāks prieks
Kā puteņu putenīšus tā kaisa
Kā bērniem sudraba taciņas taisa.

Nē, mīļā ziema, es neļaušu,
Ka tevi par bargu kāds pataisa.
Un ja tev ar jāiet, kad ziedonis smaida
Nāc atkal, uz tevi bērniņi gaida.

(12)

Stāvēju tumsā, redzēju tevi, savas atmiņas redzēju tavās acīs
Cerēju uz baltu vēja spārnu, kas atgriezīs mūs vasarā
Kaut varētu kāds dāvāt šos spārnus
Tad laiks man atkal nozīmētu mūžību nevis ceļu, kuram redzams gals
Vai atceries? Mūžam kopā...jā...es ticēju, ka pastāv mūžība
Tagad tā ir tik pat neaizsniedzams sapnis kā tu
Kāpēc tu neņem manu roku? Es lūdzu
Es lūdzu par laimi, kuras paliekas centos sagrābt ar aukstajām plaukstām
Nav vairs tavu roku, kuras saņemtu manas plaukstas
Vai vēl pēdējo reizi varu aizsniegties ar saviem pirkstiem?
Nē...tu lēnām atkāpies, es nespēju, es nespēju vairs just, ka mūsu rokas saskartos
Tagad šie daži soļi ir vislielākais šķērslis starp mums, bet tu turpini atkāpties
Ar savām domām tu mani izdzēs, salauz, aizpūt
Aizpūt gluži tā kā vējš pūš vecās, dzeltenās koku lapas, kuras vairs nekad nezaļos
Esmu jau tik tālu no tevis, ka jūtu tikai aukstumu
Es tevi vairs nepazīstu, nekad neesmu redzējusi šādus ledus kristālus ieskaujam mūs abus
Tavas lūpas... tās vairs nedveš maigus vārdus
Tās vispār vairs nedod man dzirdēt tavu patīkamo balsi
Tavas lūpas man ir ledus aukstas
Bet vai es varētu tev dāvāt siltumu?
Nē...tavu sirdi pārņēmis viscietākais ledus, kuram nespēju pretoties
Man nav spēka to pārlauzt
Man nav spēka, es pati esmu salauzta
Tavs noliegums manā ķermenī dzen tik dziļas rētas, kad es jūtu...
Mana sirds tiks saplosīta
Es sažņaudzos, es salūztu, es saļimstu, es krītu
Ievainota es palieku viena, tagad es zinu...
Tu nenāksi mani pasargāt, tu to nekad nedarīsi

Nelaimīga mīlestība

(31)

Kaut mazliet sāp, ka gads ir atkal garām,
Tu tomēr smaidi - Jaunais nāk.
Lai laimes daudz, lai bēdas steidzas garām,
Lai sirds ik dienā spēku atrast māk.

(13)

Jubilārs, lai pirmais lūzt,
Ka tik ārā neiet pūst,
Ja ir grūti, vajag spēt,
Piedzerties un nostāvēt..
Daudz laimes!

(53)

Kad divas sirdis satiekas,
Tad mazais kalejs ierodas.
Tas kalj un kalj un nerimstas,
Līdz abas sirdis vienojas!

(3)

Māmiņ, šodien tava diena!
Ar to siltumu, ko devi,
Es nu atkal sveicu tevi,
Vēlos, lai tev nepietrūktu
Labu, jauku dzīves dienu.
Arī manā sirdī esi,
Māmiņ, mīļā tu arvien!

Māte, sveicieni, dzīve, mīļums

(13)

Šurp, grāmatas, uz skolu,
Es būšu teicamnieks!
Tad māmiņai un tētiņam,
Tad visiem būs liels prieks!

(6)

Lai tev vienmēr mēle asa,
Kad kāds gadu skaitu prasa.
Lai jau prasa ja nav kauns,
Mums tu vienmēr būsi jauns.

Apsveicu.

(36)

Panākumiem, pienākumiem, ienākumiem, iznākumiem, sanākumiem bagātu Jauno gadu!

(2)

Nākamajā gadā vēlu 365 priecīgus rītus,
zvaigžņu apmirdzētus vakarus;
52 daudzsološas nedēļas;
12 pārvērtību mēnešus
un 4 lieliskus gadalaikus!

(0)

Nav bijis vēl neviens tāds gads
Kas tikai laimi nestu
No bēdām, rūpēm sargātu
Un laimes kalnā vestu
Bet laimīgs tas, kas smaidot prot,
Ņemt pretī to, ko dzīve dod!

(2)

Mēness atspulgs pār sniegotiem kalniem
Kā klavieru taustiņi skraida.
Bēgošam atspulgam pieglausties gribu
Kā bērns ticot, mīlot un gaidot...

(3)

apsveikumi dzimšanas dienā bērnam  apsveikumi bērnam 1.dzimšanas dienā  pantiņi bērniem  dzejoļi par draudzību  dzejoļi par sevi  dzejoļi un pantiņi  dzejolis  dzejoli  pantiņi vārda dienā  novēlējumi vārda dienā  lieldienu dzejoli  lieldienu pantini  īsi dzejoļi