Dzejoļi

Kalendārs ir ļoti viltīgs,
Teic, kā katru vārdā sauc!
Šodien datums ļoti zīmīgs,
Jo pie jums tas ciemos sauc!

(22)

Dievam tika, ļaudīm žēl,
Ka mēs mīļi dzīvojam,
Dzīvosim vēl mīļāk,
Būs ļaudīm vēl žēlāk.

(2)

Velk ragaviņas vecītis,
Sēž iekšā maita zirgs,
Tas eglīti ir apgrauzis,
Un tagad, maita, ņirdz.

(3)

Blodīnes ir vienmēr stilā,
Bārbijas ir vienmēr stilā.
Tāpēc es te savā stilā,
Sveicu tevi vārda dienā!

(36)

Labvakaru, Jāņa māte,
Vai tu mūsu gaidījusi?
Mīkstu sieru sasējusi,
Saldu alu darījusi.

(1)

Uz Ziemassvētkiem dāvināsim
Vien otram labus vārdus mēs,
Lai tie pavisam neizzustu
No steigas pilnās pasaules!

(0)

Vārdi var vienot,
Vārdi var tuvināt,
Vārdi var tuvākos
Draugus šķirt!

(7)

Un reizēm it kā pirms paliem,
Man sevī par šauru kļūst.
Man izlauzties gribas no sevis
Un brāzmojot projām plūst.

(0)

Lai Jaunā gadā Jūsu mājās
Ne tikai baltmaizīte būtu,
Bet arī mīlestība,
Un gaišu domu daudz.

(0)

Zaķīts aiziet ciku, caku,
Svilpodams pa meža taku!
Tas groziņā nes lielu prieku,
Izdalīdams to kā nieku!

(2)

Laimi tev litriem vēlu,
Mīlestību kubiņiem,
Bučiņas no karstām lūpām,
Tās bez mēra tūkstošiem!

(18)

Lai tu visu mūžu saglabātu
Dzidra maija rīta možumu,
Asu domu, nerimtīgu prātu,
Dzīves prieku, degsmi, maigumu!

(1)

Nāk ziema saltajā gadskārtā
Sniegbalti mirdzošā uzvalkā
Man ziema patīk, man viņa laba
Vai tiešām tik barga ir viņas daba?

Gan sniegi snieg un putina,
Gan sals aiz ausīm plucina,
Bet skatat, cik skaista nāk ziema pa āri
Vai paļājot nedarat tai pāri?

Lai skan, kā sprakt - tas man tik nieks
Braukt ragutiņām jo lielāks prieks
Kā puteņu putenīšus tā kaisa
Kā bērniem sudraba taciņas taisa.

Nē, mīļā ziema, es neļaušu,
Ka tevi par bargu kāds pataisa.
Un ja tev ar jāiet, kad ziedonis smaida
Nāc atkal, uz tevi bērniņi gaida.

(12)

Kas spīdēja, kas vizēja
Papardīšu krūmiņā?
Tautu dēla acis dega
Uz meiteņu augumiņu.

(1)

Nez no kurienes uzradies tas -
Klēpī ievēlies kamolīts mazs.
Saulē sārti vaidziņi tvīkst,
Vai lielāku laimi maz vēlēties drīkst?

Bērns, prieks, laime

(20)

Sniegi sniga putināja,
Zaķim olas kutināja,
Viena zila, otra raiba,
Sniegā ilgi paliek svaiga.

(34)

Šodien saule ceļas agri,
Gailis agri dzied skaļi.
Putni dzied skaļi, skaļi,
Un visiem labs prāts.

(0)

Kad ir Uzsnidzis pirmais sniegs
Kad ir uzvelts pirmais sniegavīrs
Kad logos leduspuķes parādās
Tad zinām to ka Ziemassvētki klāt.

Kad visi līksmi pa lauku skrien
Kad bērni uz ledus slidinās
Kad pikas sāk lidot šur un tur
Tad ir sākušies īsti Ziemassvētku prieki .

(0)

Es tiešam nezinu ko domāt,
Es vēlos tevi tikai lamāt,
Par sāpēm ko nodarīji,
Par asarām ko pamanīji.

(2)

Es tev atdošu sevi visu
Un neprasīšu ne nieka.
Man nevajag.
Dzīvošu tālāk,
No tavām skumjām un prieka.

(0)

No visas sirds Tev novēlu
Mīlestību vairāk kā vakar,
Sapņus kas piepildās,
Torti kas nesakalst
Un draugus, kuri vienkārši ir!

(6)

Jāņu diena pupucīte,
Atved man brūtgāniņu;
Ja ved jaunu, tad ved skaistu,
Ja ved vecu, tad bagātu.

(0)

Ir atkal laiks,
kad sveces ienāk mājā -
ar Adventi tā pimā,otrā, trešā, ceturtā
Klāt atkal laiks,
kad sveces aizsāk runāt
un klusā pazemībā
tavās acīs lūkojas.
Ir atkal laiks,
kad gaidām Ziemassvētkus,
to svēto brīnumu,
ko dziļi izjūt sirds
un prāts.
Klāt atkal laiks,
kad līdz ar sveču ziediem
plaukst mūsu dvēselēs
gaišs svētlaimības prieks!

(1)

Un nevajag jau daudz!
Pavisam maz,
Pavisam nieku,
Lai mirdzošs mirklis nestu prieku.

Mirklis

(8)

Necenties par agru mīlēt,
Necenties mīļotā kļūt.
Jo tikai iegūsi sāpes
Un nespēsi laimīga būt.

(2)

Es nezinu ko sirds man vēlas,
Tik zinu, ka grib tā kaut ko,
Varbūt šo debesi, šo tāli zilo,
Varbūt ar tevi kopā būt.

(2)

Šodien atkal ir tā diena,
Kad tev jāaiziet pēc viena.
Ja tev krūtīs mājo sirds
Apskaties, kas plauktos mirdz!

(1)

Liepas kuplumu,
Pūpola maigumu,
Lepnums tēva sirdij,
Saule mātes dvēselei.

Bērns, lepnums, prieks, laime

(25)

Lai pār zemi klājas vakars,
Lai aiz loga gaudo vējš.
Tavā sirdī vienmēr ienāks
Prieks un laime svētītā.
Tikai smaidam piemīt vara,
Kas jebkurai sirdij mīļš.
Atnāk tavos svētkos ciemos,
Atnes to, kas dvēs’lei tīrs.

(2)

Rudens lapas krāsainas,
Tās spilgtas kokos karājas,
Un zin, ka ziema tuvojas,
Tās zeme krīt un sniega villā segsies.

Kā vilnis upē vēja raisītais,
Un maigi krastā skalotais,
Tas izgaist vēja brāzmā spēcīgā.

Kad sēžu es un vēroju,
Kā jaunais vilnis veidojas,
Kā lapa zemē krīt.
Es domāju, es aizmirstos,
Ka esmu uz šīs pasaules.

Mana sirds,
Kā ezis adatains krūtis dur,
Tik asu sāpi jūt,
Bet es kā vilnis skalotais,
Par to jau atkal aizmirstos.

Pārdomas

(17)

apsveikumi dzimšanas dienā bērnam  apsveikumi bērnam 1.dzimšanas dienā  pantiņi bērniem  dzejoļi par draudzību  dzejoļi par sevi  dzejoļi un pantiņi  dzejolis  dzejoli  pantiņi vārda dienā  novēlējumi vārda dienā  lieldienu dzejoli  lieldienu pantini  īsi dzejoļi