Dzejoļi

Baltas sniega pārslas
Šonakt lejup slīd.
Ziemassvētku zvaigzne
Jau pie debess spīd.

(2)

Brauc pa ceļu pajūgs balts,
Kas no Ziemeļpola trauc.
Maiss tam pilns ar dāvanām,
Brauc ar svētku kamanām.

(0)

Aiz loga ir tavas asaras un salauzta sirds,
Aiz loga ir redzama spoža zvaigze,
Kurā atsīid tavas acis,
Tavā sirdī parādās laime,
Un prieks no jauna dzīvo,
Ka no jauna piedzimis.
No tava smaida parādās spoža saule,
Un saule atspīd uz tavu pusi.

Salauzta sirds

(7)

Lai rūķis mazs, bet stipru garu,
Nes maisu pilnu, lielu svaru,
Būs visiem dāvanas, tik nezin kas,
Tās dabūt cer, vai liels, vai mazs.
Pie sliekšņa noliks, projām muks
Un atkal mežā pēdas juks.
Tad gadu atrast nevarēs,
Pēc gada atkal atrast spēs.

Rūķi, dāvanas

(6)

Ko lai māmiņai es veltu?
Šodien svētku diena klāt.
Uzzīmēšu sauli zelta,
Steigšu viņai dāvināt!

Māte, svētki, dāvana

(6)

Speķu pīrāgi aiz vaiga,
Bērniem acis plaši smaida,
Salatētis garām trauc,
Pieēsties jums nav ļauts!

(0)

Aukstu laimi prieka,
No sirds vēlējam,
Pilnu klēpi sviesta,
D**** smērējam.

(20)

Balta, balta šodien diena,
Laikam divas saules spīd,
Jūsu mīlas pilnās sirdīs
Silts un zeltains mirdzums krīt.

Saudzējiet šo gaismu abi,
Draugi patiesi to vēl,
Lai tā arī vētrai dunot,
Sirdī gaiši, gaiši kvēl.

Tad Jūs nenobiedēs vecums,
Tad ik diena prieku dos,
Kāpjot augstā gadu kalnā,
Mīla ceļu apgaismos!

(6)

Visi vēl tev šo un to,
Es to pašu labāko.
Tortes kastē ievelties
Un no sirds tev pieēsties.

(5)

Pie zaļas egles meža vidū
Balts glaužas Ziemassvētku sniegs.
Lai arī Jaunam gadam būtu
Tik labs un mirdzošs acīs prieks.
/A.Vējāns/

(0)

Skaists ir plūkts lotosa zieds,
Skaistāks šūpojas atvarā;
Skaists ir izrunāts vārds,
Skaistāks viņš manos sapņos.
Tādēļ tik grūti runāt
Un tik saldi klusu ciest.
Sniedz man roku,
Lai runā saule un sirds.

(0)

Es sapņos staigāju mežā,
Kas sniega sudrabā
Bij sarmas pieputējis
Un klusēja baltumā.

Bij saule jūtama tāla
Kā nenolaidās glāsts
Pār plecu, pieri vai vaigu,
Kā laimīgas dzīvības stāts.

Bij, it kā svētki būtu,
Kā Ziemassvētku laiks;
Un slaidām eglēm pāri
Bij gaismas vainags maigs.

Es nezināju, kur esmu
Tad pēkšņi attapos:
Tas bija lejas mežā
Pie mājām, kur kavējos.

(3)

Aiz kalniņa dūmi kūp,
Kas tos dūmus kūpināja,
Zaķis cepa raibo vistu,
Un ar draugiem ļergu dzēra.

(0)

Skaistākie sapņi,
Lai iekrīt plaukstās -
Nelūdzot, neprasot, negaidot.
Skaistākās zvaigznes,
Lai atspīd Tev naktī -
Atmirdzot, rotājot, līksmojot.
Visskaistākie vārdi,
Lai atplaukst sirdī -
Pavadot, sagaidot, novēlot.
Skaistākās cerības,
Lai dzimst no jauna -
Mīlot, ticot un pielūdzot.

