Dzejoļi

Adventes pirmā svētdiena,
Rīts krēslā deldē melnu nakti,
Kā baltas sveces liesma dakti
Ir Pirmā Advente - kluss sākums,
Kad jaušams Ziemassvētku nākums.

Adventes otrā svētdiena,
Kūst Adventes vainagā svecīšu pāris,
Un Brīnuma tuvums ir pasauli skāris,
Drīz Ziemsvētki aizskanēs, balti un klusi,
Caur Dvēselēm, Laiku, uz Mūžības pusi.

Adventes trešā svētdiena,
Trīs sveču liesmām vainags svētīts,
Gads Adventē tiek svērts un vētīts,
Drīz Ziemassvētku sudrabzvanos,
Jau četras sveces skujās tvanos.

Adventes ceturtā svētdiena,
Mirdz četrās svecēs siltas, gaišas liesmas,
Un Ziemassvētku zvani, klusas dziesmas,
Caur balto Adventi skan laika taktī,
Un Dvēselītēm - klusā, svētā naktī.

(0)

Danco, puika, cik tu gribi,
Neplēs manu lindraciņu,
Es tev došu, cik gribēsi,
Kad māmiņa neredzēs.

(5)

Liepas kuplumu,
Pūpola maigumu,
Lepnums tēva sirdij,
Saule mātes dvēselei.

Bērns, lepnums, prieks, laime

(24)

Es gribu pacelt acis
Un klusu pateikties,
Par jauno, skaisto dienu,
Ko dāvājis man Dievs.

Un solījumu siltu
Es viņam gribu dot,
Ar tīru, skaistu sirdi
Šo dienu nodzivot.

(5)

Sapnis paceļ mani spārnos..
un es lūkojos.
tur zemāk..
un redzu. vienu melnu..
sāpošu sirsniņu..
es, es dodos zemāk, lai apraudzītu
bet tad, mana sirds, sāk pukstēt ātrāk..
un sažņaudzas, tā dīvaini..
un sejā parādas smaids..
un taureņi vēderā kūleņus met..
tu, tu no lejas lūkojies augšup.
ar izbrīnu..
un redzi, ka es tuvojos..
ar lieliem sapņu spārniem..
tu, ar atvertām rokām.
sagaidi mani..
un lūdz, lai palieku..
jo tev.. ar mani ir patīkami..
es saku jā..
un cenšos apķert tevi tik ļoti
ka sirdis pukst vienādi..
cerība. tā nepamet mani..
un es ceru.. ka tev ir labi.
mīļi un silti..
bet..
notiek nenovēršamais..
mani sapņu spārni, lēnam zūd..
un jaukais brīnums izzūd..
un Tu, paliec viena..
stāvot, pļavas vidū..
mani, ceļ uz augšu..
bet.. man izdodas atbrīvoties..
no sapņu spārniem..
un es.. krītu lejā..
pilnā jonī..
bet.. kritiens nav tik sapīgs, kā
tavs zaudējums..

(0)

Visi gaida Jāņu dienu,
Meitas gaida, puiši gaida,
Puišiem alu, puišiem sieru,
Meitām zāļu vainadziņu.

(0)

Lai saulgriežu naktī līgotājus silda Jāņuguns liesmas,
Un sirdī ikkatrā skan gaismas dziesmas!

(9)

Gaida gani, gaida govis
Jāņa dienas atnākam;
Gani gaida siera, piena,
Govis bērza vainadziņa.

(0)

Šurp, grāmatas, uz skolu,
Es būšu teicamnieks!
Tad māmiņai un tētiņam,
Tad visiem būs liels prieks!

(6)

Nāca veci, nāca jauni,
Ziemassvētku vakarā,
Jauni nāca padejot,
Veci nāca desas ēst.

(2)

Es eksistēju, un manī ir puse no sirds
Bet gribu dzīvot ar veselu sirdi,
Kaut kur esi Tu, ar otru pusi sirds,
Es atradīšu Tevi,
Un savu pusi atdošu Tev!

(4)

Daudz dzīve tev prasīs,
Daudz atdosi tai,
Tik mīļoto sirdī
Paturi sev.

(0)

Ceļā uz Ziemassēetkiem.
-Sniedziņ, sniedziņ, uz kurini tu?
-Uz Ziemassvētkiem es lidošu.
-Tas tik ir jauki: Pa ceļam mums divatā drošāks būs lidojums.
-Dziesmiņ, dziesmiņ, uz kurini tu?
-Uz Ziemassvētkiem es skanēšu.
-Tas ir tik jauki: Pa ceļam mums trijatā skaistāks būs skanējums.
-Gaimiņ, gaismiņ, uz kurieni tu?
-Uz Ziemassvētkiem es spīdēšu.
-Tas ir tik jauki: Pa ceļam mums četratā gaišāks būs spīdējums!

(2)

Lai jūsu dzīvei salda liepziedu smarža,
Lai jūsu dzīvei - ozola spēks un izturība!

(12)

Klausījosi, brīnījosi,
Kas aiz kalna gavilēja.
Lieldieniņa braukšus brauca
Asnus veda vezumā.

(0)

Skolā iet mums ļoti patīk,
Katru rītu draugus satikt.
Patīk mums kā zvaniņš dzied,
Aicinot mūs klasē iet.

Stundās rēķinām un lasām,
Ko vien nezinām, to prasām.
Gribam taču gudri kļūt,
Tāpēc vajag čakliem būt.

(36)

Palaid mani, māmuliņa,
Brūklenīšu palasīt,
Lai es augu tik sarkana,
Cik sarkana brūklenīte.

