Dzejoļi

Es zinu, kā roze plaukst:
Klusi, klusi!
Tā nosarkst un iemirdzas
Klusi, klusi!
Es zinu, kā mīl sirds:
Klusi, klusi!
Tā sapņo un ilgojas
Klusi, klusi!

(0)

Lai tava sirds, kur tik daudz jūtu,
Šo zemi mīlēt nenobeidz
Un vienmēr pasaulē tev būtu
Kā zieds, kas veras pirmoreiz.

(1)

Vienreiz gadā diena tāda
Ko par vārdenīti sauc,
Draugi sveic un radi sveic,
Uzslavas tev skaistas teic!

(3)

Tāds viņš maziņš savā dzīvē,
Tādi mazi visi mēs.
Katram savu lietu bariņš.
Katram savai lietai solis.

(11)

Aukstu laimi prieka,
No sirds vēlējam,
Pilnu klēpi sviesta,
D**** smērējam.

(20)

Sargā gaismu savās acīs,
Nelaid ēnas viņai klāt,
Raugies jautrās sveču liesmās,
Vairies uzpūst,
Satraukt,
Rāt.
Sargā mīlestību sirdī,
Nepārstāj pat mīlēt to,
Kas tev skarbus vārdus sacīs,
Atstās sirdi rasojot.
Egļu zari,
Sveču liesmas,
Neprasot neko par to,
Dziedēs noskumušas sirdis,
Svētlaimi un mieru dos,
Dziedēs sirdis,
Mieru dos...

(2)

Līgo, līgo, kas tur grīļo?
Pašā meža maliņā,
Jānis Līgu atradis
Papardīti saminis.

(0)

Mūsu dvēselē iemājo mazs nemiers,
Kas pavēl mūsu sirdij domāt.
Par ko nemēdzam runāt.
Tā ir mīla, ko jūtam pret otru.

Šis cilvēks, mūsos ir atdzīvinājis,
To ko gaidīja nemanot atnākam.
Ko bijām cerējuši sagaidīt vēlāk,
Mūsu viskrāšņāko sapni - mīlestību.

Mīlestība ir kā logs, kurš plaši veras,
Un iedveš mums jaunu dzīvību.
Smaržu, kas nāk no sarkanās puķes,
No cilvēka, ko mīlam.

Ja cilvēks kādu mīl,
Tad saprot, cik mīla ir sarežģīta,
Gan samtaini mīksta kā pļava,
Kurā iegulties un sapņot par to.

Mums grūti atzīties ir mīlestībā,
Jo bail pretī saņemt noraidījumu,
Vai nicinājuma pilnu frāzi,
Ko neesam gaidījuši.

Ja cilvēks mīl,
Viņš kļuvis pavisam citāds -
Ir iemīlējies cilvēks,
Sapņotājs un maigāka būtne.

Es ceru, ka mīlestība.
Mūsu sirdīs nezudīs nekad,
Ka otrs cilvēks nepadarīs mīlestību par naidu,
Jo tās ir vismaigākās, un jaukākās jūtas, kas var būt -
Mīlestība.

(2)

Jubilārs, lai pirmais lūzt,
Ka tik ārā neiet pūst,
Ja ir grūti, vajag spēt,
Piedzerties un nostāvēt..
Daudz laimes!

(52)

Vienā rokā zvaigžņu sveces,
Otrā - sarmots egles zars,
Pārnācis no gada trimdas,
Stāv aiz vārtiem svētvakars...

(1)

Reiz zaļoja jaunība, cerība plauka
Tad asins bij karsta, tad gaišs bija laiks
Un pasaule visa tik krāšņa, tik jauka
Un nākotne spoža kā saules vaigs.

Laiks aizgāja, cerības zuda kā dūmi
Viss mira, kas agrāk bij daiļš, kas bij svēts,
Reiz dievīgie tēli tik bāli, tik drūmi,
Un dīdzis nekas nav, kas ticībā sēts.

Un tagad es nicinu pasaules lietas,
Jo redzu, ka viss tikai murgi un nieks.
Pret laimi, pret nelaimi krūtis ir cietas,
Man gluži vienalga, vai bēdas vai prieks.

(1)

Klausījosi, brīnījosi,
Kas aiz kalna gavilēja.
Lieldieniņa braukšus brauca
Asnus veda vezumā.

(0)

Kas būtu vasara, ja nebūtu saules silto staru?
Kas būtu rudens, ja koku lapas nedzeltētu?
Kas būtu ziema, ja nebūtu sniega?
Kas būtu pavasaris, ja neplauktu sniegpulkstenīši?
Kas būtu es, ja blakus nebūtu tu?
Es būtu viens mazs puteklītis visā plašajā pasaulē!

(5)

Ļauj lai svētkos prieks
Atmiņu kupenās bradā!
Uzticies brīnumam
Trauslam kā sniegs
Vienu vakaru gadā!

(10)

Mēness balts pa gaisu slīd.
Zvaigznes zalgodamas spīd.
Ziemas svētku vakars jauks.
Sniegā tīti mežs un lauks.

(2)

Gribas man pieskārienu Tavu,
Just uz savas ādas vēl.

Atceros Es Tavas smukās, lielās acis,
Skatienu, kas kā jūra-zils,
Redzu Tevi visur kur vien eju,-
Daļa Tu no manas sapņu pils.