(2)

Mēness balts pa gaisu slīd.
Zvaigznes zalgodamas spīd.
Ziemas svētku vakars jauks.
Sniegā tīti mežs un lauks.

(2)

Var vista olai lepoties:
Nu uzzināju cepoties,
Ko nezināju dēdama,
Es arī esmu ēdama!

(1)

Savu vārdu izrotāju
Dimantiņa putekļiem,
Kad bij saule, tad vizēja,
Kad bij migla, tad mirdzēja.

(22)

Tava elpa uz manām lūpām,
Birst kā rožu lapas,
Un tavas rokas tik maigi skar mani
Kā silti un saulaini saules stari.

(1)

Salatēvs pār laukiem brien
Sandeles tam kājās,
Skrieniet bērni skatīties
Vai tam visi mājās!

(0)

Kas tur stāv tāds balts un tīrs?
tas ir mūsu sniegavīrs
Brienam mēs pa dziļu sniegu
izbaudam mēs lielu prieku.

(0)

Ciema meitas solījās
Jāņu nakti negulēti.
Es aizgāju, es atradu:
Guļ kā siļķes muciņā.

(4)

Rīt uz skolu jāiet man,
Gribu labas sekmes gūt,
Gribu dabūt desmitnieku,
Lai es varu tālāk iet.

(4)

Pēc mirkļa mirklis aizšalks klusi -
Drīz spēsi burtus kopā vīt,
Bet pašu pirmo lapaspusi,
Vēl bieži nāksies pārlasīt.

(4)

Dzer mīlu kā vīnu,
Par asarām smej,
Tik nepievil zēnu,
Kas uzticas tev.

(0)

Bļaudams zaķis mežā lēca
Un no sāpēm skaļi brēca,
Vilks tam olas nokrāsoja
Un pie sētas pienagloja!

(2)

Lieldienas rītā, kad saulīte aust,
Zaķītis gar mežmalu priecīgi trauc.
Ķepās tam groziņš tīri glīts,
Groziņā olas un kokteilīts!

(0)

Piedod man vārdus,
Kurus teicu tik skarbi,
Bet nejau dzīvē,
Viss var būt labi.

Un pienāks tas brīdis,
Tas šķiršanās laiks,
Kad neredzēšu tevi,
Un nebūs tavs smaids.

Tavs smaids kā saules stars,
Agri no rīta,
Mani modināt steidz,
No paša rīta.

Bet varbūt tomēr
Reiz tiksimies mēs,
Tur aiz saules,
Debesīs kādreiz.

Katram cilvēkam
Liktenis savs,
Un nevajag baidīties,
Pienāks ar tavs.

Un pienāks tas brīdis,
Kuru negribam mēs,
Un izšķirs mūs abus ,
Uz šīs pasaules.

Bet varbūt par enģeli,
Kļūsi reiz Tu,
Un sargāsi mani
Visu mūžiņu.

Un tāpēc mīli,
Un ļauj mīlētam būt,
Lai dzīvē labi jau
Tagad var būt.

Nav viegli nomirt,
Nav viegli mīlētam būt,
Nav viegli dzīvot,
Un laimīgam ķļūt.

Bet mīlam citus ,
Lai varam laimīgi ķļūt,
Jo nejau viss šai dzīvē,
Tik ļauni var būt!

(1)

Es tevi mīlot mīlēšu,
Un priekā starojošs un vēss, un stalts
Es tavā mīlā sevi gremdēšu,
Kā debess zilgmē nogrimst mākons balts.

(0)

Jaunais Gads kad pārkāps slieksni
Palielinās manu tieksmi
Satikt Tevi, skūpstīt maigi
Kamēr sarkani būs vaigi.

(0)

Augstu šūpoties,
Tālu lūkoties,
Olu grozā ievelties
Un no sirds tās pieēsties!

(2)

apsveikumi dzimšanas dienā bērnam  apsveikumi bērnam 1.dzimšanas dienā  pantiņi bērniem  dzejoļi par draudzību  dzejoļi par sevi  dzejoļi un pantiņi  dzejolis  dzejoli  pantiņi vārda dienā  novēlējumi vārda dienā  lieldienu dzejoli  lieldienu pantini  īsi dzejoļi