Dzejoļi

Ja tev kādreiz gadās bēdas,
Apsēdies uz malkas grēdas,
Skaiti pagales pa vienai,
Līdz pat savai vārda dienai!

(11)

Salaveči stāv uz stūra
Klusi, klusi ierauj šņabi
Policisti garām brauc
Un nevienam neuzbrauc.

(1)

Pirmie putni mājup trauc.
Tapēc galdā jāliek pauts.
Dienā augstu šūpojies
Un līdz rītam žūpojies.
Galu galā Lieldienas,
Tās ir tavas brīvdienas.

(37)

Mūžu aizmūžā,
Laiku plūdumā,
Gadu gadskārtās
Vienmēr mirdz:
Gaiša saule un silta sirds.

(2)

Kad rīta saules stari spīd,
Tad zaķi olas dalīt steidz.
Un dzeltens cālis palīgos tam steidz,
Lieldienās brīnumus tie veic.

(0)

Es velu daudz laimes,
Daudz laimes,
Daudz laimes.

Lai priekā rit dienas,
Nav bēdas nevienas.

Un tāpēc daudz laimes,
Daudz laimes,
Daudz laimes.

Lai priekā rit dienas,
Nav bēdas nevienas.

(43)

Pirms ceļā dodies ir jāzin, kurp iet,
Ir jāmācās atrast un nepagurt,
No slapjiem žagariem uguni kurt,
No nespodra krama dzirksteli šķilt,
Un sasildīt citus, gan pašam silt.
J.Sirmbārdis

(2)

Lieldienu zaķim
Visas olas izbirušas.
Nākat bērni palīdzēt
Zaķim olas salasīt.

Bērni olas salasīja,
Zaķis tālāk aizcilpoja,
Labiem bērniem izdalīja
Lieldieniņu rītiņā.

(1)

Kaut mazliet sāp, ka gads ir atkal garām,
Tu tomēr smaidi - Jaunais nāk.
Lai laimes daudz, lai bēdas steidzas garām,
Lai sirds ik dienā spēku atrast māk.

(13)

Skolā iet mums ļoti patīk,
Katru rītu draugus satikt.
Patīk mums kā zvaniņš dzied,
Aicinot mūs klasē iet.

Stundās rēķinām un lasām,
Ko vien nezinām, to prasām.
Gribam taču gudri kļūt,
Tāpēc vajag čakliem būt.

(36)

Kluss kā vieglas rokas mājiens
Svētvakars pār zemi nāk.
Baltais miers kā zvaigžņu klājiens
Svētā mirdzā starot sāk…
Baltais miers pār dziļām sāpēm
Neredzamu gaismu auž.
Cauri likstām darba rūpēm
Dvēsle to kā glāstu jauž.
Liegā melodijā plūstot
Svētvakara zvani slīd
Un par svētu gaismu kļūstot
Baltais miers tur zvaigznēs spīd.

Ziemassvētku dzejoļi, ziemassvētku pantiņi

(20)

Dzīvoja reiz Sniegbaltīte
Kurai bija apetīte-
Ziemassvētkos klusi klusi
Visus rūķus apēdusi!

(1)

Nāc un līgojies tiem līdz
Tiem kuriem prieks ir paņemts līdz
Nāc un dejo mums līdz
Tu kur ugunskurs kā odiņš dīdz
Tagad zini kas par līgo
Kas pa ugunskura dīdziem
Tie ir taču līgo svētki
Jāgaida tik Jāņa bērni

(1)

Saulīte pa zemi ripo,
Skaistu vārdiņu tā tin.
Gods un slava tam.

(2)

Ja, mīli cilvēku,
Mīli viņu mūžam.
Ja, nemīli nevienu,
Sāc meklēt savu mīlestību!

(3)

Vēju šūpoles augšā un lejā,
Līdz pat galotnei sirdi nes līdz.
Lai caur Lieldienu gaismu no jauna,
Atkal tiek dāvāts cerību rīts.

(1)

Ko tas greizacis ir ēdis?
Raibas olas kakā blēdis!