Redzu Tavus matus, Tavu stāju,
Jauko smaidu, kas Tev sejā mirdz.

Pati sev Es iemīlēties ļāvu,
Paklausīju tam, ko teica sirds.

Sapņi nezūd nekad, to ir gana,
Sapņi zemē simtiem tālu mīt.
Nepastāvīga ir dzīve mana,
Nezinu, ko mīlēšu Es rīt.

Tomēr Tava seja, acis Tavas,
Man no prāta neiziet, tās dzīvo,
Sapņos jūtu, Tavas maigās skavas,
Dvēseli, kas pazīst dzīvi brīvo.

(1)

Meklēsim zvaigzni,
Kuras gaismā visilgāk
Mūsu saskaņa mīt.
Jaungada naktī,
Iesim sevī un citos
Cīruļus saklausīt.

(0)

Es Tev vēlu puķē sēdēt,
Piparus un medu ēst.
Un, kad uznāk skumīgs prāts,
Lai tev palīdz slotas kāts!

(1)

Tavas gaiši zilās acis
Mani redz, bet nesaprot.
Es tevi mīlu,
Tevis dēļ ciešu,
Bet nedomā, ka es tev pakaļ skriešu!

(1)

Lauž saule ziemas bardzību,
Gūst gaisma jaunu uzvaru;
Kur gaisma, tur ir Dieva gars,
Jel tici - atnāks pavasars.

(0)

Un manas atmiņas skaļi aplaudē
Aiz skatuves glūnošai vakardienai
Kam vītušu ziedu pilnas plaukstas
Mazliet svīdušas, mazliet pēc rozēm
Gaismas, laternas ceļa malās
Galvas atliekušas, spīd un staro
Bet gaisma tām balē, kļuvusi auksta
Aktieri paklīduši, kur kurais
Dažs zudis jau no planētas zilās
Dažs vēl ilgi putekļu klātajām
Pūrlādēm, dobji skanošos vākus cilās
Laika kodes ar klusu prieku
Saēd publikas uzvalkus, vakarkleitas
Un gaiss, ak, kā toreiz virmoja gaiss
Pils smaržu, elegances, tabakas dūmu
Apskāva katru pretīmnākošo frizūru
Manā izrādē viss bija pa īstam
Bija vērts to pūļu
Ne nožēlas, ne nopūtu lieku

/Gatis Beinārs/

Atmiņas, teātris

(0)

Nelīst lietus, nelīst lietus,
Šodien lietus nevajaga -
Salīs manas Jāņu zāles,
Salīs paši Jāņa bērni.

(0)

Amoriņš ar asām bultām
Lēkā tik pa mīkstām gultām,
Kas tad šim būs uznācis
Laikam bultu uzdūris!

(0)

Es rakstīju smiltīs,
vārdu pēc vārda-
no katra drauga,
un izdzēsu, lai
sveši skati to
neierauga.
Es rakstīju smiltīs,
lai Dievs redz
un pār jums visiem
savu svētību sedz.
Es rakstīju smiltīs
klusā jūrmalā
un domāju, ko
Jēzus reiz tā
rakstīja smiltīs
ļaužu pūlī pilsētā.

(0)

8. marts ir diena,
Kad sieviete ik viena
Ir pelnījusi ziedus,
Un mīļus apskāvienus!

Marts, sieviete, ziedi

(31)

Kad viens pats es klīstu gar tumšajām sienām,
Saprotu kāda ir sajūta paliekot vienam,
Un negribi šo sajūtu es ilgāk just sevī,
Kopš laimīgā brīža, kad ieskatījos tevī.

Un tu liki man sajust ko nebijušu,
To sajūtu, ko sauc par mīlestību,
Kaut zinu, ka grūtas izvēles priekšā,
Ceru, ka jūti ko līdzīgu sev dziļi iekšā.

(1)

Katram mums savs vārdiņš dots,
Vai viņš siventiņš vai ods.
Katram vārdiņam ir dienas,
Kad viņš karājas pie sienas.

Vārds, diena, kalendārs

(1)

Lai nākdama, kas nākdama,
Lieldieniņa tā atnāca,
Ar raibām oliņām,
Ar siltiem pīrāgiem.

(62)

Mazs Amoriņš man šodien
Pie austiņas čukstēja
Man vajag atzīties Tev,
Ka esi svarīgs man!

(0)

Lēni, lēni Jānīts brauca
No kalniņa lejiņā...
Līgo dziesmas salonā,
Pats pie stūres reibumā!

Ja vien paši jautri būsim,
Papardītē laimi gūsim!
Galu galā varam mēs,
Sirdi zaudēt papardēs!

Salatēvs pa laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien.
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle.

Sarijušies riepu dūmus,
Līgotāji meklē krūmus.
Rītam austot - Jānis klusi
Streipuļo uz maju pusi.

(7)

apsveikumi dzimšanas dienā bērnam  apsveikumi bērnam 1.dzimšanas dienā  pantiņi bērniem  dzejoļi par draudzību  dzejoļi par sevi  dzejoļi un pantiņi  dzejolis  dzejoli  pantiņi vārda dienā  novēlējumi vārda dienā  lieldienu dzejoli  lieldienu pantini  īsi dzejoļi