Māte, meita, bērni, bērnība

(19)

Cālis saka čiep, čiep, čiep,
Man šīs olas nepatīk.
Ož pēc krāsas, ož pēc lakas
Un no vistas nav ne smakas!

(10)

Dziedi māmiņ "Aijā žūžu",
Visu mūžu Tavs es būšu!
Lāča bērns, kam ogas lasīs,
Lāča bērns, kas medu prasīs!

Māte, mūžs, bērns

(10)

Visu gadu naudu krāju,
Jāņu dienas gaidīdams:
Nu atnāca Jāņu diena,
Nu naudiņa jātērē.

(0)

Šorīt rīta agrumā,
Vistas leca Daugavā,
Nevar pierast tās pie domas
Atkal raibas ir tās olas.

(0)

Valentīns ir vienreiz gadā
Nenomirsi Tu nu badā
Tik daudz siržu ceļo apkārt
Mājās visur tās gribās sakārt!

(0)

Piecdesmit gadi - tas ir tāds slieksnis,
Pie kura tiek izvērtēts cilvēka mūžs,
Ar citām acīm skatot, kas bijis,
Ar prātu uzlūkot to, kas vēl būs.
Un laimīgs ir tas, kas vienmēr pa dzīvi
Ar mīlu sirdī pratis ir iet,
Kas radis teikt gaišos un mīļos vārdus,
Kam prieku dāvājis citu prieks.
Izvērtēts tiek viss-gan prieks, gan bēdas,
Un darba solis, reizēm tik smags,
Un arī raudātās asaru pēdas,
No citiem ko slēpusi tumšākā nakts.
Piecdesmit gados tik daudz jau ir paveikts
Un reizēm ,šķiet, spēka kauss izsmelts jau sauss,
Bet visu to atsver vislielākais guvums,
Tev dārgu un mīļu cilvēku tuvums.
/Lauma Daugiša/

Piecdesmit gadi

(91)

Caur dārziem aizmigušiem,
Ko mīkstas pārslas sedz,
Aiz logiem aizsnigušiem
Kāds gaišas sveces dedz.

(1)

Līgo saule, līgo bite
Pa lielo tīrumiņu,
Saule - ziedus kaltēdama,
Bite - ziedus lasīdama.

(0)

Jaunā gadā, Jaunā gadā,
Siltu staru dzīves saulei,
Skaistu dienu nākotnei,
Un pa virsu tam - smaidu, prieku Pasaulei.

(0)

Ar karstām asarām raud sveces,
Par aizejošo gadu skumst,
Bet visu varošs Laika vecis
Dod atkal Jaunu gadu mums.

(0)

Gribas man pieskārienu Tavu,
Just uz savas ādas vēl.

Atceros Es Tavas smukās, lielās acis,
Skatienu, kas kā jūra-zils,
Redzu Tevi visur kur vien eju,-
Daļa Tu no manas sapņu pils.

Redzu Tavus matus, Tavu stāju,
Jauko smaidu, kas Tev sejā mirdz.

Pati sev Es iemīlēties ļāvu,
Paklausīju tam, ko teica sirds.

Sapņi nezūd nekad, to ir gana,
Sapņi zemē simtiem tālu mīt.
Nepastāvīga ir dzīve mana,
Nezinu, ko mīlēšu Es rīt.

Tomēr Tava seja, acis Tavas,
Man no prāta neiziet, tās dzīvo,
Sapņos jūtu, Tavas maigās skavas,
Dvēseli, kas pazīst dzīvi brīvo.

(1)

Zvaigžņu meita.
Bij mēnesis cipresēs apgāzies.
Uz mēneša ragiem Tu balstījies,
kā pa apaļu lodziņu izliecies,

Tavos pirkstos bij divi debesu ziedi.
Tu vienu caur zilo nakti man sviedi.
Es dzirdēju, ka Tu aiz cipresēm dziedi:

Kas manu ziedu atradīs,
tam ilgas asinīs nedzisīs
tās viņu nāvē un nelaimē dzīs.

Nāve un nelaime maldi tik būs.
Nāve un nelaime tuvinās mūs
nelaimē dvēsele zvaigžņota kļūs.

Zvaigžnotā zvaigžņoto sagaidīs,
zvaigžņu mirdzumā gredzenus mīs.
Mūžam vairs maldīties nelaidīs.

Man sapnis ira, kā sapņi irst.
Bet tagad dvēsele, kā zieds birstot, irst
ilgās irst... Mirst un nenomirst

F.Bārda

Zvaigžņu meita

(3)

Rudens lapas krāsainas,
Tās spilgtas kokos karājas,
Un zin, ka ziema tuvojas,
Tās zeme krīt un sniega villā segsies.

Kā vilnis upē vēja raisītais,
Un maigi krastā skalotais,
Tas izgaist vēja brāzmā spēcīgā.

Kad sēžu es un vēroju,
Kā jaunais vilnis veidojas,
Kā lapa zemē krīt.
Es domāju, es aizmirstos,
Ka esmu uz šīs pasaules.

Mana sirds,
Kā ezis adatains krūtis dur,
Tik asu sāpi jūt,
Bet es kā vilnis skalotais,
Par to jau atkal aizmirstos.

Pārdomas

(17)

apsveikumi dzimšanas dienā bērnam  apsveikumi bērnam 1.dzimšanas dienā  pantiņi bērniem  dzejoļi par draudzību  dzejoļi par sevi  dzejoļi un pantiņi  dzejolis  dzejoli  pantiņi vārda dienā  novēlējumi vārda dienā  lieldienu dzejoli  lieldienu pantini  īsi dzejoļi