(1)

Savai sirdij nespēju es pavēlēt,
Bet tomēr šo spēli vēlos uzspēlēt.
Mīlēt un būt mīlētam..
Kā zvaigznei - koši krītam
Pa rītam iz dienas, iz katras - pa spītam
Neticot tam uzpūstajam mītam,
Ka ciešam no tiem, kurus mīlam
Bet pa īstam,
Bieži no mīlas uz zemes visi krītam,
No satraukuma, mēs kā traki svīstam!
Bet, lai zinātu, kas ir labi - jāzin, kas slikti
Kaut visi pret to spītējamies dikti
Visi vēlamies būt mīlēti tikti..
Vai tad tas ir slikti?
Nē, tik tas ir jānopelna -
Sirds nedrīkst tava būt melna
Sargā savu sirdi no ļaunā velna,
Kurš padarīs to nu noteikti ne no zelta
Mīlestība - kā sniega pika velta.
No nekā līdz sniegavīram
Galvenais nesāpināt tos, kurus mīlam
Kas to vēlas sabojāt - nīstam.
Sākumā visi pa kailām ielām vieni klīstam
Bet tas ir drēgni - vienam.
Centies, lai mīlestība līdzinātos zeltam,
Kura no cerībām un sapņiem celta
Kā no iedomu pasaules ņemta -
Tici un tā tam būs būt,
Kāds ar tevi kopā vēlas kļūt.
Liecini par to, lai no tevis kūst
Mīlestība, gaišums, lai no tevis plūst
Tici, bet nu jau man (Nevēlos, lai tiktu apdalīts)
Ja mīlestība ir - tā nezudīs un nedzisīs
Ja vēl nav - tici - tevi atradīs...

(1)

Olas krāsojam mēs abi.
Kopā iznāk ļoti labi.
Viesi ātri šurpu sanāk,
Lieldienas nu ir kā senāk.

(2)

Es nevaru vairs valdīt sevi,
Jo sapnī redzu tikai Tevi,
Tie vairs nav nekādi joki,
Kad tu manas jūtas moki.

(1)

Zvaniņš kārts eglītē
Eglīte tik priecīga
Tad kad zvaniņš skanēt sāk
Eglīte tik zaļot sāk.

(1)

Zaķīts olas izperēja
Uz akmeņa tupēdams,
Lieldienās tās apdauzīja
Garām ejošs meitu bars.

(10)

Vai atceries kad kopā gājām un smējāmies par niekiem,
Kad aizmirsām bēdas, tomēr dzīvojām tālāk,
Un visu, visu labo ko tobrīd darījām?
Mana asara pār vaigu tek..
Kad draudzība izgaisusi..
Es lūdzu: neaizej..
Zinu, ka vainīga biju es.
Bet atvaino lūdzu par ļaunajiem sāpošiem vārdiem ko tobrīd sacīju tev,
Un tāpēc lūdzu piedošanu tev..
Un nekad nešaubījos par izvēli savu..

(53)

Skola skaista, skola liela
Tur kur zināšana liela
Tur mums daudz ir prieka
Un skola mums ir tikai viena
Tāpēc visi sacīsim
Skolā gribam ieti mēs.

(9)

Ir vārdu pasaulē tik daudz,
Bet vienu visu mūžu nesam.
Un labi just, kad paguruši esam,
Kāds tevi atceras, kāds vārdā sauc.

(9)

Kad kopā divas galvas,
Tās kaut ko izgudro.
Kad kopā kļautas lūpas,
Tās neprāto neko.

(0)

Nāca veci, nāca jauni,
Ziemassvētku vakarā,
Jauni nāca padejot,
Veci nāca desas ēst.

(2)

Daudz laimes un prieka
Tev ziedu vietā es sūtu,
Un vēlos - kaut tiešām
Tu laimīga būtu!

(8)

Ziemassvētku vakars klāt, atkal zemi sedz;
Baltā sniegpārsliņa laukus apsedz,
Un uz īsu brīdi dzīves rūpes klīst,
Tur jau tālumā, baltā sniegpārsliņa klīst.

(2)

Es mīlu savu zemi, valsti, jo te esmu piedzimusi, augusi, izskolojusies, te neviens nevar man pārmest vai skaust, esmu savas valsts patriots, un to stiprinu ar savu ģimeni, darbu! Esiet visi laimīgi! Mīliet sevi, savus tuvākos! Esiet kopā! Priecīgus svētkus!

Mana zeme

(4)

apsveikumi dzimšanas dienā bērnam  apsveikumi bērnam 1.dzimšanas dienā  pantiņi bērniem  dzejoļi par draudzību  dzejoļi par sevi  dzejoļi un pantiņi  dzejolis  dzejoli  pantiņi vārda dienā  novēlējumi vārda dienā  lieldienu dzejoli  lieldienu pantini  īsi dzejoļi